Dūklavs lūdzis Šleseram palīdzību nedeklarētas zemes pārdošanā

“Oligarhu lietas” sarunās atklājas zemkopības ministra slēpts īpašums ostā, ko Dūklavs tagad noliedz

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) savulaik lūdzis Aināram Šleseram kā Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājam palīdzēt pārdot viņam un kompanjoniem piederošu zemes gabalu ostas teritorijā, lai saņemtu “15 ļimončikus”. Taču šāds īpašums nav atrodams Dūklava amatpersonas deklarācijās.

Žurnāls “Ir” ceturtdien vēsta, ka tā sauktās “oligarhu lietas” izmeklētāju ierakstītās sarunas atklāj arī ministra Dūklava vēlmi sakārtot “vienu praktisku jautājumu”. Sarunā ar Šleseru 2010. gada aprīlī viesnīcā “Rīdzene” Dūklavs stāsta, ka viņam pieder 10% no zemes īpašuma Rīgas ostā, bet tagad visi īpašnieki vēlas tikt no tā vaļā un būtu labi, ja osta neliktu “kāju priekšā” vai arī pati atpirktu šo gabalu. Jautāts, kam vēl šī zeme pieder, Dūklavs atbild, ka tā piereģistrēta uz divām firmām – īpašnieki esot vairāki, bet «visi zem svešām famīlijām”.

Ministrs Dūklavs atrodas atvaļinājumā un otrdien sazvanīts pārtrauca telefonsarunu, tiklīdz uzzināja “Ir” jautājumus. Arī uz sms sarakstē uz jautājumiem, vai viņam 2010. gadā piederēja zeme Rīgas ostā, uz kādas firmas vārda tā ir reģistrēta un vai viņš to ir deklarējis ministrs paziņoja, ka nevar sniegt atbildi, ja nav dzirdējis ierakstu. “Bez sarunas noklausīšanās neesmu gatavs komentēt sarunas detaļas.” Tomēr trešdien Dūklavs atrakstīja jaunu lakonisku atbildi: “Man nekad nav piederējusi un nepieder zeme Rīgas brīvostā.”

“Ir” pārliecinājās, ka zemes īpašums Rīgas ostas teritorijā nav atrodams ne 2010. gada, ne pašlaik jaunākajā Dūklava deklarācijā par 2016. gadu. Tomēr ministra apgalvojums, ka viņam šāda zeme nav nekad piederējusi un nepieder, nonāk pilnīgā pretrunā ar viņa agrāk Šleseram stāstīto. Lai būtu iespējams pārliecināties par Dūklava vārdiem, “Ir” izvērstā veidā publicē šīs sarunas saturu.

“Rīdzenes” sarunas arī atklāj, ka Dūklavs ir bijis Aivara Lemberga ideālais kandidāts prezidenta amatam, lai gan viens trūkums ir – viņš neprot angļu valodu. “Lembergam ir savs kandidāts – Dūklavs,” Šlesers 2011. gada februārī stāsta savam biznesa partnerim Viesturam Koziolam.

“Par Dūklavu viņš saka, ka Dūklavs varētu būt ļoti labs nācijas paps. Jo mums nahuj nav vajadzīgs prezidents, kurš jaucās vis kaut kur. Viņš ir vienkārša paskata alus darītājs, bet vienlaicīgi viņš ir tāds… Kā saka, esmu ar viņu sēdējis, viņš ir onka – paps, kurš patiku tantiņām. Viņš būtu labāks par Zatleru,” rezumē Šlesers. Taču viņš pats negribot kandidēt. Pēc 10. Saeimas vēlēšanām Lembergs ar Šleseru, apspriežot prezidenta kandidātus, nonāk arī pie domas, ka Dūklavs varētu būt labs premjers – jo šajā amatā bez angļu valodas varot iztikt.

Vairāk par politiķu sarunām lasiet žurnālā “Ir” šeit.

Dūklava saruna ar Šleseru 2010. gada aprīlī viesnīcas “Rīdzene” 201. numurā

 

Dūklavs: Ainār, es tev gribēju vienu praktisku jautājumu palūgt. Man tur, saproti, man arī tanī skaitā tur viens zemes gabals ostā pieder tīri privāti. 

Šlesers: Kurējais?

Dūklavs: Man lejā ir papīri mašīnā, es neņēmu te līdzi, es varētu tev iedot plāniņu. Daugavas kreisajā krastā blakus “gāzei”, uz šito pusi… Tur zem vienas firmiņai, īstenībā divām viņš tagad ir piereģistrēts.

Šlesers: Cik liels?

Dūklavs: 9 hektāri. Ja ir interese, par salīdzinoši pieņemamu cenu…

Šlesers: Šoferis ir lejā, nav? Lai jau uznes augšā, apskatīsimies.

Dūklavs: Kaut kā vajadzētu tik no viņa vella vaļā… (Sazvana šoferi, lai uznes dokumentus.) Kā es saprotu, tev tur ir gala vārds tanīs lietās, ko tur ļaut, neļaut… Ja tur būtu kādiem večiem interese… Kādreiz gribēja lielas naudas tie mani kompanjoni, es jau tur nemaisos tanīs lietās iekšā…

Šlesers: Lielās naudas bija paredzētas tad, kad kāds domāja, ka ostu var likvidēt un būvēt. Kad ir osta… Redzi, mēs jau iznomājam zemi no ostas par baigi lēto naudu visiem. Jo osta jau nepelna no zemes nomas, osta pelna no pārkrautām kravām, eiro par tonnu. Tā ir tā problēma, ka ostā cena zemei ir ļoti maza, kā neapbūvētai zemei… Tu dabū par 1,5% no kadastrālās vērtības. Mērķis ir iznomāt zemi pa lēto un pelnīt caur kravām.

Dūklavs: Tas loģiski, jā. Es saprotu, tur pašlaik ir kādi 250 metri izbūvēts mols, sausās kravas krāmēt, tālāk ir iespēja tik pat daudz izbūvēt. Tur taisni iet pāri gar malu tā lielā augstsprieguma līnija, starp “gāzi” un…

Šlesers: Pie ūdens?

Dūklavs: Jā, nu mols. Tas ir privāts. Vienīgais privātais gabals ostā! Pārējais pieder valdībai. Privāta firma – šodien Jānis ir īpašnieks, rīt Pēteris.

Šlesers: Kas ir īpašnieki?

Dūklavs: Tas viens čalis no “Gāzes”, tur vietnieks. Bet visi ir zem svešām famīlijām. Tie, kas tur ir, tie neskaitās. Zēni ir nolēmuši, ka grib tikt vaļā. (Šoferis ierodas ar dokumentiem) Nu, draugs, šitā te…

Šlesers: Šitas tieši?

Dūklavs: Jā, ostas malā. Nu, šitas arī, bet šitas sūds… Man liekas, ka tur nekā nav prātīga.

Šlesers: Viens vai divi?

Dūklavs: Šitas te, viens gabaliņš, kopā.

Šlesers: Nu jā, bet bet tā ir pļaviņa tur. Tur jau nekā nav.

Dūklavs: Vienā pusē nav, otrā krāmē kravas – kokus. Tur pašreiz darbojas.

Šlesers: Šitas kas par gabalu?

Dūklavs: Tas kaut kāds štrunts.

Šlesers: Bet tavējie paši negrib kaut ko darīt?

Dūklavs: Ir nolemts, ka vajag tikt no viņa vaļā – īsi un skaidri. Bija te krievi atbraukuši, baltkrievu vēstnieks bija…

Šlesers: Redzi šito te salu visu? Te ir 200 hektāru neapgūtas platības, un tās patreiz tiek apgūtas par maksu 1,5% no kadastrālās vērtības. Vienkārši, redzi – ja viss būtu apgūts un tas pēdējais neapgūtais… teorētiski… Vērtība viņam ir tad, ja kāds nāk un kaut ko dara. Ja viņš stāv…

Dūklavs: Nu tur ir tā patreiz, kā man paskaidroja, it kā Loginovs saka – veči, ir labāki gabali, ko piedāvāt. Ja ostas lielais priekšnieks saka, tad kurš tad grib krāmēties? Ja viņš tā nestāstītu, mēs jau tad paši varam kādam notirgot.

Šlesers: Redzi, situācija pašreiz nav tāda… Tie, kas grib un nāk no ārzemēm, neviens neko nepērk vairs ostā.

Dūklavs: Nu mums tur bija veči atbarukuši no Krievijas puses, kas taisni gatavi pirkt, lai tas kļūst par viņu īpašumu. Nevis ir gatavi iznomāt, bet taisni grib pirkt. Šito konkrēto var pārdot.

Šlesers: Saproti, tā nav tāda… Te blakus bija viens – tirgoja, tirgoja pa milzīgām cenām, gala rezultātā maksātnespēja iestājās. Piemēram, patreiz, ja es nemaldos, nu cenas ir ļoti zemas ostā. Man nav lielā karte, bet bija Zīlem arī kaut kur gabals riktīgs. Beigās viņi nonāca maksātnespējā, izsolē tirgo un neviens to nepērk. Ir gabali, kas ir labāki. Piemēram, šeit 200 hektāri, kas attīstās, liek lielie iekšā. Bet jautājums, kas ir tas, ko jūs gaidāt. Šodien cenas ir ļoti sliktas. Jo ir Rīgas osta, ir ļoti daudz neapgūtas teritorijas. Jautājums, kāda tā cena ir?

Dūklavs: Ja es esmu pareizi informēts par cenu, tad viņi grib 15 ļimončikus.

Šlesers: Ujjj… Tādas cenas NAV! Tādas cenas nav un nebūs! Tādu cenu nav! Te paies 20 gadi, kamēr apgūs…

Dūklavs: Kāda ir reāla cena, lai es tiem zēniem…

Šlesers: Neviens ostā nepērk zemes, nevienam nav vajadzīgs – priekš kam?! Zema kadastrālā vērtība, nomas maksa ir 1,5%. Labi, tu pasaki vienu lietu. Čaļi ir laba lieta, bet cik tu pats esi daudz iekšā, kāda tava dalība šeit?

Dūklavs: Man tur kādi desmit proči, nav daudz.

Šlesers: Ja tu teiktu deviņdesmit… Es pateikšu pavisam atklāti. Šitas te blakus termināls, kuram ir piestātnes, viss kaut kas – tāds projekts maksā 3 miljonus, kur ir 20 hektāri zemes, gatavs termināls. Tas ir tas, ko tagad prasa… Un ne tā, ka naudu uzreiz. Piemēram, cik es zinu, ir tāds Rīnūžu termināls, tur arī kaut kādi 20, 30 hektāri, liels pleķis – cena kaut kādi 12 miljoni. Problēma, šādi zemes īpašumi kaut kur vēl ir ostā. Ja tur netiek veikta saimnieciskā darbība, tad finālā zemes īpašnieks var pretendēt tikai uz 5% no kadastrālās vērtības, ko osta var maksāt. Reāli, ja nekā nav, šodien ar šo zemi brīvi rīkojas osta. Līdz ar to tā vērtība ir ļoti nosacīta.

Dūklavs: A osta nevar nopirkt tādu sūdu?

Šlesers: Saproti, es tev vienkārši izstāstīšu. Bija vēl viens kungs no vienas partijas… Ko es slēpšu, tur tāds Vents Krauklis, kurš kaut kur kaut kā bija iedomājies, ka lidosta attīstīsies, kaut kādas zemes viņi ieguva otrā pusē lidostai, un pēc tam, tas vēl bija treknajos laikos, domāja, ka moška var pārdot. Es saku – ja Kalvītis tev samaksās 30 miljonus par to, ka tev tur tā zeme, oficiāli būs valdības lēmums, tad tu varēsi tikt pie naudas, bet lidostai [nav] tādas naudas… Saproti, cilvēki ir iedomājušies… Es saku, zeme lidostai varbūt būs vajadzīga pēc 30 gadiem. Un, otrkārt, tur viss ir apgrūtināts, ka tu pats neko nevari darīt, izņemot, pļaut zāli. Kāda var būt vērtība zemei, kas atrodas blakus skrejceļam, kura nav apbūvējama. Cilvēki kaut kā iedomājas, nopērk…

Dūklavs: Nē, nē, tāpēc es saku, es šinīs lietās galīgi neesmu iekšā, es vienkārši pie izdevības pajautāšu gudriem cilvēkiem, kā tas ir, kā nav – labi, ka informāciju pastāsti, lai puiši tur necer visādus brīnumus.

Šlesers: (..) Tāda cena nav. Vienkārši lai viņi atslābst.

Dūklavs: Lai piezemējas lēnām.

Šlesers: Lai piezemējas. Galvenais, šodien ostā neviens zemi nepērk un nepirks, jo 200 hektāri ir šeit, Krievu salā 80 hektāri. Tā ir tā reālā situācija, kas tev viņiem jāpasaka.

Dūklavs: Bet paklausies, Ainār – ja viņi atrod paši, tie puiši, jūs tur neliksiet kāju priekšā, ja kāds gatavs paņemt to gabaliņu?

Šlesers: Nu, lai pērk – mēs neizmantojam parasti pirmpirkuma tiesības, bet es tev vēlreiz saku – ir nereāli. Ja kāds grib darboties ostā, viņi nāk pie ostas vadības, pie Loginova vai manis, un mēs skaidri pasakām, kur vēl zemes ir piejamas, jo mums ir brīvas zemes, un ja viņš var dabūt zemi nepērkot par lētu naudu nomā, tad priekš kam viņam pirkt? Pilnīgi nereāli. Es tā ļoti maigi izsakos.

Dūklavs: Paldies par informāciju! Teikšu zēniem, ka cerības nav tik vienkārši. Vienīgi lūgums, ja viņi kaut ko atrod, lūgums no tavas puses – neliec kāju priekšā.

Šlesers: Nē, nē, nē. (..) Bet nav neviens – es nezinu, kur kāds [ostā] pirktu īpašumā zemi. Tādas summas var būt, kad tu būvē kādu debesskrāpi. Bet tur tādu nebūvēsi. Lai 10 miljonus atpelnītu, tad tev jābūt gadā tādai peļņai… Nezinu, kādām kravām tur ir jābūt.