Turcijas premjerministrs apstiprina Uzbekistānas prezidenta Karimova nāvi

Eksperti paredz cīņu par varu valstī un bažījas par nestabilitāti reģionā

Turcijas premjerministrs Binali Jildirims piektdienas, 2.septembra pēcpusdienā pavēstīja, ka Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs ir miris, ziņo BBC, apstiprinot anonīmu diplomātisko avotu teikto aģentūrai “Reuters”, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Uzbekistānas oficiālie avoti par notiekošo joprojām klusē.

Turcijas paziņojums ir vienīgā oficiālā vēsts, kas līdz šim izskanējusi par Karimova stāvokli. “Uzbekistānas prezidents Islams Karimovs ir miris,” teicis Jildirims, raksta BBC. “Lai Dievs svētī viņu!” valdības sēdē pauda Jildirims, izsakot Turcijas tautas vārdā līdzjūtību Uzbekistānas tautai.

Šodien pēc vairākas dienas ilgušām baumām par Karimova nāvi vairāki diplomātiskie avoti ziņu aģentūrai “Reuters” apstiprināja šo faktu. Par ilggadējā autoritārā Uzbekistānas prezidenta Karimova slikto veselību iepriekš klīda baumas, tomēr tām nebija droša pamata, jo Centrālāzijas valstī informācijas aprite ir ļoti kontrolēta.

Augusta beigās Karimovs tika hospitalizēts pēc asinsizplūduma smadzenēs. Viņa jaunākā meita Lola Karimova-Tiļajeva paziņoja, ka Karimovs atrodas reanimācijā. Pirmdien, 29.augustā, aģentūras “Fergana News” avoti pavēstījuši, ka Karimovs miris ap pulksten 15.35 pēc vietējā laika. Šīs ziņas neapstiprināja Uzbekistānas varas iestādes.

Lai gan oficiāli varas iestādes par Karimova veselības stāvokli klusēja, valstī tika atceltas plānotās svinības par godu neatkarības pasludināšanas 25.gadskārtai. Piektdienas, 2.septembra, rītā Uzbekistānas Ministru kabinets izplatīja paziņojumu, ka pēdējā diennakts laikā Karimova veselības stāvoklis esot strauji pasliktinājies.

Samarkandas iedzīvotāji sociālajos tīklos vēsta, ka kapsētā, kur apglabāta Karimova māte un divi brāļi, rit vērienīgi sagatavošanās darbi. Pilsētā tūkstošiem sētnieku turpina labiekārtošanu pat naktī, kas neesot ierasts.

Varu Uzbekistānā Karimovs pārņēma vēl 1989.gadā, kad toreizējo Uzbekistānas kompartijas vadītāju Rafiku Nišanovu pārcēla uz Maskavu. Kopš 1991.gada, kad sabruka Padomju Savienība, Karimovs bija Uzbekistānas prezidents. Karimovam nav nosaukta pēcteča, un valstī nekad nav notikušas vēlēšanas, kuras būtu starptautiski atzītas.

Eksperti lēš, ka pēc prezidenta nāves Uzbekistānā iespējams pat atklāts konflikts starp diviem ietekmīgākajiem varas grupējumiem. Uzbekistānas stratēģiskās nozīmes dēļ Vidusāzijā var sadurties Krievijas, Ķīnas un ASV intereses.

Prezidenta vecākā meita Gulnora krita nežēlastībā pēc ārvalstu mediju publikācijām par plašām savtīgām biznesa interesēm un koruptīviem darījumiem, tostarp ar zviedru telekomunikāciju operatoru. Tādēļ tagad jaunākā meita Lola varētu būt galvenais līdzsvarojošais faktors no Karimova ģimenes. Pieaugošais varas vakuums atjauno klanu pretstatījumu un var izraisīt konfliktu.

”Uzbekistāna atrodas ļoti īpatnējā pozīcijā, jo tur nav nekādas iekšējas opozīcijas, kura oficiāli kaut mazliet varētu kaut ko izdarīt,” vērtē vēstures doktors Kārlis Daukšts. ”Tā ir tipiska viduslaiku diktatūra, kurā notiek klanu cīņa. Tā var saasināties. Tur ir divi grupējumi – Taškentas grupējums un Samarkandas grupējums. Savās rokās koncentrē patlaban galveno jautājumu – vai atteikties no Karimova vispār, vai meklēt kompromisu un saglabāt totalitāru stabiltāti, lai neizvērstu karu starp šiem grupējumiem.”

Karimovam pašreizējā laulībā nav dēlu, tādēļ gaidāma varas nodošana ārpus ģimenes. Iepriekš par pēcteci uzskatītais Uzbekistānas ministru kabineta priekšsēdētāja vietnieks nonācis mājas arestā. Tagad priekšplānā izvirzās cita kompromisa figūra – Drošības dienesta vadītājs ģenerālpulkvedis Rustams Inojatovs, kurš pārstāv tā dēvēto Taškentas klanu.

Uzbekistāna robežojas ar Afganistānu un ir dabas resursiem bagāta. Te saduras triju pasaules lielvaru – Ķīnas, ASV un Krievijas intereses. Krievija būs aizņemta ar Vidusāziju, mazinot iespējas izaicināt Rietumus, piemēram, Baltijas reģionā, prognozē lietpratēji. Tomēr ilgākā termiņā spēku izkārtojums Vidusāzijā var atsaukties gan reģionālā, gan globālā mērogā. ”Šeit mēs redzam jaunu nestabilitātes perēkli, kura nozīme var būt ļoti spēcīga,” norāda Daukšts. ”Tas var novērst no šejienes Krievijas uzmanību, kā arī ASV uzmanību no Ukrainas un Baltijas. To, ko mēs šeit saucam par Rietumu interešu sfēru – jēdzienu, ko izmanto abas puses.”

Neskaidrības, kas apvij Uzbekistānas līderi Islamu Karimovu, kaimiņvalsts Kazahstānas līdera Nursultana Nazarbajeva smagās veselības problēmas un uzbrukums Ķīnas vēstniecībai vēl vienā kaimiņvalstī – Kirgizstānā strauji atgriezis Vidusāziju pasaules ziņu virsotnē. Nākotnes spēku samērs šajā reģionā noteikts pat to, cik efektīva būs rietumvalstu cīņa ar grupējuma ”Islāma valsts” teroristiem un Afganistānas talibu fundamentālistiem.