Aicina nolikt svecīti pie Brīvības pieminekļa, pieminot ebreju masu slepkavības Rumbulā 1941. gadā.
Ar vairāk nekā 300 personu parakstītu vēstuli iedzīvotāji šodien, 30. novembrī plkst.18 aicināti pie Brīvības pieminekļa Rīgā pieminēt Rumbulas traģēdijas 75.gadadienu.
Rumbulas nevainīgie upuri bija mūsējie. Mēs atceramies, mums sāp – ar šādu uzsaukumu cilvēki tiek aicināti nolikt sveces pie Brīvības pieminekļa.
Kā zināms, pirms 75 gadiem, 1941. gada 30. novembrī, Otrā Pasaules kara laikā sākās nacistu rīkotā iznīcināšanas akcija Rumbulā, nonāvējot vairāk nekā 25 000 Latvijas iedzīvotāju, kuru vienīgais noziegums bija tas, ka viņi bija ebreji. “Tā ir lielākā civiliedzīvotāju masu slepkavība Latvijas vēsturē,” skaidro vēsturnieks Kaspars Zellis.
“Mēs aicinām Tevi aiziet līdz Brīvības piemineklim un tur 30. novembra vakarā nolikt svecīti piemiņai bojā gājušajiem un cerībā, ka nekas tāds vairāk neatkārtosies Latvijā,” “Facebook” izveidotā profilā vēsta pasākuma organizatori, ebreju glābēja Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone un Zellis.
“Akcija nav ne politiski, ne nevalstisko organizāciju atbalstīta. Mēs vēlamies, lai pret mūsu kopējo pagātni mēs izturētos atbildīgi, pieminētu upurus un nosodītu slepkavas. Lai mēs nestāvētu malā un neklusētu, kad pret mūsu kaimiņiem un līdzcilvēkiem tiek īstenotas netaisnības,” vēstīts sociālajā tīklā.
L.Tomsone 29.novembrī arī publiskoja bijušā Rīgas Geto ieslodzītā, vēsturnieka Marģera Vestermaņa emocionālo vēstuli, kas rakstīta, reģējot uz nebijušo akciju pie Brīvības pieminekļa: “Mīļie, esmu piedzīvojis Rumbulas un Biķernieku šausmas, kur gāja bojā visi mani mīļie, visa mana ebreju pasaule. 75 gadus esmu gaidījis, lai Latvijas sabiedrība teiktu, tie arī ir mūsējie. Esmu laimīgs, ka gara mūža galā esmu šo brīņišķīgo brīdi sagaidījis. Paldies Jums visiem labiem cilvēkiem. Cik labi apzināties, ka esam visi kopā. Dr.hist.Marģers Vestermanis, viens no nedaudzajiem holokaustā izdzīvojušiem.”
Kāpēc latviešiem ir svarīgi pieminēt 1941. gada ebreju masu slepkavību Rumbulā? Vēsturnieces Unas Bergmanes viedoklis.
Komentāri (19)
west 30.11.2016. 19.04
Tautai piederīgo cilvēku noziegumus var atzīt un lūgt piedošanu šo valstu galvenās personas. Latvijā, kurai nav nekāda sakara ar pēdējā pasaules kara sākšanu, tas sen jau ir noticis. Citur vēl tā nav un nekad nebūs.
Cik var slaukt un spārdīt to zemi, kura pati ir bijusi okupantu upuris ?
Atbildi nevajag, jo tāpat viss ir skaidrs.
0
Absints 30.11.2016. 16.36
Žīdu apšaušana ir smags noziegums, tajā piedalījās arī latvieši, tāpat, kā to darīja baigajā gadā, tāpat kā otrajā pasaules karā karoja abās frontes pusēs. Nez vai lielvaru kontekstā ir jāvaino visa tauta, ja kolaboracionistu tomēr bija maza saujiņa. Nevajadzētu dramatizēt ne žīdu šaušanu, ne žīdu glābšanu. Mana personīgā pieredze ir bijusi pozitīva, tā ir gudra tauta, un latviešiem daudz ko būtu mācīties. Holokausts noteikti ir jāpiemin, par to šaubu nav. Par cik Latvijas žīdus izšāva, tad prevalējošie nu ir no Krievijas iebraukušie žīdi, kuru pozīcija bieži vien, diemžēl, sakrīt ar Kremļa uzstādījumiem, un tas dažkārt izraisa neizpratni latviešos. Labs piemērs ir vārds “žīds” lietošana. Atceros savu vecomāti, kas stāstija par žīdu tirgotājiem, kas iebrauca viņu lauku sētā un tirgoja preces. Skroderdienās ir sižets par žīdiem, un nekur latvieši šo vārdu nav lietojuši negatīvā nozīmē. Krievi ir, un nu arī Latvijā tas vairs nav korekts..
Bez tam, tas, kas man personīgi nepatīk, ir tas, ka žīdi paši savu nelaimi ir pārvērtuši ar tirgus preci. Tas notiek, apmēram, tā – ja Tu neesi par mūsu ideju, tad tu atbalsti holokaustu. Tā tas, piemēram, notika ar denacionalizēto namu atgriešanu žīdiem. Faktiski, tas mūsdienās ir pārvērsts par šantāžas ieroci.
Īsumā – cilvēciski jūtu līdz un atbalstu piemiņas pasākumu, tāpat ka atbalstu kritušo pieminēšanu vienā vai otrā 2. pasaules kara pusē, tik tālu, cik tālu tas netiek politizēts.
1
atrium > 01.12.2016. 00.32
Ķīps
Mana personīgā pieredze ir bijusi pozitīva, tā ir gudra tauta, un latviešiem daudz ko būtu mācīties.
Latviešiem no žīdiem ir jāmācās nacionālisms un vairāk uzmanības pievērst pašu sāpei, bet ne svešai, gar kuru mūsu vaina ir tikai tā, ka kādam bija ienesīgi dzīvot mūsu valstī.
Žīdi nekad nekautrējās Izraēlu saukt par jebreju valsti un neiztop pasaules klaidoņiem, vēl jo vairāk, ja tie ir ienaidnieki.
0
Anonīms 30.11.2016. 12.42
nū – uzstādījums – beigt dalīt savējos un cito ir neloģisks – tam es nekādi nevaru piekrist, bet vēl – holokausts notika okupētajā Latvijas teritorijā – tāpēc nedomāju, ka ir laba doma holokaustu pieminēt pie Mūsu Brīvības pieminekļa. Pavisam noteikti zinu, ka arī latvieši bija holokausta noziegumos līdzdalīgi, bet – tādi noziedznieki – pret cilvēci – ir visās tautās. Es noteikti aizdegšu svecīti – aiziešu tagad pusdienlaikā uz Aleksandra Ņevska baznīcu – palūgšos – par upuriem un par slepkavām – tā ir svēta lieta, bet … pie Brīvības pieminekļa neiešu , jo neatbalstu šo ideju. Uztveru to kā pārmetumu visai latviešu tautai un to es noraidu.
Vispār – jautājumi un tēma – ļoti jūtīgi. Nedomāju , ka upuru piemiņas dienā par to būtu jāspriež. To var pirms un pēc …
7
+2
-7
Atbildēt
+6
-6
Atbildēt
0
0
Atbildēt
0
0
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
+8
-3
Atbildēt
+7
-2
Atbildēt
@atrium > Anonīms 30.11.2016. 13.24
dzeris49
“visus ēbrejus nogalināja taisni vietējie latvieši”
“Baigais gads” izrakstīja visiem latviešiem indulgenci tūkstošiem gadu uz priekšu.
“Kaut, ēriks, ģenerālis un andrejs tūlīt teiks, ka pie visa atkal vainīgi krievi, kā savādāk.”
Bez krievu fašistisko izdzimteņu un ASV cionistu sarīkotā WWII, nekāds Vīzentāla centra daudzmiljardu biznesa projekts, “holokausts”, nebūtu bijis iespējams. Lūdzu visas pretenzijas pret kremli un ASV cionistu nozieguma mantiniekiem, Zurofa kantori!
0
dzeris49 > Anonīms 30.11.2016. 12.51
Kāda tev daļa gar citiem, latvieši piedalijās holokaustā, un ar to pietiek, lai to pieminētu.
Aizputē, kur es dzīvoju, visus ēbrejus nogalināja taisni vietējie latvieši, neviens cits, tagad, protams, ir peimineklis, utt, bet, tāds fakts, diemžēl, pastāv.
Kaut, ēriks, ģenerālis un andrejs tūlīt teiks, ka pie visa atkal vainīgi krievi, kā savādāk.
0
andrejs > Anonīms 01.12.2016. 11.56
to skaisle
Kad krievi izsūtīja manu omīti, viņas mājā ievācās krievu pauniniece un baltkrievu milicis (okupants). Viņi pievāca visas mūsu dzimtas mēbeles un gandrīz visus traukus un drēbes. Māti izdzina uz ielas.
0
atrium > Anonīms 01.12.2016. 13.40
Skaisle
Laventa rokaspuisis Gailis trādājā BB par Latvijas premjeru. Tāc kroplis izdarīs visu, ko čekas saimnieks liks.
0
Anonīms > Anonīms 30.11.2016. 12.58
Kuldīgā žīdus šāva latviešu ģimnāzisti – viņus sadzirdīja – vācu nacisti, līdz ar to lielākā daļa netika nošauti – vien smagi savainoti, tad vācu nacistiem neatlika nekas cits kā pašiem nākošajā dienā ņemt mašīnas meklēt savainotos un piedod, piebeigt
Kā ģeniāli tas parādīts izrādē Vectēvs – latviešiem bija ļauts izlaupīt nošauto žīdu mājas un tas arī tika izdarīts un šī laupīšana …. tas arī ir tāds asinstraips , bet …. es domas nemainu – nevar visu tautu vainot žīdu šaušanā – man tas nav pieņemami
0
dzeris49 > Anonīms 30.11.2016. 13.13
Visu tautu nekad nevar vainot, protams, ir konkrētie vainīgie, starp latviešiem ir arī tādi, kas ēbrejus glāba, riskējot ar savu dzīvību.
.
0
Anonīms > Anonīms 30.11.2016. 13.18
jā – par to ir runa
Starp citu , Lipkes muzeju uzcēla latvieši …. Gaiļu pāris ar domubiedriem ….
0