Druķis: Ēku kvalitātes standartu Latvijā joprojām nav

Būvinženieru pārstāvis: būvniecības kvalitāte triju gadu laikā nav būtiski uzlabojusies

Latvijā joprojām nav ēku kvalitātes standartu, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta Panorāma” teica Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) vadītājs Pēteris Druķis. “Kvalitātes standartu Latvijā joprojām nav. Mēs joprojām uz papīra apliecinām, ka strādājam pēc Eiropas standartiem, bet patiesībā to nedarām,” Druķa sacīto citē aģentūra LETA.

BVKB vadītājs piebilda, ka nevajag izdomāt jaunu divriteni, bet ir jāpārņem Ziemeļvalstu būvniecības tradīcijas. “Šobrīd mēs no savas puses radām spiedienu un šos standartus sākam uzspiest,” atzina Druķis. BVKB darbu sāka 2014.gada 1.oktobrī līdz ar jaunā Būvniecības likuma spēkā stāšanos.

Viņš minēja, ka Latvijā faktiski uz vienas rokas pirkstiem var saskaitīt tos būvniecības uzņēmumus, kuriem ir paškontrole savās laboratorijās. “Nezin kāpēc iedomājušies, ka ir jānāk būvuzraugam ar savu laboratoriju, lai gan būvuzraugs nepārstāv uzņēmēju,” teica Druķis, piebilstot, ka paškontroli pamatā organizē tie būvniecības uzņēmumi, kuri strādā arī ārpus Latvijas.

BVKB dati par pēdējo divu gadu laikā apsekotajām ekspluatācijā esošajām publiskajām ēkām ir samērā negatīvi – 20% ēku ir nepieciešams uzlabot drošību. Savukārt būvdarbu kontrolēs 40% gadījumu BVKB ir bijis spiests noformēt administratīvos aktus. Druķis minēja, ka no šogad pārbaudītajām ēkām 6% gadījumos BVKB licis tās slēgt mehāniskās stiprības un ēku nestspējas problēmu dēļ.

“Mēs joprojām dzīvojam pēc principa: “Lūdzu netraucējiet mums kā nozarei strādāt – mēs esam ar sertifikātiem, mēs zinām kā darīt”. Bet līdzko pieiet klāt speciālists un pajautā – kā jūs dariet, vai jūs ievērojat standartus, atbildes nav,” sacīja Druķis.

Savukārt Latvijas Būvinženieru savienības valdes pārstāvis Leonīds Jākobsons intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja, ka valstī būvniecības kvalitāte triju gadu laikā kopš Zolitūdes traģēdijas nav būtiski uzlabojusies. ”Domāju, ka jūtami nekas triju gadu laikā nevar būtiski mainīties,” Jākobson teikto citē aģentūra LETA.

Viņš atzina, ka šobrīd Latvijā būvniecības projektu saskaņošanas jautājumus risina ne tik daudz speciālisti, cik juristi. “Šobrīd mēs esam nonākuši situācijā, kad projektu saskaņošanas jautājumus risina ne tik daudz speciālisti, cik juristi, kas pamatā vērš uzmanību uz projektu nepilnībām un formālo pusi, bet mazāk pievērš uzmanību drošības jautājumiem,” pauda Jākobsons.

Viņš minēja, ka jaunizveidotais Būvniecības valsts kontroles birojs ir samērā naski ķēries pie darba, bet ne viss ir īsti sakārtots, lai varētu risināt jautājumus atbilstoši šīsdienas prasībām. “To, ko dara BVKB, organizējot būvspeciālistu eksaminēšanu, tas, manuprāt, nebija jādara BVKB, bet tām institūcijām, kas uzrauga šos speciālistus, kas izsniedz sertifikātus,” klāstīja Jākobsons, piebilstot, ka BVKB bija jābūt tiem, kas pārrauga procesu, nevis paši iesaistās sertificēšanā.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī Zolitūdē, sabrūkot lielveikalam “Maxima”, dzīvību zaudēja 54 cilvēki, bet vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Būveksperti secinājuši, ka traģēdija notika, jo bija nepareizi aprēķinātas jumta konstrukciju slodzes, tādēļ tas iegruva. Prokuratūra deviņām personām apsūdzības uzrādījusi par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, nonāvēšanu aiz neuzmanības un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanu. Lieta atrodas tiesā.