Tramps atlaiž FIB direktoru Komiju; demokrāti sašutuši

ASV pamanījušas Krievijas kiberuzbrukumu Francijas sistēmām vēlēšanu laikā

Amerikas Savienoto Valstu prezidents Donalds Tramps otrdien pieņēma lēmumu atcelt no amata Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) direktoru Džeimsu Komiju, kura vadītajai aģentūrai ir uzdots izmeklēt Trampa vēlēšanu kampaņas sakarus ar Krieviju, vēsta aģentūras LETA-AFP.

“Prezidents ir pieņēmis ģenerālprokurora un ģenerālprokurora vietnieka ieteikumu par Federālā izmeklēšanas biroja direktora atlaišanu,” reportieriem paziņoja Baltā nama preses sekretārs Šons Spaisers. Jauna FIB direktora meklēšana tiks sākta “nekavējoties”, teikts Baltā nama paziņojumā.

Prezidenta lēmums varētu būt mēģinājums sabotēt izmeklēšanu par iespējamiem Trampa komandas sakariem ar Krieviju, otrdien pauda ASV demokrāti. Senāta demokrātu līderis Čaks Šūmers, reaģējot uz ziņu par Komija atlaišanu, Trampam sacījis, ka viņš izdarījis “lielu kļūdu”.

Negaidītā Komija atlaišana, kas ir pēdējā administrācijas atlaišanu virknē, raisa bažas par Baltā nama apņēmību izmeklēt Krievijas iejaukšanos ASV vēlēšanās, atzina Šūmers un citi demokrāti. “Tas neizskatās pēc sagadīšanās,” sacīja Šūmers. “Šai izmeklēšanai jānotiek iespējami tālu no šī Baltā nama un iespējami tālu no visiem, kurus ir iecēlis prezidents Tramps.”

Ja vien administrācija neiecels neatkarīgu īpašo prokuroru Krievijas iejaukšanās izmeklēšanai, “katrs amerikānis varēs pamatoti paust aizdomas, ka lēmums atlaist direktoru Komiju bija daļa no slēpšanas centieniem”, skaidroja Šūmers.

Telekanāls ABC vēsta, ka Komijs par savu atlaišanu no amata uzzinājis telefoniski, atrodoties lidmašīnā ceļā uz Losandželosu. Komijs devies uz vienu no FIB Kalifornijas nodaļām. Tur Komijam bijis paredzēts pārbaudīt struktūras, kā arī piedalīties jaunu darbinieku iesaistīšanas pasākumā.

FIB direktori tiek iecelti uz vienu 10 gadu termiņu. 56 gadus vecais Komijs, kurš ir populārs FIB aģentu vidū, tika iecelts pirms četriem gadiem Baraka Obamas prezidentūras laikā. Hilarija Klintone pērn paziņoja, ka Komijs sagrāvis viņas izredzes uzvarēt ASV prezidenta vēlēšanās, neilgi pirms vēlēšanām pavēstot, ka ir atsākta izmeklēšana par Klintones e-pasta lietošanas praksi valsts sekretāra amatā.

Komija atbrīvošana no amata radīs jautājumus par Trampa rīcības motīviem. Tā arī mudinās vilkt paralēles ar bijušā ASV prezidenta Ričarda Niksona lēmumu atcelt no amata ASV ģenerālprokuroru. Šis Niksona lēmums tikai padziļināja viņa prezidentūras krīzi.

ASV pamanījušas, ka Francijas vēlēšanu laikā Krievijas hakeri uzlauž Francijas datortīklus, un franču amatpersonas par to informējušas vēl pirms šo ziņu nonākšanas atklātībā, Savienoto Valstu kiberdrošības jomas amatpersona otrdien apliecināja ASV Senātam.

“Mēs uzzinājām par krievu aktivitāti. Mēs par to runājām ar mūsu franču kolēģiem un viņus brīdinājām – “Klau! Mēs novērojam krievus. Mēs redzam, kā viņi ielaužas jūsu infrastruktūrā. Lūk, ko mēs redzam. Ko mēs varam darīt, lai jums palīdzētu”,” admirālis Maiks Rodžerss sacīja Senāta Bruņoto spēku komitejai.

Viņš atzina, ka ASV strādā cieši kopā ar vācu un britu kolēģiem. Savienotās Valstis turpina strādāt pie vispārējas kiberpolitikas, lai kiberjomā stātos pretī “brīnišķīgajai jaunajai pasaulei”, sacīja Rodžerss.

Pēc hakeru uzbrukuma Francijas centristu prezidenta amata kandidāta Emanuela Makrona vēlēšanu štāba datoriem sociālajos tīklos tika nopludināts liels daudzums datu, kā arī falsificēta informācija, sestdien paziņoja Francijas vēlēšanu komisija. Informācijas nopludināšana notika 36 stundas pirms vēlēšanām, kurā Francijas pilsoņiem bija jāizšķiras starp centrisko Makronu un viņa galēji labējo sāncensi Marinu Lepēnu.

Vēlēšanās uzvarēja Makrons, svētdien saņemot 66,1% balsu, kamēr par Lepēnu nobalsoja vien 33,9% vēlētāju. Makrons oficiāli amatā stāsies svētdien, pārņemot Elizejas pili no līdzšinējās prezidenta Fransuā Olanda, bet jau pirmdien viņš paredzējis doties savā pirmajā oficiālajā ārvalstu vizītē.