Kreditēšanas palielināšanai bankas iesaka nodokļu atlaides un ”pelēkās zonas mazināšanu
Šogad pirmajā pusgadā lielākā neauditētā peļņa starp Latvijas bankām bija “Swedbank”, “ABLV Bank” un “Rietumu bankai”, savukārt zaudējumi bija vienai bankai – “Eesti Krediidipank” Latvijas filiālei, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas apkopotie dati, vēsta aģentūra LETA.
Šī gada pirmajos sešos mēnešos “Swedbank” peļņa bija 47,65 miljoni eiro, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2015.gada atbilstīgajā periodā. Seko “ABLV Bank”, kuras peļņa bija 45,301 miljons eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pirms gada, un “Rietumu banka”, kura nopelnījusi 45,197 miljonus eiro jeb par 21,2% vairāk.
Vairāk nekā desmit miljonus eiro šogad pirmajā pusgadā nopelnījušus kopumā septiņas bankas. Tostarp “SEB bankas” peļņa bija 37,89 miljoni eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2015.gada pirmajā pusgadā, “DNB Bankas” peļņa bija 24,324 miljoni eiro, kas ir trīs reizes vairāk, bankas “Citadele” peļņa bija 20,369 miljoni eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2015.gada pirmajā pusgadā, bet “Norvik bankas” peļņa bija 10,89 miljoni eiro, kas ir pieaugums par 89%.
Ar vairāk nekā 1 miljona eiro peļņu šogad strādājušas kopumā 16 bankas. Savukārt kreditēšana šogad nerit tik raiti kā plānots, secina asociācija, kas iesniegusi priekšlikumus Finanšu ministrijai, lai padarītu kreditēšanas vidi labvēlīgāku.
Īstenojoties optimistiskam scenārijam, šogad Latvijas uzņēmumiem bankas varētu aizdevumos izsniegt ap diviem miljardiem eiro, prognozēja Latvijas Komercbanku asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs un “SEB bankas” valdes loceklis Kārlis Danēvičs.
Pirmajā pusgadā bankas uzņēmumiem aizdevušas gandrīz miljardu eiro jeb 942,3 miljonus eiro. Banku vēlme kreditēt ir lielāka nekā Latvijas uzņēmumu apgūto līdzekļu apjoms, sacīja bankas valdes loceklis. Danēvičs skaidroja: ja uzņēmumi gada laikā būs no bankām aizņēmušies divus miljardus eiro, tad tas nozīmē, ka uzņēmumi savā attīstībā būs investējuši krietni vairāk, jo uzņēmumi daudz iegulda arī savus līdzekļus.
Šā gada jūnija beigās komercbanku kredītportfelis bija 15,03 miljardi eiro, un kopš gada sākuma tas audzis par 2,4%. Eksperti kreditēšanas apjomus raksturo kā mērenus – kredītportfelis beidzot aug, tomēr pieaugums varētu būt straujāks. Uzņēmumu kreditēšanas pieaugums kredītportfelī pagaidām atspoguļojas ļoti mēreni amortizācijas dēļ jeb līdz šim izsniegto kredītu atmaksas intensitātes dēļ.
Danēvičs vērsa uzmanību, ka Igaunijā veselīga kredītportfeļa pieauguma tendence atjaunojās pirms pieciem gadiem. Lietuvā kreditēšana sāka atgūties pirms trim gadiem, bet Latvijā tikai pirms gada. Iemesli lēnajiem tempiem Latvijā ir dziļāka ekonomiskā krīze, lielāks iekšzemes kopprodukta kritums un zemāka tiesiskā aktivitāte.
Lai uzlabotu kreditēšanu, asociācija iesaka neaplikot reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli, efektivizēt finanšu instrumentus un garantijas, attīstīt privātās un publiskās partnerības projektus. Būvniecības nozarē, kur kreditēšanas samazinājums ir jūtamāks neapgūto Eiropas fondu dēļ, ieteikts mazināt ”pelēko zonu”.
Piedāvāts nostiprināt hipotēkas lomu ar izmaiņām likumā par nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām, kā arī izstrādāt mūsdienīgu īres likumu. Asociācija aicina diskutēt par priekšlikumu hipotekārā kredīta ņēmējiem kredītprocentos samaksāto summu kaut daļēji uzskatīt par iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnotajiem izdevumiem.
Komentāri (27)