Nākamgad jārēķinās gan ar darbinieku trūkumu celtniecības nozarē, gan ar augstākām būvniecības izmaksām un konkurenci, sacījis premjers.
Ir laicīgi jāgatavojas nākamgad gaidāmajam “sastrēgumam” Eiropas Savienības (ES) fondu apguvē, šorīt intervijā LNT raidījumam “900 sekundes” teicis Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), ziņo LETA.
Viņš atzīmējis, ka ES fondu apguvē jau palaista garām vasara, kad varēja uzsākt daudzu projektu realizāciju gan pašvaldībās, gan uzņēmējdarbībā. Tādejādi konkursus uz projektiem varēšot izsludināt vien rudenī un reālos darbus uzsākt nākamgad pavasarī.
Tādējādi, pēc premjera teiktā, nākamgad ES fondu apguvē gaidāms “sastrēgums”, kam laicīgi jāgatavojas. Jārēķinās gan ar darbinieku trūkumu celtniecības nozarē, gan ar augstākām būvniecības izmaksām un konkurenci.
Kučinskis arī piebilda, ka kavēšanās ar ES fondu apguvi ir galvenais iemesls ne tik straujai ekonomikas izaugsmei kā bija prognozēts gada sākumā, veidojot 2016.gada budžetu.
Komentāri (23)
jurisml_inbox_lv 31.08.2016. 09.28
kučinski , kaadeeļ nemini sastreeguma ceeloņus? kaadēļ to nav ne leišos ne igauņos? kaadēļ mums vairs nav pietiekoši speciaalistu būvnieciibaa? vaina mekleejama korumpētajaa komunistiskajaa valsts paarvaldiišanaa , cita iemesla neredzu , valsti pakaapeniski pametuši buuvnieciibas speciaalisti ,buuvnieciibas kavalitaate ar katru gadu pasliktinaas, šodien juus seciniet ka nebuus kas straadaa , jums tak ir slavenais SBRE , ko , nespees apguut?, liidz šim no ES fondiem cik iespeejams mēģināts izvairīties, iemesls , nevar neko lielu no tiem fondiem nozagt , kaadeeļ nepiesaistiija šos fondus Dienvidu tilta buuvnieciibai? jautaajums lieks , jo tad mums nebuutu tik daudz miljonaaru , taspats ar pasažieru vilcienu modernizaaciju , tik ilgi meeģinaaja iesheemot zagšanu , kameer finanseejums gaaja gar degunu , ‘tagad runaajat par sastreegumu , pavaicaajiet savam saimniekam , ja pašam nav saprašanas , tas gana skolots un labi zin kas pie kaa vainiigs, kautgan viņa atbilde zinaama , vaigi soroziiti un vienotiiba ….neesmu vienotiibas fans un aizstaavis , bet šodien tas ir trumpis saarkanaas partijas saimnieka rokaas.
5
moonlight > 31.08.2016. 09.41
Ebenemezers
“kučinski , kaadeeļ nemini sastreeguma ceeloņus? kaadēļ to nav ne leišos ne igauņos?”
Lietuvā un Igaunijā tādi premļjaki, kā Kalvītis, Dombrovskis un Straujuma, vai Pabriks, Riekstiņš un Vaivars, kurus centās iestumt Vienotība, varētu būt tikai ārkārtēji nelaimes gadījumi.
“neesmu vienotiibas fans un aizstaavis”
Nemaz nav jābūt, jo Saeimā ir pārstāvēts arī Vienotības sugasbrāļu, latviešu tautu un valsti nīstošais, SC.
0
moonlight > 31.08.2016. 10.41
Ebenemezers
saskaņas centrs saemaa garlaikojas seedeedami opoziicijaa
Nekādā opozīcijā SC nav, jo visos nozīmīgākos balsojumos, kā miņistru iecelšana, preža ievēlēšana, UA dalīšana krievu bandītiem un čekistiem, SC ir simbiozē ar Vienotību, piedevām visas kriminālās sfēras saimnieks, Krievijas FSB, ir “taisnīgi” sadalījis abu prokremlisko parķiju starpā.
Ar vairāku simtu miljonu vērto afēru, Citadeles dāvināšanu ASV reģistrētam čekas off-shore firmu fondam, kad SC sajutās apdalīts, sanāca nedaudz nelāgi, tomēr pēc signāla no “augšas”, SC nomierinājās.
0
Centrum > 31.08.2016. 17.18
Līķu apmazgātājs gaudo,ka Citadele netika viņa korišiem no brālīgās krievzemes.Uzdevumu tēlot latvieti neesi izpildījis,krievu parašņika leksika tevi nodod.Jums tur visi tādi,kam taisnās zarnas atvere smadzeņpodā?
0
moonlight > 31.08.2016. 21.24
Centrum
Kā reiz Pederastu Partija Citadeli atdeva krieviem. Iepazīsties, krievu garnizonu mauķeles bērns, ar Top 50 banku listi, no kurām nevienai netika darīts zināms, ka Citadele tiek pārdota un jā, portālā dežūrējošais koprofāg, neviena no tām nav krievu.
http://www.accuity.com/useful-links/bank-rankings/
0
jurisml_inbox_lv > 31.08.2016. 10.10
saskaņas centrs saemaa garlaikojas seedeedami opoziicijaa, jo ietekmeet politiskos un saimnieciskos procesus valstii diezko nevar ,toties ļoti veiksmiigi to dara Rīgas pilseetas pašvaldiibaa.
0
Edgars Avotiņš 31.08.2016. 12.02
Šāda ekonomikas šūpošana ir nāvējoša Latvijai, jo krituma brīžos cilvēki izbrauc, savukārt kāpuma brīžos rodas burbulis (trūkst kvalificētu darbinieku) un tāpēc projekti sanāk ar pārtērētiem budžetiem, nekvalitatīvi, iekavētiem termiņiem. Daļa problēmas pašā ES budžeta periodos, bet daļa problēmas bremzējošos Latvijas ierēdņos.
Vēl lielāka problēma … kurā tur 2019. gadā Latvijai šīs ES fondu līdzekļi apstāsies vispār – vai kādam valdībā vispār ir kāda nojausma – ko darīt, lai Latvijas ekonomika pēc tam neieslīgtu komā?
Vajadzētu līdz tam pārorientēt ekonomiku no projektu “apgūšanas” uz normālu ražošanu. Un valsts budžetu pārorganizēt tā, lai lielos investīciju projektus varētu plānot vienmērīgi vairākus gadus uz priekšu – nevis viļņveidīgi, kā tas notiek patreiz. Attiecīgi – iekrāt nelielu rezervi un recesijas brīžos būvēt kaut kādas valsts būves, savukārt izaugsmes brīžos valstij atturēties no investīcijām, kuras var pagaidīt.
0