Vairākumam «budžetnieku» algas netiek līdzi amatpersonu algu pieaugumam

Mediķi to dēvē par netaisnību; premjerministrs sola koeficientus ar laiku izmantot visu algu aprēķinā

Pateicoties noteiktiem koeficientiem, daudzas amatpersonas, arī Saeimas deputāti un ministri, nākamgad var rēķināties ar algas pielikumu – dažiem līdz pat 260 eiro mēnesī, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv Likumā ierakstītā algas noteikšanas kārtība ienākumus amatpersonām šādi ļauj palielināt vairākus gadus pēc kārtas.

Tikmēr citiem, kuru rocība arī atkarīga no valsts budžeta, šādas likuma labvēlības nav. Īpašu neapmierinātību ar to pauž mediķu arodbiedrībā, kuriem politiķi savulaik solīja līdzīgu sistēmu, tomēr to neieviesa.

Daļai amatpersonu saskaņā ar vienotās atlīdzības likumu algas ir piesaistītas vidējai algai valstī. Ja tā aug, aug arī amatpersonu ienākumi. Vidējā alga aug jau piekto gadu pēc kārtas. To reizinot ar katram amatam noteikto koeficientu, iegūst amatpersonas algu. Nākamgad tas nozīmēs 261 eiro pieaugumu premjera un Saeimas spīkera ikmēneša algai, 248 eiro ministru algām, 214 – valsts kontrolierim un tiesībsargam, 193 – parlamentārajiem sekretāriem un 167 papildu eiro mēnesī – deputātiem.

Medicīnas darbiniekiem politiķi nākamgad nesola nekādas pārmaiņas, ja neskaita 10 eiro pielikumu minimālās algas saņēmējiem. “Tas, ka kādam darba samaksa tiek paaugstināta, tas, protams, ir jauki, bet pret mediķiem tas nav taisnīgi,” saka Mediķu arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris, “saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumiem, darba samaksai veselības aprūpē nu jau 10 gadu arī vajadzēja būt piesaistītai pie vidējās darba samaksai valstī. Nu tad kārtējo reiz mēs nonākam pie vecā labā teiciena – kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim.”

Savulaik politiķi tiešām solīja arī ārstu un medmāsu algas piesaistīt vidējai algai ar likuma spēku, kas nozīmētu, ka jau tagad mediķiem būtu jāsaņem divreiz vairāk, taču to neizdarīja. Tā vietā, ja algas tiek palielināts, tas notiek ar atsevišķiem lēmumiem. Piemēram, šogad politiski labvēlīgie lēmumi nākamā gada budžeta kontekstā tikuši policistiem un tiesu darbiniekiem, kuriem plāno no 100 līdz 200 eiro pieaugumu. Arī skolotāju algu reforma beidzot iekustināta.

Konsultāciju kompānijas “Hay Group”, kas regulāri pēta atalgojuma pārmaiņas, pārstāve Līga Rode sarunā ar Latvijas Televīziju atzina – tas ir atbilstoši, ka ierēdņiem tiek algas aprēķinātas pēc koeficientu principa. Kapitālsabiedrībām, kas ir arī slimnīcas, darbojas citi principi, taču arī tur alga jāvērtē regulāri.

“Ja runājam par atbilstīgu tirgum situāciju, tad arī valsts kapitālsabiedrībās speciālistiem, vadītājiem vajadzētu algas pārskatīt reizi gadā, un vajadzētu pamatalgu maksāt pielīdzinātu tirgus praksei,” pauda Rode.

Valdības vadītājs sola, ka ar laiku sistēmiska pieeja no valsts budžeta maksāto algu lieluma aprēķināšanai būs ne tikai amatpersonām. Tas nozīmēšot, ka līdz ar valsts kopprodukta celšanos augs arī algu fonds kopumā. To gan varot izdarīt, ja sakārtotas ir pašas nozares, sacīja premjerministrs.

“Tie pozitīvie piemēri, es ceru, ir izglītības nozare, kas ir prognozējama – augsim mēs, augs skolotāju algas. Tāpat es domāju, ka to var izdarīt gan ar iekšlietu sistēmu, gan ar pārējo. Es domāju, ka 2017. gadā mēs pie tā varam nonākt, vismaz modelējot tālāk, kā izskatīsies. Runājot par kopējo valsts pārvaldes reformu, tas būs iekšā, par ko nu jau ir vienošanās, ka mums ir jāveic,” pauda premjerministrs.