Vēlēšanu iznākumu var ietekmēt zema balsotāju aktivitāte

Francijas prezidents – neoliberālis Makrons vai galēji labējā Lepēna?

Svētdien, 7.maijā, gaidāma Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta. Kā liecina aptaujas, šobrīd centristu Emanuelu Makronu gatavojas atbalstīt apmēram 59% balsotāju, bet Marinu Lepēnu – 41%. Tomēr zems vēlētāju aktivitātes līmenis var rezultātu ietekmēt par labu Nacionālās frontes līderei.

Ironiskā kārtā Makrona uzvaru šobrīd visvairāk apdraud plaši izplatītais pieņēmums, ka viņš jebkurā gadījumā noteikti uzvarēs.

Pārliecībā, ka nopietns risks tikt pie galēji labējas prezidentes nepastāv, daļa kreiso Francijas vēlētāju gatavojas vēlēšanās nepiedalīties, tā paužot attieksmi pret Makrona neoliberālo pieeju ekonomikai. Atteikšanās balsot par “mazāko ļaunumu” var novest pie līdzīga scenārija kā ASV, kur Bērnija Sandersa atbalstītāji nebalsoja par Hilariju Klintoni, neticot, ka Trampa uzvara ir iespējama.

Marinas Lepēnas vēlētāji, kuri ir ne tikai radikāli noskaņoti, bet arī organizēti un motivēti, pavisam noteikti vēlēšanās piedalīsies aktīvi. Lepēnu Francijā jau vairāku gadu garumā atbalsta apmēra 20% vēlētāju. Šis atbalsts ir tik stingrs, ka to nespēj satricināt nedz kandidātes finansu skandāli Eiropas parlamentā, nedz no Krievijas bankām saņemtais finansējums, nedz vizītes Maskavā. Ārpolitika Nacionālās frontes vēlētāju interesē maz, Lepēnas atbalstu Putina režīmam un krāpšanos Eiropas Parlamentā viņš/viņa uzskata par daļu no cīņas pret “Eiropas diktātu un amerikāņu imperiālismu”. Nacionālās frontes popularitātes galvenie dzinējspēki ir nabadzība un nacionālisms, vai, precīzāk sakot – nabadzības uzkurināts nacionālisms.

Vairākums Lepēnas atbalstītāju nāk no reģioniem, kuros bezdarba, neizglītotu jauniešu un nabadzības rādītāji ir augstāki nekā citviet Francijā.

Vislabākos rezultātus vēlēšanu pirmajā kārtā Lepēna guva Francijas Ziemeļaustrumos, reģionā, kurš reiz bija Francijas industriālais centrs, bet pēdējos gadu desmitos ir zaudējis galvenos ienākumu avotus – rūpniecību un ogļu ieguvi. Bijušie strādnieki un viņu ģimenes, kas reiz balsoja par sociālistu vai pat komunistisko partiju, nu cerības liek uz Lepēnas piedāvāto Francijas reindustrializāciju, cerot atgūt zaudētās darba vietas un piedzīvot reģiona uzplaukumu.

Reģionā netālu no Lamanša tuneļa Kalē pievārtē atrodas bēdīgi slavenie ”Džungļi” – apmetne, kurā gadiem mitinājušies uz Lielbritāniju doties gribošie nelegālie imigranti. Francijas valdības nespēja šo situāciju risināt nedz Sarkozī, nedz Olanda laikā daļu reģiona iedzīvotāju ir mudinājusi pievērsties Lepēnas radikālajiem aicinājumiem cīnīties pret migrāciju, izstājoties no Šengenas zonas.

Labus rezultātus Lapēna guvusi arī Nacionālās frontes tradicionālajā cietoksnī – Azūra krastā Francijas dienvidos. Reģions iedzīvotāju dzīves līmeņa ziņa ir ļoti neviendabīgs – Kannu un Nicas tūristiskā spozme, villas un dārgas viesnīcas, mijas ar Marseļas organizēto noziedzību un sezonālo bezdarbu piekrastes pilsētiņās un ciemos.

Vēsturiski tā ir vieta, kur pēc atgriešanās Francijā apmetās bijušie franču kolonisti un viņu ģimenes. Šobrīd Nacionālā fronte par vienu no galvenajiem savas programmas punktiem uzskata migrācijas samazināšanu no bijušajām Francijas kolonijām un Alžīrijas, taču tās sākotnējo dibinātāju vidū bija liela daļa franču koloniālisma atbalstītāju. Citiem vārdiem sakot, partiju, kura uzskata, ka, piemēram, alžīriešiem Francijā nav vietas, reiz dibināja cilvēki, kuriem šķita, ka francūžiem ir visas tiesības atrasties Alžīrijā. Līdz ar to frontes popularitātei Azūra krastā ir ne tikai sociālekonomiski, bet arī vēsturiski un ideoloģiski cēloņi.

Kopumā vēlēšanu pirmajā kārtā Lepēnai labi rezultāti bija lauku rajonos, kamēr pilsētās uzvaru guva Makrons.

Piemēram, Parīzē par Nacionālas frontes kandidāti nobalsoja tikai 5% vēlētāju. Atšķirība starp balsojumu pilsētās un laukos ir lielā mērā skaidrojama ar cilvēku dzīves līmeni: lielie urbānie centri ir bagātāki un dinamiskāki par lauku rajoniem. Vienlaikus pilsētās, jo īpaši Parīzē, kur etniskā daudzveidība ir ierasta ikdiena Lepēnas proponētās bailes no imigrantiem ir daudz mazākas nekā Francijas laukos , kuri ir etniski viendabīgi, vai problēmpunktos, piemēram, Kalē.

Paredzams, ka vēlēšanu otrajā kārtā par Nacionālo fronti balsos ne tikai tās tradicionālā velētāju bāze, bet arī daļa konservatīvā republikāņa Fransuā Fijona atbalstītāju un neliels, taču noteikts procents kreiso vēlētāju. Ja pirmos piesaistīs Lepēnas solījumi ierobežot migrāciju, tad otros vilinās viņas solījumi rūpēties par sabiedrības nabadzīgāko daļu. Makrons savukārt var rēķināties ar sociālistu kandidāta Amona vēlētāju atbalstu un cerēt uz centrisko republikāņu balsīm. Vēlēšanu iznākumu lielā mērā izšķirs tas, cik liels skaits Kreisās partijas līdera Melanšona atbalstītāju tomēr izlems atbalstīt Makronu.