Bijušais politiķis Ainārs Šlesers uzskata, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadības pārstāvju apgalvojumi 2011.gadā par oligarhu lietā notikušajiem noziegumiem liecina, ka “principā tiesa” pret viņu bija notikusi publiski jau tolaik. To Šlesers pirmdien norādīja oligarhu lietas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdē, ziņo LETA.
Viņš atsaucās uz KNAB tā laika vadības pārstāvi Jutu Strīķi, ka viņa 2011.gada maijā paudusi viennozīmīgus apgalvojumus par izdarītajiem noziegumiem.
Šlesers pirmdien sēdē akcentēja, ka nav apstiprinājusies neviena epizode, ko tiesībsargājošās iestādes iesniedza 2011.gadā Saeimā saistībā ar lūgumu veikt kratīšanu politiķa īpašumā. Tāpēc viņš negatīvi novērtēja to, ka šīs lietas virzība arī esot novedusi pie Saeimas atlaišanas.
Šlesers savā runā daudz kritizēja Strīķi un bijušo Operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieku Juri Jurašu, kuri savu kalpošanu politiskajām interesēm apliecinājuši ar savu tagad legālo darbošanos politikā.
Šlesers teica, ka abas bijušās KNAB amatpersonas publiski prokuratūrai pārmetušas, ka tā oligarhu lietas virzīšanā strādājusi slikti. “Mani pārsteidza, ka Strīķe un Jurašs kā galvenie personāži sāka apvainot savus kolēģus,” teica Šlesers, kurš sevi tagad dēvē par privātpersonu.
Tāpat bijušās KNAB amatpersonas pārmetušas bijušajam KNAB priekšniekam Jaroslavam Streļčenokam, kas viņš ir viens no vainīgajiem, kurš izbeidzis oligarhu lietu. Šlesers atgādināja, ka viņa rīcībā ir divi KNAB dokumenti. Pirmais, kurš datēts ar 2011. gada 25. maiju ir saistīts ar KNAB parlamentam nosūtīto lūgumu dot atļauju Šlesera kratīšanai. Šo dokumentu ir parakstījusi pašreizējā KNAB izmeklēšanas nodaļas vadītāja Ilze Kivleniece jeb “Strīķes labā roka”. Savukārt 2016.gadā Šlesers saņēmis Kivlenieces parakstītu KNAB lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu pret viņu. “Šeit nav Streļčenoka paraksti un šo lietu izbeidza Kivleniece, nevis Streļčenoks. Tā nav manis izdomāta informācija,” uzsvēra ekspolitiķis un vairākkārt uzsvēra, ka tieši Kivleniece ir tā amatpersona, kas varot sniegt atbildes uz jautājumiem par lietas izbeigšanu.
Kā ziņots, parlamentārā izmeklēšanas komisija tika izveidota pēc tam, kad žurnāls “Ir” jūnijā publiskoja viesnīcā “Rīdzene” notikušās sarunas, kurās Šlesers, politiķis Aivars Lembergs (“Latvijai un Ventspilij”) un citas ietekmīgas amatpersonas kārtojušas biznesa un politikas lietas. Lembergs pats publiski paudis, ka neesot pierādījumu šo sarunu autentiskumam. Komisija plāno novembrī uz sēdi aicināt arī viņu.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) no 2009.gada līdz 2011.gadam veica šo sarunu noklausīšanos un tās kalpoja kā viens no galvenajiem pierādījumiem tā dēvētajā oligarhu lietā, kas tika ierosināta 2011.gadā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu.
KNAB šo lietu izmeklēja vairākus gadus, tomēr izrādījās, ka noklausītās sarunas nav pietiekams pierādījums apsūdzību celšanai, tāpēc kriminālprocess tika izbeigts.
Piemēram, saistībā ar vienu no sarunās minētajiem gadījumiem kriminālprocess tika izbeigts pret Šleseru, kurš būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks (GKR), 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA “Mediju nams”
Komentāri (18)
Vija Dzelme 30.10.2017. 15.52
Noskatoties video no Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sēdes, secinājums ir viens : Šlesers ir izcils Lemberga skolnieks ! Ņemot vērā to, ka Saeimas komisijas vadītāja ir tā, kas viņa ir, tad tas viss ir tukša laika nosišana, kas nevairo cieņu pret Saeimu.
1
basta > Vija Dzelme 31.10.2017. 03.52
“Šlesers ir izcils Lemberga skolnieks !”
————
Astoņdesmito gadu beigu sīkais krimināls un kaku stumdītājs, Šļesers, veselu gadu apbružājās čekas rezidencē, Norvēģijā, bet Lembergam parķijas skola.
0
rinķī apkārt 30.10.2017. 19.28
Klausoties Šlesera uzstāšanos – monologu, par kuru pārvērtās šī komisijas sēde, atcerējos komisijas sēdi, uz kuru bija izsaukti IR žurnālisti. Atcerējos ne satura dēļ, jo abu komisijas sēžu saturu nav iespējams salīdzināt :), bet iedomājos, interesanti būtu salīdzināt laiku, cik katra no abām komisijām strādāja. Cik atceros, komisijas sēdes laiks, kurā piedalījās Ločmele bija stipri ierobežots, kur pretī Šleseram tika piedāvāta tribīne, no kuras viņam bija iespējas demonstrēt visas savas “labās” īpašības un orotora mākslu praktiski neierobežoti :)
Šāds komisijas darbs, kādu tā demonstrēja šodien, ir bezjēdzīgs. Vienīgais, kas tika panākts – ļaušiem, kuri sekoja līdz notiekošajam, tika demonstrēta pilnīga bezjēdzība. Komisijas vadītāja, kurai ir jāvada sēdes gaita, ja tai nebija nodoms pārvērst komisijas darbu par “jautru papļāpāšanu”, piedzīvoja pilnīgu fiasko. Komisijas locekļiem pēc sēdes ir jāanalizē notikušais un jātiek skaidrībā, kurš pie šādas izgāšanās ir vainīgs. Vai tā ir komisijas vadītājas neprofesionalitāte, jeb tas notika tādēļ, ka komisijas vadītājam nav vajadzīgo pilnvaru, lai atbildētāju piespiestu sadarboties ar komisiju pēc būtības. Ja šādu pilnvaru nav, tad komisijas darbs ir jāpārtrauc līdz brīdim, kamēr Saeimas deputāti izdarīs labojumu likumā. Pēc Šlesera komisijas tribīnē kāps Lembergs. Vai Latvijas ļaužiem ir nepieciešams vēl viens šāds teātris, domāju, ka nē.
1
basta > rinķī apkārt 31.10.2017. 03.57
“laiks, kurā piedalījās Ločmele bija stipri ierobežots”
—————
Nepārdzīvo, toties SC LR1 ir daudz plašāka tribīne nekā NA un bezgalīgi plašāka nekā pērkoņkrustiešiem.
0
lno 31.10.2017. 09.27
Šlesers pēc būtības atsakās komentēt Rīdzenes sarunas, kamēr nepublicēs visas viņa privātās sarunas arī ar eksprezidentu Valdi Zatleru.
1
0
0
Atbildēt
@basta > lno 31.10.2017. 12.07
Kurš gan varēja padomāt, ka “cēls” mērķis, lai Auguli un Dūklavu nomainītu ar kazlovskiem un rinkēvičiem, var novest pie tā, ka atklāsies, kā divi čekas kropļi, puķinoīdi viens otram nodeva ģēlas?
0