Cīrule: Skaidras naudas aprites ierobežošana palīdzētu efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku

Cīrule vēlas ierobežot skaidras naudas iemaksas bankomātos.

Skaidras naudas aprites ierobežošana palīdzētu efektīvāk apkarot ēnu ekonomiku, šorīt intervijā Latvijas Radio atzina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amata pretendente Ilze Cīrule, atstāsta LETA.

Viņa atzīmēja, ka šobrīd noteiktais limits skaidras naudas darījumiem septiņu tūkstošu eiro apmērā ir nesamērīgs un tas noteikti būtu jāsamazina. Pēc viņas teiktā, skaidras naudas aprites ierobežošana dotu VID lielāks iespējas naudas kontrolei un cīņai pret aplokšņu algām.

Tāpat Cīrule atzina, ka jāierobežo skaidras naudas iemaksas bankomātos. Sadarbībā ar Latvijas Komercbanku asociāciju būtu iespējams analizēt privātpersonu iemaksu apjomu, un, ja tas būtu nesamērīgi liels, privātpersonai būtu jāskaidro naudas izcelsme.

VID ģenerāldirektora amata pretendente uzsvēra, ka ēnu ekonomikas apkarošana ir komandas darbs, kurā jāiesaistās visām iestādēm. Savukārt uz jautājumu, vai ēnu ekonomikas apkarošanai un reformām VID būs politiskais atbalsts, Cīrule norādīja, ka no ģenerāldirektora amata pretendentu atlases komisijas ir gūta pārliecība, ka jaunajam VID vadītājām būs viss nepieciešamais atbalsts no valdības puses. “Guvu apliecinājumu, ka valdība ir gatava sniegt visu atbalstu jaunajam iestādes vadītājam, lai VID kļūtu par caurspīdīgu, uzticamu un uz klientiem orientētu iestādi,” teica Cīrule.

Jau iepriekš ziņots, ka konkursa komisija par piemērotāko VID ģenerāldirektora pretendentu atzinusi apdrošināšanas kompānijās pieredzi guvušo Ilzi Cīruli.

Lēmums pieņemts pēc konkursa trešās kārtas, kurā pretendentu vadības kompetences vērtēja personālatlases kompānijas “Eiropersonāls” speciālisti.

Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš iepriekš skaidroja, ka Cīrule tika izvēlēta kā labākā kandidāte uz VID ģenerāldirektora amatu, ņemot vērā viņas sniegtās atbildes konkursa gaitā, viņas stratēģisko redzējumu par VID turpmāko darbību, komandas vadību, pārmaiņu vadību un rezultātu sasniegšanu. “Cīrule visus šos pārbaudījumus veica ļoti labi, tāpēc komisija nolēma virzīt viņu,” piebilda Valsts kancelejas direktors.

Pretendentu vērtēšanas komisijā bija Valsts kancelejas direktors, Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš, Finanšu ministrijas valsts sekretāre Baiba Bāne, Finanšu ministres biroja vadītājs Ringolds Beinarovičs un Tieslietu ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola norādīja, ka uz VID vadītāja amatu pretendēja trīs līdzvērtīgi pretendenti un viņu priecējot, ka izdevies izraudzīt vienu pretendentu.

Ministre atzinīgi novērtēja Cīrules iepriekšējo darba pieredzi, vadot lielu kolektīvu. Cīrule bijusi apdrošināšanas AS “Balta” valdes locekle un vēlāk arī viceprezidente, kā arī strādājusi AS “Parekss apdrošināšanas kompānija”, vēlāk “Gjensidige Baltic” Pārdošanas attīstības daļas vadītājas amatā. Kā liecina ieraksts Cīrules profilā vietnē “LinkedIn”, kopš 2012.gada viņa ir “Gjensidige Baltic” Finanšu daļas vadītāja.

Finanšu ministre atturējās sniegt detalizētāku vērtējumu par Cīruli kā VID vadītāja amata pretendenti, bet solīja savu lēmumu paziņot pēc tikšanās ar Cīruli.

Konkursā uz VID ģenerāldirektora amatu tika saņemti 19 pieteikumi, bet konkursa komisija lēma uz konkursa otro kārtu virzīt astoņus pretendentus. Savukārt konkursa trešajai kārtai tika virzīti četri kandidāti – Andris Ņikitins, Kaspars Rumba, Ilze Cīrule un Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss, kurš gan vēlāk atsauca savu kandidatūru.