Lembergs: ja Ventspils ostai liegs piedalīties ”Nord Stream 2”, tai jāsaņem kompensācija no valsts

Ventspils ostai piedāvā piedalīties “Nord Stream 2” gāzes vadu projektā

Ventspils osta un divi tajā strādājošie termināļi “Noord Natie Ventspils Terminals” un “Eurohome Latvija” saņēmuši piedāvājumu iesaistīties “Nord Stream 2” gāzes vadu vidējā posma būvniecībā, nodrošinot cauruļu glabāšanu un piegādi caur Ventspils ostu, šodien preses konferencē informēja Ventspils brīvostas valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Kā vēsta aģentūra LETA, pēc Ventspils brīvostas pārvaldes aplēsēm, kopējais Latvijas tautsaimniecības ieguvums no iesaistīšanās projektā būtu 25 miljoni eiro. Lembergs gan piebildis, ka pret Latvijas dalību šajā projektā iebilstot Ārlietu ministrija (ĀM).

Projekta īstenotāju piedāvājums paredz, ka Ventspilī varētu pieņemt gāzes vadu būvniecībai nepieciešamās caurules, glabāt tās ostas kravu laukumos un no Ventspils nogādāt uz cauruļu ieguldīšanas vietu jūrā. Ventspils ostas termināļu kravas laukumu platība gan pašlaik esot pārāk maza, lai tajos izvietotu gāzes vadu būvniecībai nepieciešamo cauruļu daudzumu. Projekta īstenotāji piedāvā investēt 14 miljonus eiro, izbūvējot papildu kravas laukumus 7 ha platībā, ko pēc tam uzdāvinātu brīvostas pārvaldei.

Lai lemtu par iesaistīšanos projektā, ir nepieciešams pozitīvs brīvostas valdes lēmums, jo kravas laukumi tiktu būvēti brīvostas pārvaldes apsaimniekotā teritorijā. Kā norādīja Lembergs, četri no astoņiem brīvostas valdes locekļiem ir deleģēti no ministrijām, un ĀM Latvijas dalību projektā neatbalstot. “Līdz ar to viņiem var dot vienotu komandu neatbalstīt šādu projektu. Ja šādu projektu neatbalstīs un ja tas būs valdības veto caur brīvostas valdes locekļiem, es ceru, ka Ventspils, līdzīgi kā tas ir Zviedrijas gadījumā, arī ne mazāk kā 20 miljonus saņems kompensācijā,” sacīja Lembergs. Pēc viņa rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Slites osta Zviedrijā esot pierunāta atteikties no dalības projektā, saņemot par to valdības kompensāciju 10-20 miljonu eiro robežās.

“ĀM negrib, lai Latvija piedalītos šī projekta realizācijā, jo tā prasa poļi. [..] Poļiem ir intereses – viņi negrib, lai Vācija saņem gāzi pa tiešo no Krievijas. Viņi grib, lai šajā apritē būtu arī poļi, un šī Polijas vēlēšanās ir saprotama un apsveicama, bet kāpēc Latvijai par to būtu jāmaksā?” retoriski vaicāja Lembergs, norādot, ka viņam šajā jautājumā ir cits viedoklis. “Gāzi piegādā Krievija, bet saņēmēja ir NATO dalībvalsts, Eiropas Savienības ekonomikas sirds – Vācija. Es uzskatu, ka neatbalstīt “Nord Stream 2″, pie tam [situācijā], kad Latvija var nopelnīt, – tas ir neatbalstīt Vācijas enerģētisko drošību, un tas ir pretrunā ar NATO līgumu [..] un Eiropas Savienības līgumu.”

Kā ziņots, “Nord Stream 2” būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka “Nord Stream 2” divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt tās nākotnes gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. “Nord Stream” gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā, un tagad EK pārbauda, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par “Nord Stream 2”, uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem. Krievijas valsts dabasgāzes koncerns “Gazprom”, Lielbritānijas un Nīderlandes grupa “Shell”, Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi “Uniper” un “Wintershall” 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu “Nord Stream 2” Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā “Nord Stream”, un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.

Gāzesvads “Nordstream 2” būtu spēcīgs ierocis Krievijas diplomātiskajā arsenālā, kuru Eiropa nevar atļauties tai nodrošināt, pārliecināts Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Krišjānis Kariņš (V). Deputāts uzskata, ka šis projekts ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības burtu un garu, ir Krievijas kontrolēts monopols, kuram, kā līdz šim pierādījies, ir grūti pieņemt Eiropas likumus Eiropas teritorijā.

“Tā vietā, lai samazinātu Eiropas Savienības (ES) atkarību no viena piegādātāja, šāds projekts tikai to palielinātu,” norāda Kariņš. Reaģējot uz izskanējušo informāciju, ka Krievijas gāzes gigants “Gazprom” jau tuvākajā laikā plāno nosūtīt oficiālu “Nordstream 2” gāzesvada būvniecības pieteikumu Dānijas varas iestādēm, vairāki EP deputāti, tostarp Kariņš, ir nosūtījuši vēstuli Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājam Žanam Klodam Junkeram un Padomes priekšsēdētājam Donaldam Tuskam ar aicinājumu pēc ātras un izlēmīgas ES rīcības, lai apturētu šo projektu.

EP deputāti vēstulē norāda, ka “Nordstream 2” gāzesvads nav izdevīgs ne Eiropas drošībai, ne klimata politikai, kā arī tas apdraud virzību uz Eiropas enerģētikas savienību. Līdz ar to šis jautājums nav tikai nacionālā līmeņa kompetencē, bet gan attiecas uz daudz plašākām konsekvencēm visā Eiropā.

Kā ziņots, neskatoties uz ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju, vairākas Eiropas lielās energokompānijas ir noslēgušas vienošanos ar Krievijas “Gazprom” par “Nordstream 2” gāzesvada izbūvi, kas palielinātu Eiropas atkarību no viena piegādātāja – Krievijas. EP deputāti vairākkārt ir pauduši stingru nostāju pret šī gāzes vada izbūvi, aicinot EK aktīvi rīkoties, lai to apturētu.