“Sadales tīkls” maldinājis par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā

AS “Sadales tīkls” ir maldinājis Ekonomikas ministriju (EM) par koģenerācijas staciju nodošanu ekspluatācijā, teikts EM ziņojumā par izvērtējuma rezultātiem saistībā ar publiski izskanējušajām bažām, ka vairāki uzņēmumi varētu būt krāpušies ar atļaujām elektroenerģijas ražošanai obligātajā iepirkumā (OIK).

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) rosina izvērtēt AS “Sadales tīkls” valdes priekšsēdētāja Anda Pinkuļa atbildību lietā par iespējamu krāpniecību obligātā iepirkuma komponentes (OIK) lietā. To otrdien pavēstīja Ašeradens. Ministrs sacīja, ka “Sadales tīklam” ir jāuzņemas atbildība par noteikumu neievērošanu OIK lietā. Tāpat Ašeradens lūgs AS “Latvenergo” padomi izvērtēt tikai “Sadales tīkla” vadītāja, ne visas valdes atbildību šajā lietā, ziņo LETA.

Pēc publiski izskanējušās informācijas par iespējamām neatbilstībām vairākās koģenerācijas stacijās, EM izveidotā Kontroles grupa īstenoja pirmo astoņu koģenerācijas elektrostaciju ārkārtas elektrostacijas pārbaudes laika periodā no šā gada 17. oktobra līdz 23. oktobrim.

Šajās pārbaudēs Kontroles grupa ir inspicējusi astoņas elektrostacijas paredzētās atrašanās vietas un ar tiesu izpildītāja palīdzību fiksējusi faktisko stāvokli saistībā ar koģenerācijas elektrostacijas esamību un tās darbību, kā arī pārbaudījusi “Sadales tīkla” rīcībā esošo dokumentāciju par attiecīgajām elektrostacijām.

Kontroles grupa veica pārbaudes uzņēmumos SIA “Briedis būve”, SIA “Madonas eko”, SIA “Tektus”, SIA “M parks”, SIA “E Strenči”, SIA “Elektro Rīdzene”, SIA “E Seda” un SIA “Rīgas Enerģija”.

“Notikušās pārbaudes apliecina, ka elektroenerģijas ražošana koģenerācijas elektrostacijās patlaban nenotiek, un pamatoti ticams, ka elektroenerģija tikusi ražota vienīgi uz 72 stundu pārbaudes laiku,” secina EM.

Tādējādi regulējuma vai tā piemērošanas dēļ nav sasniegts mērķis nodrošināt, ka līdz noteiktajam termiņam koģenerācijas elektrostacijas vai nu ir nodota ekspluatācijā, vai arī tā zaudē tiesības ražot elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros.

EM ziņojumā norāda, ka “Rīgas Enerģijas” gadījumā tika konstatēta neprecīza dokumentācijas noformēšana un iekšējo normatīvo dokumentu pārkāpumi, kā arī nav gūta pārliecība par koģenerācijas stacijas nominālās jaudas darbu paralēli ar sistēmu (stacijas noslodze pārbaudes brīdi bija 5-7%).

“Šajā gadījumā nav izmantotas sistēmas operatoram normatīvajos aktos dotās tiesības pārliecināties par stacijas spēju darboties ar nominālo jaudu un tās ietekmi uz sistēmu,” norāda EM.

Savukārt uzņēmuma “Briedis būve” gadījumā konstatēts, ka akts par elektrostacijas atzīšanu derīgu paralēlam darbam ar sistēmu un atļauja elektrostacijas pieslēgšanai sistēmai ir izsniegta vienu dienu pirms 72 stundu mērījumu pabeigšanas.

EM arī norāda, ka “Sadales tīkls” ir maldinājis ministriju, kuras ieskatā akts par elektrostacijas atzīšanu par derīgu paralēlam darbam ar sistēmu, ko ražotāji iesniedza EM, kalpoja kā pierādījums, ka stacija ir nodota ekspluatācijā.

Ministrija arī secinājusi, ka nav veikta pietiekama uzraudzība no Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas puses par kārtības ievērošanu, kādā elektrostacijas tiek pievienotas elektroenerģijas sadales tīklam.

Vienlaikus, lai uzlabotu normatīvo regulējumu, tā piemērošanas un kontroles efektivitāti, EM izstrādājusi vairākus priekšlikumus situācijas risināšanai. Ministrija turpinās pārbaudes vēl 37 elektrostacijās, kuras ir sākušas darbību ar pazeminātu jaudu, lai pārliecinātos, vai tās nodotas ekspluatācijā. Elektrostacijas, kuras nebūs bijušas nodotas ekspluatācijā, var zaudēt obligātā iepirkuma tiesības.

Tāpat plānots veikt grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumus, paredzot, ka 12 mēnešu laikā pēc elektroenerģijas ražošanas sākšanas koģenerācijā vai pēc grozījumu MK noteikumos stāšanās spēkā komersantam jānoslēdz līgums ar publisko tirgotāju. Ja šāds līgums netiks noslēgts, komersants zaudēs tam piešķirtās tiesības pārdot saražoto OIK ietvaros.

Plānots arī noteikt uzstādāmās jaudas minimālo slieksni. Tas nozīmē, ka komersants izsniegtās atļaujas ietvaros drīkstēs sākotnēji uzstādīt jaudu, kas ir vismaz 20% apmērā no plānotās. Ministrija, piemēram, ir konstatējusi gadījumus, kad komersanti trīs megavatu vietā uzstāda 0,01 megavatu jaudu.

“Lai palielinātu skaidrību par nākotnē prognozējamām OIK mehānisma izmaksām, kā arī samazinātu iespēju, ka šobrīd neizmantotā atļautā jaudas un elektroenerģijas iepirkuma apjoma daļa radītu papildu izmaksas obligātā iepirkuma ietvaros, izvērtējams priekšlikums par atļaujā noteiktā apjoma samazinājumu līdz faktiski uzstādītajai jaudai,” norādīja EM.

Tāpat plānots paplašināt regulējumu elektrostaciju kontrolei. Paredzēts būtiski saīsināt termiņus no ministrijas pieprasījuma komersantam līdz kontroles grupas pārbaudes veikšanai vai arī noteikt, ka kontroles grupa varēs veikt pārbaudes bez iepriekšēja brīdinājuma. Paredzēts arī, ka kontroles grupa pārbaudīs staciju atbilstību, ņemot vērā faktisko situāciju visos projekta īstenošanas posmos (no būvniecības līdz ražošanai u.tml.), neaprobežojoties ar faktu pareizības pārbaudi gada pārskatos, kā tas bija līdz šim.

Vienlaikus paredzēts noteikt īsākus termiņus elektrostacijās konstatēto neatbilstību novēršanai, piemēram, viens līdz trīs mēneši, kā arī noteikt, ka gadījumos, kad tiks konstatēta apzināta krāpniecība, piemēram, pie būtiskiem tehnoloģiskiem pārkāpumiem un neatbilstošu kurināmā resursu izmantošanas, ministrija bez brīdinājuma varēs lemt par obligātā iepirkuma tiesību apturēšanu vai atcelšanu.

Lai novērstu nepilnības, regulators un “Sadales tīkls” sākuši īstenot pieslēguma izveidošanas kārtības auditu, savukārt AS “Enerģijas publiskais tirgotājs” sadarbībā ar EM 2018.gada pirmajā pusgadā plāno īstenot vispusīgu OIK atļauju saņēmēju auditu.

EM atgādināja, ka kopš 2015. gada 58 komersantiem anulētas atļaujas sākt ražošanu, lielākoties par ražošanas nesākšanu noteiktajā laikā, kā arī par gada pārskatu neiesniegšanu; 250 komersantiem izteikti brīdinājumi par gada pārskatu neiesniegšanu, nepilnībām gada pārskatos vai prasību neizpildi; 35 komersantiem izteikti brīdinājumi par nodokļu parādiem.

Šogad, lai ierobežotu pārmērīgu subsidētās enerģijas ietekmi uz elektroenerģijas cenām un ražotāju pārkompensāciju, izvērtēta 216 staciju darbība un 63 no tām samazināts izmaksājamo subsīdiju apmērs par ikgadējo summu vairāk nekā trīs miljoni eiro (izdoti lēmumi par cenas diferencēšanas koeficienta piemērošanu pārkompensācijas novēršanai). 16 no šīm stacijām lēmumu ir pārsūdzējušas tiesā.