Premjerministrs noraida, ka notiktu draudīgs Krievijas tranzītkravu samazinājums
Apspriešanās laiks par finansējumu veselības nozarei beidzies, un valdības partijām nākamnedēļ jāizšķiras, kurš no veselības darba grupas piedāvātajiem modeļiem ir pieņemamāks kā nozares finansējuma avots, šorīt intervijā LTV raidījumā “Rīta Panorāma” paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Kā citē aģentūra LETA, Kučinskis atzina, ka šonedēļ, 1.jūnijā, darba grupai jāpiedāvā risinājumi, kas tiks nodoti vērtēšanai koalīcijā. “Es saprotu, ka tas ir sarežģīti, jo arī starp darba grupas dalībniekiem viedoklis nebūs vienots, domas dalīsies. Tomēr es pieļauju, ka koalīcijai divi vai trīs varianti tiks piedāvāti,” piebilda premjerministrs.
Kučinskis piebilda, ka jautājumā par papildu finansējuma meklēšanu veselības aprūpei “prāta vētras laiks ir beidzies”, jo “mēs vienkārši nevaram atļauties gaidīt”. Pirmdienas vakarā pēc koalīcijas padomes sēdes Kučinskis atzina, ka viens fiksēts maksājums par veselības aprūpi visiem varētu nebūt labākais variants. Viņam piekrīt koalīcijas partneri, kuri uzskata, ka maksājumam jābūt diferencētam.
Valdības vadītājs sacīja, ka 20 eiro mēnesī par obligāto veselības apdrošināšanu ir darba devēju un arodbiedrību priekšlikums, bet par to vēl nav panākta vienošanās. Vēl notiks veselības aprūpes darba grupas sanāksmes, kā arī koalīcijas partiju diskusijas. Kučinskis norādīja – starp piedāvātajiem risinājumiem, ko iesniegt apspriešanai koalīcijā, varētu palikt obligātā veselības apdrošināšana un sasaiste ar nodokļu nomaksu.
Ir skaidrs, kair jārod “ārējais finansējums”, jo iekšējo rezervju neesot, kā arī tikai uz līdzekļu pārdales rēķina nevar palielināt finansējumu veselības aprūpei, skaidroja valdības vadītājs. Tātad “kādam būs jāmaksā, teorētiski tie var būt darba devēji, darba ņēmēji, vai visa sabiedrība kopumā”, piebilda Kučinskis.
Valdības vadītājs šorīt intervijā LTV norādīja – nav indikāciju, ka Latvijā saruktu Krievijas dzelzceļa kravu pārvadājumi caur Latviju. Kā citē lsm.lv, premjerministrs atzina, ka pēc pagājušajā nedēļā izskanējušajām ziņām par krasu Krievijas kravu pārvadājumu sarukumu caur Latvijas ostām viņš uzdevis jautājumus par tranzīta jomu atbildīgajā Satiksmes ministrijā (SM). No SM gūts apstiprinājums, ka Krievijas kravu apjomi Latvijā nav mazinājušies.
“Šobrīd nekādu kravu kritumu neprognozējam, tā nav,” teica premjerministrs, norādot, ka Krievijas kravu apjomu samazinājums netiek prognozēts arī turpmākajos mēnešos. Pēc Kučinska teiktā, pašlaik nav indikāciju, ka Krievija samazinātu kravu pārvadājumus caur Latviju. “Šī ziņa bija pārsteigusi pašu Krievijas pusi,” piebilda Kučinskis.
Aģentūra “Reuters” iepriekš vēstīja, ka Krievijas valsts dzelzceļa kompānija “Rossiskije žeļeznije dorogi” esot atteikusies veikt vairākus kravu pārvadājums no Krievijas ostām uz Latviju. Uzņēmuma iekšējie dati liecinot par pēkšņu metālu, ogļu un naftas produktu kravu apjoma kritumu par 90% uz Rīgas un Ventspils ostām.
Latvijas satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) un ”Latvijas dzelzceļš” noliedza ziņas par strauju kravu apjoma kritumu, norādot – ne oficiāli, ne neoficiāli nav zināms par kādiem Krievijas dzelzceļa lēmumiem par pēkšņu atteikšanos nosūtīt kravas uz Latviju.
Komentāri (35)