EK brīdina, ka ar nodokļu reformu Latvijas budžeta deficīts var pārsniegt pieļaujamo (papildināta)

Kučinskis EK pausto vērtē kā piesardzības diktētu paziņojumu; par reformu politiski jāizšķiras jūnijā

Eiropas Komisijas (EK) vērtējums Latvijas fiskālajiem plāniem – iecerētajai nodokļu reformai – liecina par būtiskas novirzes risku no Stabilitātes un izaugsmes pakta prasībām 2018.gadā, un EK brīdina, ka budžeta deficīts var pārsniegt pieļaujamo, vēsta aģentūra LETA.

Eiropas Savienības (ES) fiskālās disciplīnas noteikumi paredz, ka Latvijas strukturālais deficīts 2018.gadā nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr Latvijas Stabilitātes programmā iekļauts nominālais deficīts – 1,6% no IKP. EK uzsver – neatrodot nodokļu reformai pietiekamus kompensējošos mehānismus, strukturālais deficīts 2018.gadā var sasniegt 2,4% no IKP, kas ir būtiska novirze.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šorīt intervijā LNT EK pausto novērtēja kā piesardzības diktētu paziņojumu, nevis brīdinājumu, citē LETA. Kučinskis ir pārliecināts, ka Latvijas izaugsmes rādītāji jau rudenī būs gana labvēlīgi, lai EK mainītu viedokli.

Šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Kučinskis žurnālistiem pauda neizpratni par EK pārstāvniecības Latvijā darbu, vēsta LETA. Atzinums no EK par plānoto nodokļu reformu neesot bijis, tāpēc nav saprotams, kā EK pārstāvniecība Latvijā izplata savas ziņas, sacīja Kučinskis. “Latvijas konsultācijas tālāk un kaut kādas runas par atzinumiem var būt tikai rudenī. Nevar būt divas dažādas EK – viena Briselē, bet otra Rīgā,” teica Kučinskis.

Vējonis atturējās no secinājumiem par EK pausto, jo vēlas redzēt oficiālu dokumentu, taču tāda vēl neesot. “Ja no EK puses ir kādi pārmetumi, tad jāredz, kādi tie ir, un tur nevarētu būt nekādi pārmetumi attiecībā uz nodokļu reformas pamatnostādnēm, jo tās vēl nav nekādā mērā vērtētas, bet tika pieņemtas tikai pirms divām nedēļām,” uzsvēra Valsts prezidents.

Premjerministrs rīta intervijā LNT norādīja, ka partijām jau tuvākajā laikā būs politiski jāizšķiras par to, kādā apmērā īstenot piedāvātās nodokļu reformas, bet Finanšu ministrija (FM) jaunus būtiskus priekšlikumus vairs neizstrādās. Jau jūnijā koalīcijai būšot jāvienojas, vai nedaudz riskēt un virzīties uz priekšu ar esošo piedāvājumu, vai arī reformu samazināt un daļu no tās atlikt.

Ekonomikas padomnieks EK pārstāvniecībā Latvijā Mārtiņš Zemītis norādīja, ka EK ieskatā nodokļu reforma zināmā mērā ir pamatota un tur ir iekļautas vairākas labas lietas, bet tās ir dārgas un potenciāli apdraud Latvijas fiskālo disciplīnu. “Reforma ir procikliska, tā ir papildu stimuls ekonomikai brīdī, kad arvien aktīvāk atsākas kreditēšana un ekonomikā ieplūst ES fondi. Ekonomika jau tā uzsilst, bet ar nodokļu reformu tā tiks sildīta vēl vairāk. EK ir bažas, vai tagad ir īstais brīdis stimulācijai,” norādīja Zemītis.

Kučinskis paziņoja, ka pastāv divi rīcības varianti – iet uz priekšu ar esošo piedāvājumu, vai arī 100 miljonu eiro apjomā kaut ko no piedāvājuma sašaurināt. Kučinskis uzsvēra, ka no nodokļu reformām noteikti netiks svītroti divi punkti – nevienlīdzības mazināšana ar neapliekamā minimuma palielināšanu un darbaspēka nodokļu samazināšanu un reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokļiem.

Premjerministrs stāstīja, ka EK piedāvā nodokļu slogu pārvirzīt no darbaspēka uz patēriņu, piemēram, akcīzi vai nekustamo īpašumu, ko pašlaik valdība neizskatot. Politiķis atzina, ka veselības budžeta palielināšana ar ārēju finansējumu atrisinātu būtiskas problēmas un kopējā situācija reformu jautājumā būtiski uzlabotos.

Kučinskis gan piekrita, ka nodokļu reformās varētu tikt izskatīti lielāki progresivitātes elementi, tomēr uzsvēra ka no nodokļu reformas nav gatavs atteikties.

EK ziņojumā norāda, ka Stabilitātes programmā Latvija pieteica šādu nodokļu reformu: samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi no 23% līdz 20%, palielināt neapliekamo minimumu atkarībā no ienākumu līmeņa, ieviest 0% ienākumu nodokļa likmi uzņēmumu reinvestētajai peļņai un vienādot kapitāla nodokļa likmes 20% apmērā.

Reformu pasākumi valsts budžetam izmaksās aptuveni 1,8% no IKP, daļēji to kompensēs ieņēmumu palielināšanas pasākumi 0,6% apmērā no IKP, neņemot vērā neatšifrētus nodokļu saistību izpildes uzlabošanas pasākumus 0,2% apmērā no IKP. EK norāda, ka visdārgākais pasākums ir iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazinājums no 23% līdz 20% (0,9% no IKP), kas kā regresīvs pasākums ir arī izdevīgāks iedzīvotāju grupām ar augstākiem ienākumiem. 0% nodokļa likmes ieviešana reinvestētajai peļņai īstermiņā nozīmē būtisku ieņēmumu samazinājumu 0,7% no IKP 2018.gadā.

Reforma ir izdevīga uzņēmumu īpašniekiem un, paredzams, būs īpaši regresīva, ņemot vērā iedzīvotāju ļoti lielo mantisko nevienlīdzību, uzsver EK. Neapliekamā minimuma progresīvai palielināšanai atkarībā no ienākumu līmeņa būs ievērojams pozitīvs efekts ienākumu pārdalē no augstu ienākumu segmenta pie iedzīvotājiem ar maziem un vidējiem ienākumiem (0,2% no IKP samazinājums).

EK norāda, ka nodokļu reformas pasākumi samazina salīdzinoši augsto nodokļu īpatsvaru zemu atalgotiem darba ņēmējiem aptuveni līdz ES vidējam līmenim. To galvenokārt plānots panākt, palielinot maksimālo neapliekamo minimumu, kā arī – mazākā mērā – samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa pamatlikmi. Tomēr EK norāda, ka no iedzīvotāju ienākuma nodokļa izmaiņām lielāku labumu gūst mājsaimniecības ar vidējiem un lieliem ienākumiem.

Stabilitātes programma nodokļu reformas rezultātā paredz palielināt kopējo valsts budžeta deficītu no 0,8% no IKP 2017.gadā līdz 1,6% no IKP 2018.gadā, kam sekos uzlabojums, deficītam samazinoties līdz 0,5% no IKP 2020.gadā. Stabilitātes programmā tiek pieņemts, ka nodokļu reformai būs ļoti spēcīga pozitīva makroekonomiskā ietekme, kas EK šķiet diezgan optimistisks pieņēmums gan attiecībā uz ekonomikas, gan fiskālo prognozi.