Latvijas ekonomika sēž uz atsperes, nevis adatas

Par 2016. gada 4.ceturkšņa IKP datiem

Ekonomikas pieaugums 4.ceturksnī paātrinājās līdz 2.6% gada griezumā iepretim 0.5% ceturksni iepriekš, palielinot gada kopējo plusu līdz apaļam divniekam. Mūsdienās šādas atzīmes gandrīz vairs neliek, taču pilsētu folklorā šis skaitlis joprojām apzīmē bēdīgu sniegumu. Tas nav slikts rādītājs uz Eiropas kopējā fona, taču neatbilst ne mūsu potenciālam, ne vajadzīgajam ātrumam, ievērojot Latvijas kā dzīvesvietas pagaidām vēl nepietiekamo konkurētspēju. 

Par laimi, Latvijas kā ražošanas vietas konkurētspēja ir laba. Apstrādes rūpniecība pērn deva lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā, kāpinot tās pievienoto vērtību par 6%. Pārējās lielajās nozarēs augšupeja līdzinājās pusei no šī tempa (tirdzniecībā) vai tās gandrīz nebija (transportā). Pakalpojumu eksports auga par 4%, par spīti kritumam tranzītā. Tam vajadzētu klusināt bažas par plusa zīmes it kā ilgtnespējīgo raksturu.

 Ilgtnespējīgs, par laimi, ir nevis IKP pieaugums, bet tā bremzēšanās 2016. gadā. Ir jānotiek lielai ārējai krīzei, lai ekonomikas attīstība 2017. gadā nepaātrinātos. 

Šis gads vēl varētu sākties ar diezgan pieticīgu IKP kāpumu. Ar pieticīgu šeit ir domāti apmēram 3%. Arī šis skaitlis padomju laikā skolā gājušajiem neasociējas ne ar ko labu. Tas noteikti nav valdības plānos ierakstītais piecinieks. Kāpums šobrīd jeb 1. ceturksnī pret iepriekšējo periodu varbūt nav izcils, bet palīdz bāzes efekts jeb pērnā gada sākuma vājums. Tāpēc rezultāts gada griezumā vienalga ir drīzāk lielāks nekā pērnā gada beigās. 

Katrā no turpmākajiem trim ceturkšņiem varam gaidīt labu kāpumu pret iepriekšējo periodu, kas cels augšup arī gada pieauguma rādītāju. Vēsture nevirzās taisnās līnijās, bet ir ticami, ka šajā datumā tieši pēc gada grafikos redzēsim nevienmērīgi, bet tomēr augšup ejošus grafiku stabiņu pakāpienus. 

Augsti daudzinātie ES fondi ir tikai daļa no daudz lielāka stāsta, turklāt ne pati lielākā, ja runājam par notikumiem ne tikai šogad, bet nākamajos 3-5 gados kopumā. Stipri pārspīlēts ir folklorizētais priekšstats, ka Latvijas ekonomika sēž uz ES fondu adatas. Patiesībā tā šobrīd sēž uz kreditēšanas cikla atsperes. Ilgstoši lejupejošais kreditēšanas cikls ir radījis saspiestas atsperes efektu, tagad šī atspere sprūk vaļā. Visi fizikas salīdzinājumi ar tautsaimniecību ir nosacīti, šis process nav gluži tik straujš, taču palīdz saprast patiešām svarīgu apstākli.

Izmantojot citu salīdzinājumu ar dabas norisēm – upes atbrīvošanās no ledus sastrēguma notiek lēcienveidīgi, sākumā maza straumīte ātri izkausē ceļu lielākai plūsmai. Banku kredīti ir produkts, kas rada pats sev pieprasījumu – lielāka kreditēšana netieši rada lielāku pieprasījumu pēc kredītiem. Tieši tāpēc var būt tik grūti izkustēties no sasaluma fāzes, bet šis brīdis beidzot ir sagaidīts. Taču, jo ilgāk kreditēšanas cikls ir virzījies augšup vai lejup, jo grūtāk neuzmanīgam vai slinkam vērotājiem ir saskatīt šī cikla ietekmi jeb radīto novirzi no ilgtspējīgā pieauguma tempa. Tāpēc dažkārt ir tā – jo sliktāka ir tautsaimniecības vidējā perioda (ap 2-5 gadi) nākotne, jo lielāks optimisms un tieši tāpat, tikai otrādi. 

Tā var kļūdīties arī smalki prognozēšanas modeļi, pārāk paļaujoties uz notikumiem nesenā pagātnē. No psiholoģiskā viedokļa situācija ir līdzīga kā 2006. gada nogalē, tikai ar pretēju zīmi. Lielākā daļa prognozētāju, kuri straumei līdzi peldēja tad, dara to arī šobrīd, tikai pretējā virzienā. Turklāt komunisma propagandu piedzīvojušie cilvēki instinktīvi ienīst jebkādu abstraktu teoretizēšanu jeb mēģinājumu iestāstīt, ka lietas nav gluži tādas, kādas tās izskatās. Tāpēc, lai cik šie vārdi skanētu neiejūtīgi un augstprātīgi, tuvāko vismaz trīs gadu izredzes ekonomikai ir ļoti labas. Taču apmēram pēc šāda perioda gan kreditēšana, gan ES fondi vēl ietekmēs IKP līmeni, bet vairs nevarēs būtiski ietekmēt pieauguma tempu, tie nedos papildus impulsu. 

Spriest par Latvijas ekonomikas dinamiku pēc tam ir drusku priekšlaicīgi. Nav šaubu, ka potenciāls straujam eksporta izrāvienam ir. Redzam spēcīgu attīstību nozarēs, kuru attīstība pie labvēlīgu apstākļu sakritības var būt diezgan nelineāra, līdz ar to neprognozējama. Piemēram, jau veidojas ļoti interesanti rezultāti t.s. stārtapu jeb jaunuzņēmumu likumam, ir arī nobriedušākas iestrādes augsto tehnoloģiju nozarēs. Mašīnbūvē, kas būtu saucama par vidējo tehnoloģiju nozari, strauju kāpumu var radīt klāstera jeb pudura kritiskās masas sasniegšana. Šobrīd jau ir drusku par vēlu veikt strukturālās reformas, lai ietekmētu IKP pieaugumu 2020. gadā. Galvenā ietekme šobrīd pieņemtajiem lēmumiem izpaudīsies vēlāk. 

Civilizāciju sagraut var ātri, bet tās būvēšana ir pakāpeniska. Par laimi, industriālās civilizācijas saknes mūsu valstī ir pietiekami dziļas un plašas, lai tās spētu dzīt atvases arī vietās, kur to pirms dažiem gadiem gandrīz neviens negaidīja, pa kurām esam bezrūpīgi un nesaudzīgi bradājuši, nepietiekami apgūstot tehniskās zinības un citādi nerūpējoties par ilglaicīgas izaugsmes potenciālu.