Apsūdzētais Skripņiks atzinis dalību bruņotās darbībās Austrumukrainā

Par vienas dalību bruņotās darbībās Skripņikam piedāvāts 20 000 rubļu līgums

Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā apsūdzētais Artjoms Skripņiks pirmstiesas izmeklēšanā Drošības policijai (DP) sniegtajās liecībās atzina dalību bruņotajā konfliktā Austrumukrainā, noziedzīgas darbības, turklāt cilvēku slepkavošanu uz vietas, vēsta aģentūra LETA.

Kā iepriekš vēstīts, Skripņiks tiesai apgalvoja, ka Austrumukrainā piedalījies humanitārajā darbībā, savukārt pirmstiesas izmeklēšanā sniegtajās liecībās pats sevi apmelojis. Viņš norādīja, ka tā esot noticis viņa nopratināšanas laikā ar DP izmeklētājiem, jo viņš bija zem psiholoģiska spiediena, tika izdomāti notikumi, kas nevarēja notikt vispār, un tādā veidā viņš “pats sevi aprunāja”.

Tiesa šodien noskatījās apsūdzētā sniegtās liecības DP izmeklētājam, kas tika ierakstītas video. Sarunas pirmā daļa bija par Skripņika dzīvošanu Maskavā, sākot no 2008.gada, un viņa nodarbošanos tur, kad jaunietis sāka piedalīties mācību grupās par militārām tēmām un bruņošanos, bet ne pārāk regulārās. Viņš izmeklētājam teicis, ka 2016.gadā būs apvērsums pasaulē, ko organizēs cilvēks, neprecizējot, kāds.

Skripņiks stāstīja, ka viņam piezvanīja un piedāvāja doties uz Austrumukrainu 2014.gada vasarā ar grupu, ar kuru kopā iepriekš piedalījās apmācībās. Rostovā pie Donas viņš un pārējie satikās ar cilvēkiem, kuri piedāvāja doties uz Ukrainu. Apsūdzētais pieļāva, ka tie varētu būt Krievijas Federālā drošības dienesta darbinieki.

Skripņiks norādīja, ka viņam piedāvāts 20 000 rubļu līgums par vienas dienas dalību konfliktā. Apsūdzētais stāstīja, ka ieročus viņiem iedeva jau Krievijā, kā arī formu, un viņš sāka piedalīties bruņotās darbībās jau 2014.gada jūlijā Luhanskā, Doņeckā. Liecībās Skripņiks uzskaitīja dalību dažādās konkrētās darbībās, tostarp Doņeckas un Luhanskas lidostā.

Jautāts, cik cilvēkus viņš nogalināja, apsūdzētais nevarēja konkrēti pateikt, bet atzina, ka nodūra un nošāva cilvēkus. “Tiem cilvēkiem tika pēc nopelniem,” komentējot notikušo, pauda apsūdzētais.

Skripņiks līdz 2014.gada oktobrim piedalījās konfliktā kopā ar grupu, līdz guva ievainojumu galvā, bet nezināja teikt, no kā precīzi. Jaunajam vīrietim traumētas arī kājas un roka. Slimnīcā viņš atradās vienu mēnesi, bet vēlāk turpināja piedalīties konfliktā līdz 2015.gada aprīļa beigām. Kā snaiperis viņš līdz aprīļa beigām nošāva vairāk nekā 100 cilvēkus, apgalvoja Skripņiks.

Apsūdzētais 2015.gada maijā Krievijā tika aizturēts par nelikumīgu robežas šķērsošanu, bet no apcietinājuma atbrīvots tā paša gada oktobrī. 2016.gada sākumā viņu aizturēja Latvijā. Viņš izmeklētājam piebilda, ka Latvijas tiesas nolēmumi nav pildāmi, piebilstot, ka “drīz uzzināsiet, kāpēc”.

Apsūdzētais, skatoties savu liecību ierakstus, bija mierīgs, dažreiz iesmejoties un smaidot par paša pausto.

Nākamā tiesas sēde lietā ir paredzēta 10.maijā, kad uz sēdi aicināts viens liecinieks.

Kā ziņots, Skripņiks saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 77.1 panta pēc spēkā esošās Krimināllikuma redakcijas. Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāpat puisis tiek apsūdzēts pēc Krimināllikuma 89.1 panta 2.daļas, kas paredz atbildību par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos. Par to personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Prokuratūra uzskata, ka Skripņiks iesaistījies noziedzīgā organizācijā Austrumukrainā. Turp viņš nedevās kā privātpersona, bet piedalījās bruņotā darbībā, lai grautu valsts teritoriālo vienotību.

Skripņika advokāte Jansone aģentūrai LETA iepriekš pastāstīja – saskaņā ar vīrieša sniegto informāciju viņš 2014.gadā uz tā saucamo Luhanskas tautas republiku devies, “cēlu un humānu mērķu vadīts”, proti, viņš Austrumukrainā nodarbojies ar humānās palīdzības izdalīšanu vietējiem iedzīvotājiem. Apģērbs un citas sadzīves lietas savāktas Maskavā un vestas uz Austrumukrainu. Tur viņš tika ievainots galvā. Viņš apgalvoja, ka aktīvā karadarbībā nav piedalījies, turklāt vīrietim nav iepriekšējas militārās pieredzes, jo Latvijas armijā viņš kā nepilsonis nav dienējis.