Tramps Baltajā namā uzņem Lavrovu (papildināta)

ASV aizsardzības ministrs sola gādāt par Baltijas valstu drošību

Vašingtonā ASV prezidents Donalds Tramps trešdien, 10.maijā, paziņojis, ka tikšanās ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu noritējusi “ļoti, ļoti labi” un panākts progress Sīrijas jautājumā, vēsta aģentūras LETA-AFP/AP/DPA. “Mums bija ļoti, ļoti laba tikšanās. Mēs apturēsim slepkavošanu un nāvi Sīrijā,” pēc sarunām ar Lavrovu Baltajā namā paziņoja Tramps.

Lavrovs ir augstākā Krievijas amatpersona, kas tikusies ar Trampu pēc viņa stāšanās ASV prezidenta amatā. Tikšanās notika Baltā nama Ovālajā kabinetā, kur reti tiek uzņemti ārvalstu ārlietu ministri vai citi pārstāvji, kas nav valsts vadītāji. Lavrovs tikās arī ar ASV valsts sekretāru Reksu Tilersonu. Tiek uzskatīts, ka Lavrovs Vašingtonā vēlas panākt ASV atbalstu Krievijas plānam izveidot Sīrijā tā dēvētās drošās zonas.

“Prezidents Tramps uzsvēra nepieciešamību strādāt kopā, lai izbeigtu konfliktu Sīrijā, sevišķi uzsverot nepieciešamību, lai Krievija savaldītu Asada režīmu, Irānu un Irānas marionetes,” paziņoja Baltais nams. Lavrovs pēc tikšanās ar ASV prezidentu preses konferencē sacīja, ka Tramps vēlas abpusēji izdevīgas un pragmatiskas biznesa tipa attiecības ar Maskavu.

Preses konferencē Lavrovs noliedza, ka Maskava jauktos ASV iekšpolitikā, nodēvējot šādus apgalvojumus par safabricējumiem. Viņš sacīja, ka amerikāņiem ir pazemojoši klausīties, ka Krievija kontrolē politisko situāciju ASV. Lavrovs sacīja, ka politiķi, kas uzdod jautājumus par Krievijas jaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās, kaitē ASV politiskajai sistēmai, liekot noprast, ka tā tiek kontrolēta no ārpuses. Ministrs paziņoja, ka nav neviena paša fakta vai pierādījuma, kas apliecinātu Krievijas iejaukšanos vēlēšanu norisē. Viņš norādīja, ka arī Tramps noraidījis šos apgalvojumus kā viltus ziņas.

Baltais nams atklāja, ka Tramps sarunās ar Lavrovu pievērsies arī situācijai Ukrainā un apliecinājis savas administrācijas apņēmību turpmāk piedalīties šī konflikta risināšanā. Tramps uzsvēris, ka Krievijas pienākums ir īstenot Minskas vienošanos. Savukārt Lavrovs pēc tikšanās ar Trampu paziņoja, ka ASV un Krievijas prezidenti jūlijā plāno tikties Hamburgā, kur paredzēts G20 valstu samits.

Savukārt ASV aizsardzības ministrs Džeimss Matiss trešdien Viļņā paziņoja, ka ASV ir gatavas izvietot aizsardzības sistēmas Baltijas valstīs, lai savaldītu Krieviju, tomēr viņš nekomentēja iespējas reģionā dislocēt tālas darbības rādiusa pretraķešu aizsardzības sistēmas “Patriot”, vēsta aģentūras LETA-BNS. “Mēs izvietosim tikai aizsardzības sistēmas, lai nodrošinātu, ka tiek ievērota suverenitāte,” Matiss sacīja preses konferencē pēc tikšanās ar Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti.

Viņš uzsvēra, ka NATO spēki Austrumeiropā ir domāti tikai un vienīgai aizsardzības mērķiem, kritizējot Krievijas militārā spēka pastiprināšanu reģionā kā destabilizējošu faktoru. “Mēs izvietojam specifiskas sistēmas, kuras uzskatām par nepieciešamām. Domāju, ka jebkāda Krievijas kaujas spēju pastiprināšana apkaimē, kur viņi zina un mēs visi zinām, ka to [Krieviju] neapdraud nekas, ko mēs darām Lietuvā vai citās demokrātiskās valstīs, vienkārši ir destabilizējoša,” sacīja Matiss.

Grībauskaite norādīja, ka Baltijas valstīm ir nepieciešami papildu drošības pasākumi, tomēr viņa nesniedza detalizētāku informāciju. Lietuvas prezidente sacīja, ka visi lēmumi tiks pieņemti konsultācijās. Viņa arī aicināja paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu NATO.

Ar Matisa vizīti ASV jaunā administrācija vēlas apliecināt savas saistības pret Baltijas valstu drošību saistībā ar bažām par Krievijas ārpolitiku. Pēc tikšanās ar Grībauskaiti Matiss kopā ar Baltijas valstu aizsardzības ministriem dosies uz Pabradi Lietuvas vidienē, kur apmeklēs ASV un citu NATO dalībvalstu karavīrus, kas izvietoti Lietuvā.

Trīs Baltijas valstu pretgaisa aizsardzības sistēmas ir viens no reģiona vājajiem punktiem aizsardzībā. Dažas amatpersonas izteikušās, ka NATO dalībvalstis, reaģējot uz Krievijas militārās aktivitātes pastiprināšanos, varētu reģionā izvietot tālas darbības aizsardzības sistēmas “Patriot”, kas spēj notriekt ballistiskās raķetes un lidmašīnas.

ASV aizsardzības jomas amatpersonas žurnālistiem Viļņā otrdienas vakarā neoficiāli teikušas, ka raķetes “Patriot” Baltijas valstīs varētu izvietot vasarā starptautisku militāro mācību laikā, taču tā nebūtu pastāvīga dislokācija. Aizsardzības amatpersonas iepriekš sacījušas, ka NATO varētu pastiprināt pretgaisa aizsardzības sistēmas Baltijas valstīs rudenī, kad Krievija un Baltkrievija rīkos plašas militārās mācības “Zapad-2017”.