Čehijā bāzēta domnīca pētījumā parāda Kremļa propagandas ietekmi sabiedrībā

ES analītiķi: pieaug Krievijas vēlme spodrināt savu tēlu uz globālās skatuves

Līdz ar spriedzi, kas aug Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībās, spēkā pieņemas Krievijas vēlme spodrināt savu tēlu uz globālās skatuves, secina politikas analītiķi. Čehijā bāzēta domnīca ”Eiropas vērtības” (”European Values”) pētījumā atspoguļo Kremļa propagandas ietekmi uz vietējo sabiedrību, ziņo Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv, atsaucoties uz aģentūru Euranet.

Šim nolūkam Kremlis izmanto visdažādākās metodes un iespējas, tajā skaitā veidojot nevalstiskās organizācijas ES galvaspilsētās un algojot komunikāciju konsultantus. Domnīca pētījusi, kā sabiedrība izšķir un vērtē iespēju, ka informācija, kas nonāk tās rīcībā, ir sagrozīta un melīga. Vismaz ceturtā daļa sabiedrības ir informēta un tic, ka propaganda pastāv, taču par tās avotiem domā visai atšķirīgi.

Eksperti aptaujā konstatējuši – vismaz puse cilvēku uzskata, ka bēgļu plūsmā no Sīrijas ir vainojamas ASV, bet Krievijas militārā iesaistīšanās Sīrijā palīdzēs Eiropai risināt bēgļu krīzi. Tas pētniekiem licis domāt par spēcīgu Krievijas propagandas ietekmi Čehijas informatīvajā telpā.

Jautājumos par Ukrainu atklājies, ka vismaz 20% pieņem par taisnību Kremļa sacīto, ka Krievijas vara neatbalsta separātistus Ukrainā. Domnīcas direktora vietnieks Jakubs Janda pauž – ir iemesls ticēt, ka Krievijas varas propaganda strādā sekmīgi un tā pieņemsies spēkā, īpaši laikā, kad tai ir tik vēsas attiecības ar Rietumiem.

”Mēs parasti minam septiņus veidus, ko Kremlis izmanto, lai nostiprinātu savu ietekmi. Pirmais – slepeno dienestu operācijas, otrais – sagrozīta informācija, ko cilvēki sauc par propagandu, trešais – Kremļa politiskie sabiedrotie, vai tā būtu radikālā Marina Lepēna Francijā vai Čehijas prezidents Milošs Zemans, vai citu valstu līderi, kuri aplaudē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un palīdz viņam. Ceturtais – nevalstiskās organizācijas, kas spēlē svarīgu lomu Putina politikas atbalstam, piektais – atbalsts ekstrēmistiskām grupām, lai radītu haosu valstī, sestais – ekonomiskas aktivitātes ar politisku mērķi, piemēram, enerģētikas ietekme, septītais – Eiropas valstīs dzīvojošās krievu minoritātes izmantošana. Katrā valstī šīs metodes strādā citādāk. Čehijā Kremlis izmanto politiskos sabiedrotos, piemēram, prezidentu Zemanu vai komunistisko partiju, kā arī vairāk nekā 40 sagrozītas informācijas projektus, kas ik dienu izplata melus,” skaidro Jakubs Janda.

Par Kremļa paņēmieniem plaši runā dažādos forumos Briselē. Nesen par to diskutēja domnīcā ”Vilfrēda Martena Eiropas studiju centrs”, īpaši pievēršoties tam, kā ES šādās situācijās reaģēt, kā atšķirt melīgu informāciju no patiesas un vai ar ES likumiem var panākt pēc iespējas lielāku šādu organizāciju un lobija grupu darbības caurspīdīgumu. Janda norāda, ka tieši ES institūciju centrs Brisele ir milzīgs pievilkšanās punkts Kremļa tēla un interešu spodrinātājiem:

”Ir ļoti labi zināms, kuras organizācijas, sabiedrisko attiecību speciālisti Briselē strādā Kremlim pietuvināto kompāniju – ”Gazprom”, ”Rosneft” un citu – labā. Šiem cilvēkiem ir ļoti labas saiknes pat personiskā līmenī ar daudziem Eiropas Savienības politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Līdz ar to Briselē tik liela problēma nav vis informācija, kas nokļūst sabiedriskajā telpā, bet gan aktivitātes, kas notiek, lai ietekmētu politisko procesu. Eiropas institūcijas diemžēl ārkārtīgi vilcinās atzīt, ka šāda prakse pastāv.”

Analītiķi secina, ka līdz ar spriedzi, kas aug ES un Krievijas attiecībās pēc abpusējām sankcijām, vēl lielāku Kremļa propagandas aktivitāti var gaidīt pirms 2018.gada martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām Krievijā.