RPIVA: Ar paziņojumu par akadēmijas reorganizāciju IZM melo sabiedrībai un tracina studentus

IZM nekādā veidā neesot brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem.

 Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) paziņojums par it kā pieņemtu lēmumu reorganizēt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju (RPIVA), to pievienojot Latvijas Universitātei, ir klaji maldinošs un atgādina apzinātu nomelnošanas kampaņu augstskolas reputācijas graušanai, ir pārliecināta RPIVA vadība, ziņo aģentūra LETA.

Kā aģentūru informēja akadēmijā, lēmumu par augstskolas reorganizāciju atbilstoši Latvijas likumiem ir tiesības pieņemt tikai Ministru kabinetam.

IZM nekādā veidā nav brīdinājusi RPIVA par šāda lēmuma gatavošanu un nav konsultējusies par iespējamajiem reorganizācijas modeļiem, lai gan jau ir sākusies studējošo ziemas uzņemšana. Demokrātiskā sabiedrībā šāda rīcība ir klaji nepieņemama, pārliecināti RPIVA. “IZM šādi tracina gan topošos, gan esošos augstskolas studentus, gan pasniedzējus, gan visas tās Latvijas novadu pašvaldības, kuru iedzīvotājiem ir iespēja apgūt profesiju RPIVA filiālēs,” uzsvēra augstskolā.

RPIVA skaidro, ka akadēmija sagatavo vairāk skolotāju, nekā visas pārējās Latvijas augstskolas kopā, turklāt studējošo skaits pēdējo gadu laikā ir strauji pieaudzis. Praktiski visu RPIVA studiju programmu absolventiem ir valstī viens no augstākajiem nodarbinātības īpatsvariem, akadēmijas pamatprogrammu — “Pirmsskolas un sākumskolas skolotājs” un “Sākumskolas skolotājs ar tiesībām mācīt vienu mācību priekšmetu pamatskolā” absolventu vidū sasniedzot pat 100%, piebilda augstskolā.

Visi RPIVA studiju virzieni ir akreditēti uz maksimālo termiņu, proti, sešiem gadiem, turklāt augstskola ir ieguvusi Latvijā augstāko kopvērtējumu sociālajās zinātnēs “Technopolis” starptautiskajā zinātnisko institūciju izvērtējumā, apsteidzot Latvijas Universitāti. No RPIVA pasniedzējiem 78% ir ar doktora grādu, norādīja RPIVA. “Nav saprotams arī IZM arguments par valsts budžeta līdzekļu taupīšanu. RPIVA, būdama pēc studentu skaita trešā lielākā IZM finansētā augstskola Latvijā, patērē ievērojami mazāk valsts budžeta līdzekļu, nekā citas augstskolas. 2015. gadā no visiem RPIVA studentiem tikai 17,8% studēja valsts finansētajās studiju vietās, bet pārējās IZM finansētajās augstskolās šis īpatsvars ir no 30% līdz 77%,” uzsvēra augstskolā.

Izglītības iestādē pauda, ka, gan nemitīgi paaugstinot akadēmisko un profesionālo līmeni, gan ietaupot valsts budžeta līdzekļus, RPIVA ir vienlaikus spējusi kļūt par studentiem pieejamāko Latvijas augstskolu. “RPIVA mācību maksa pamatprogrammās ir līdz 50% zemāka nekā atbilstošās programmās Latvijas Universitātē. RPIVA ir filiāles astoņās Latvijas pilsētās, un tieši tajās, kurās nav reģionālo augstskolu, kas realizē tādas pašas vai līdzīgas studiju programmas,” piebilda augstskolā.

“Rodas iespaids, ka IZM patiesais mērķis ir iznīcināt konkurenci un dažu gadu laikā radīt monopolu ar visām no tā izrietošām sekām — ar augstu studiju maksu un papildu izmaksām, nekonkurētspējīgu saturu, formālo praksi un rezultātā — Latvijas iedzīvotāju zemāku izglītības līmeni,” secināja RPIVA.

Kā ziņots, IZM pieņēmusi lēmumu ar 2017. gada augustu reorganizēt RPIVA, to pievienojot LU. Kā aģentūrai LETA apstiprināja ministrijā, tas nepieciešams, lai veiktu resursu koncentrāciju un panāktu iespējami efektīvu valsts budžeta līdzekļu izmantošanu.

IZM skaidroja, ka augstākās izglītības iestāžu konsolidācija pašlaik ir Eiropā aktuāla prakse. Tās mērķis ir panākt efektīvu ierobežoto resursu izmantošanu, paaugstināt studiju un zinātniskās pētniecības kvalitāti un veicināt augstākās izglītības iestāžu konkurētspēju. IZM ieskatā ir jāveic nepieciešamo speciālistu sagatavošanas līdzsvarošana. Pedagoģijas studijas ir jākoncentrē tādās augstākās izglītības iestādēs, kas spēj nodrošināt augsta līmeņa zinātnisko bāzi, akadēmisko personālu un infrastruktūru visu mācību priekšmetu skolotāju studijām, pārliecināti IZM.

Konsolidācijas rezultātā netikšot radīti finansiāli zaudējumi studējošajiem, kā arī netiks ierobežotas viņu tiesības uz izglītību, jo par līdzšinējo studiju maksu viņi studijas varēs turpināt citās augstākās izglītības iestādēs. Studējošajiem tikšot nodrošināta iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātē, kas īsteno visus akadēmijas īstenotos studiju virzienus, kā arī atbilstošajos studiju virzienos Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, Banku augstskolā un Rīgas Tehniskajā universitātē.

Filiālēs studējošajiem tikšot dota iespēja turpināt studijas vai nu savam profilam atbilstošā programmā kādā no reģionālajām augstskolām — Liepājas Universitātē, Vidzemes Augstskolā, Daugavpils Universitātē, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijā, Ventspils Augstskolā, vai arī neklātienē LU, Banku augstskolā, Banku augstskolas Uzņēmējdarbības koledžā vai Rīgas Tehniskajā universitātē.

Reorganizāciju plānots pabeigt līdz 2017. gada augustam. Izmaiņas studiju procesā stāsies spēkā 2017./2018. akadēmiskajā gadā.

RPIVA ir IZM padotībā esoša valsts dibināta augstskola, kas dibināta 1994. gada 10. maijā. 2016./2017. akadēmiskajā gadā tajā ir 3514 studējošie. No kopējā studējošo skaita 565 jeb 16% studē par valsts budžeta līdzekļiem un 2949 jeb 81% — nepilna laika studijās par maksu. Akadēmijai ir astoņas filiāles dažādos Latvijas reģionos: Alūksnē, Bauskā, Cēsīs, Jēkabpilī, Kuldīgā, Madonā, Tukumā un Ventspilī. Filiālēs kopumā studē 998 nepilna laika studējošie.