Valdība atbalsta OIK saistību atpirkšanu no “Latvenergo” elektrostacijām

EM priekšlikums paredzēja saistības atpirkt no piecām lielajām elektrostacijām, bet patlaban virzīts priekšlikums tikai par “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2

Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu elektroenerģijas obligātā iepirkuma samazināšanai, kas paredz atpirkt obligātā iepirkuma komponentes (OIK) saistības no AS “Latvenergo” elektrostacijām, aģentūrai LETA pastāstīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

Salīdzinājumā ar oriģinālo EM priekšlikumu, kas paredzēja saistības atpirkt no piecām lielajām elektrostacijām, patlaban tika virzīts priekšlikums tikai par “Latvenergo” TEC-1 un TEC-2, kam valdība paudusi atbalstu.

Tālāk tiks izstrādāts tehniskais risinājums, lai saistības atpirktu. Attiecīgais risinājums saskaņots gan ar Finanšu ministriju, gan ar “Eurostat”.

EM aģentūrai LETA pavēstīja, ka, analizējot vidējā termiņa elektroenerģijas tirgus attīstību, ministrija identificējusi riskus, kas var izraisīt OIK pieaugumu, attiecīgi palielinot arī elektroenerģijas cenas. 2017.gada beigās paredzēts izbeigt subsidētās elektroenerģijas nodokļa (SEN) piemērošanu, kas kopā ar AS “Latvenergo” dividendēm veidoja finansējuma bāzi, no kuras valdība kompensēja OIK pieaugumu virs 26,79 eiro par megavatstundu (EUR/MWh) apmērā.

“Kā zināms, lai novērstu elektroenerģijas cenas strauju kāpumu, valdība apņēmusies noturēt OIK 26,79 EUR/MWh apmērā, vienlaikus no valsts budžeta finansējot faktisko OIK pieauguma starpību. Ja netiks rasts jauns risinājums OIK izmaksu samazināšanai, no 2019.gada aprīļa vidējais OIK pieaugs līdz 40,01 EUR/MWh, bet no 2020.gada aprīļa līdz 40,48 EUR/MWh, attiecīgi izraisot arī strauju elektroenerģijas cenu kāpumu gan uzņēmējiem, gan mājsaimniecībām,” skaidroja EM.

Tādēļ, lai novērstu OIK un līdz ar to arī elektroenerģijas cenu kāpumu, EM izvērtējusi dažādus iespējamos scenārijus, tostarp rasta iespēja samazināt OIK apmēru jau no 2018. gada. Samazinoties OIK, saruks uzņēmēju izdevumi par elektroenerģiju, tādējādi paaugstinot šo komersantu un ekonomikas konkurētspēju kopumā, palielinot investīcijas un radot pamatu jaunām darbavietām. Vienlaikus līdz ar OIK samazinājumu mazināsies arī iedzīvotāju maksājumi par elektroenerģiju.

“Vērtējot iespējamos risinājumus OIK sloga ierobežošanai un samazināšanai nākotnē, EM eksperti secināja, ka, lai gan kopumā SEN vērtējams kā samērīgs līdzeklis, kā sabalansēt enerģijas ražotāju un kopējās tautsaimniecības intereses, tā pārskatīšana un turpināšana jebkādā formā rada iespējamo tiesvedības risku Satversmes tiesā, kā arī skar komersantu tiesiskās intereses,” informēja EM.

Kā pamatotāko risinājumu OIK sloga ierobežošanai EM piedāvā elektrostacijām ar jaudu virs 100 megavatiem (MW) atteikties no 75% atbalsta elektroenerģijas OIK ietvaros, pretim saņemot vienreizēju kompensāciju. Šīs ir AS “Latvenergo” piederošās elektrostacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, kuru uzstādītā elektriskā jauda sasniedz attiecīgi 144 MW un 832,3 MW. Īstenojot garantētās maksas samazinājumu, nepieciešamais finansējums risinājuma īstenošanai ir 454,28 miljoni eiro, kas tiktu iegūts no “Latvenergo” uzkrātajiem līdzekļiem. Īstenojot šo risinājumu, sagaidāmais valsts finanšu ietaupījums ir 262,01 miljona eiro apmērā.

Pēc EM vēstītā, risinājuma ieviešana nodrošinātu to, ka jau no 2018.gada vidējais OIK maksājums par MWh elektroenerģijas samazinātos no 26,79 eiro līdz 25,79 eiro, bet 2020.gadā – līdz EUR 24,92. Tāpat, ņemot vērā EM jau iepriekš ierosinātos priekšlikumus par atbalstu energoietilpīgajiem ražotājiem un OIK reformu, energointensīvajiem uzņēmumiem no 2018.gada tiks nodrošināta vēl zemāka OIK likme – līdz pat 6,31 eiro par MWh.

“EM līdz šim jau ir piedāvājusi vairākus risinājumus OIK ietekmes uz tautsaimniecību samazināšanai. OIK diferenciācija, kas stājas spēkā no nākamā gada, kā arī daļēja OIK kompensācija energoietilpīgiem uzņēmumiem ir jau paveiktie darbi, kas uzlabo uzņēmumu konkurētspēju. Kopā ar šiem pasākumiem piedāvātais OIK samazinājums, pēc provizoriskiem aprēķiniem, ļaus daļai uzņēmumu, kuriem elektroenerģija ir būtiska izmaksu sastāvdaļa, atgūt konkurētspēju Baltijā un tuvoties Skandināvijas izmaksu līmenim,” atzīmēja ministrijas pārstāvji.

Lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamajiem energoresursiem un augstas efektivitātes koģenerācijā, Latvijā kā atbalsta instruments tiek izmantots elektroenerģijas obligātais iepirkums un jaudas maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Papildu izmaksas, kas rodas atbalsta sniegšanas rezultātā, sedz visi Latvijas elektroenerģijas lietotāji proporcionāli savam elektroenerģijas patēriņam, maksājot OIK, kas papildus elektroenerģijas tirgus cenai, sadales/pārvades tarifam un pievienotās vērtības nodoklim tiek iekļauta elektroenerģijas gala cenā.