Baltijas valstu vēstnieki atspēko Krievijas izteikumus pret nacionālajiem partizāniem

Vēstnieki: Baltijas valstis bija tiesīgas pretoties okupācijai un to darīja, kad daudz cilvēku bija izvesti uz Sibīriju, spīdzināti un nogalināti

Lietuvas pastāvīgais pārstāvis Vīnē bāzētajās starptautiskajās organizācijās vēstnieks Aurims Taurants teica, ka Maskavas pārstāvis šai forumā bārstījis apsūdzības par šo filmu.

Triju Baltijas valstu vēstnieki uz to atbildējuši ar kopīgu paziņojumu, kurā uzsvērts, ka mūsu valstis “bija tiesīgas pretoties okupācijai un to darīja, kad daudz cilvēku bija izvesti uz Sibīriju, spīdzināti un nogalināti”.

Kad Igaunijas vēstniece šo paziņojumu nolasījusi, Krievijas vēstnieks pārgājis emocionālā uzbrukumā, apsūdzēdams baltiešus aplamā vēstures traktējumā, norādījis lietuviešu diplomāts. “Es atbildēju, ka mēs to zinām nevis no mācību grāmatām, bet teju vai katra ģimene ir vai nu pati pieredzējusi izsūtījumu uz Sibīriju vai arī zina kādus tuviniekus, kuri nomocīti, gājuši bojā vai paši cīnījušies mežos. Izstāstīju arī par savu vecāsmātes brāli, kas atdusas Tuskulēnos,” viņš piebildis.

Tuskulēnu muižas parkā, kas atrodas Viļņas teritorijā, laikā no 1944. līdz 1947.gadam tika slepus aprakti padomju drošības dienestu cietuma pagrabā nomocītie pretošanās kustības dalībnieki un citi okupācijas režīma upuri, kā arī daži kriminālnoziedznieki un kara noziedznieki. Vēsturnieki lēsuši, ka kopumā tur atdusas vairāki simti dažādu tautību cilvēku.

Kā ziņots, NATO izveidojusi īsfilmu par nacionālās pretošanās kustību Baltijā – “Forest Brothers – Fight for the Baltics” (“Mežabrāļi – cīņa par Baltiju”), kas nesen ievietota interneta kanālā “Youtube”. Filmā izskaidrota partizānu kustības veidošanās un iestudētas stilizētas cīņu ainas, kuras pavada bijušo nacionālās pretošanās kustību dalībnieku stāstītais par pieredzēto. Viens no intervējamiem ir bijušais latviešu partizāns Arvīds Ēriks Bluzmanis.

Krievijas Ārlietu ministrija, reaģējot uz šo īsfilmu, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka tajā esot runāts par “mežabrāļu organizāciju”, kas sastāvējusi no Rietumu specdienestu atbalstītiem nacistu līdzskrējējiem, kuri esot vainojami desmitiem tūkstošu mierīgo iedzīvotāju nāvē. Faktiski Kremlis atkārtoja kādreizējās padomju varas propagandas frāzes, ar kurām tika mēģināts diskreditēt pretošanās kustību dalībniekus, rādot viņus kā nacistu kolaborantus un bandītus.

Lietuvas amatpersonas Maskavas kritiku atspēkoja, norādot, ka pati Padomju Savienība Otrā pasaules kara sākumā sadarbojās ar nacistisko Vāciju, bet partizānu karš norisinājās jau pēc nacistu režīma sakāves.

Partizānu kustība Baltijas valstīs sākās 1944.gadā, kad padomju karaspēks otrreiz okupēja Baltiju un sākās jaunas represijas, terors un piespiedu mobilizācija. No trim Baltijas valstīm visspēcīgākā pretestība padomju režīmam bija Lietuvā, kur nacionālo partizānu vienības sāka veidoties 1944.gada vasaras beigās un tajā iesaistījās aptuveni 30 000 vīru, kuri darbojās gandrīz visā Lietuvas teritorijā, izņemot pilsētas. Organizēta bruņotā pretošanās padomju okupācijai turpinājās līdz pat 1953.gada pavasarim.