Bojāgājušo skaits zemestrīcē Itālijas vidienē pieaug

Mjanmā eksperti pārbauda 6,8 magnitūdu zemestrīces postījumus svētceļnieku galamērķī Paganā

Bojāgājušo skaits 6,2 magnitūdu zemestrīcē, kas trešdienas rītā notika Itālijas vidienē, pieaudzis līdz 267 cilvēkiem, ceturtdien paziņoja Itālijas Civilās aizsardzības pārvalde, vēsta aģentūras LETA-AFP/DPA. Daudz upuru ir aprakti gruvešos, desmitiem cilvēku ir pazuduši bez vēsts, un cerības viņus atrast dzīvus kļūst arvien mazākas.

No divām zemestrīces vissmagāk skartajām pilsētiņām Amatričes un Akumoli, kuras atrodas Lacio reģiona Rjeti provincē, ir izglābti 368 ievainoti un slimi cilvēki. Markes reģionā zemestrīce atstājusi bez pajumtes vairāk nekā 1500 cilvēku, vēstīja Itālijas ziņu aģentūra ANSA. Kalna virsotnē esošā Amatriče ir populāra atpūtas vieta Romas iedzīvotājiem, kas vasaras karstumā meklē veldzi vēsā kalnu gaisā. Zemestrīces laikā pilsētiņā bija apmetušies daudz viesu.

Itālijas valsts raidkompānija RAI ziņoja, ka Amatričē gājuši bojā 112 cilvēku. Pilsētiņas mērs Serdžo Piroci sacīja, ka daudz cilvēku vēl ir iesprostoti drupās. “Mēs gatavojam vietu līķiem,” teica mērs. Amatričē, kur sagrautas trīs ceturtdaļas māju un zem sagruvušo ēku drupām iesprostoti cilvēki, zemestrīce izraisījusi zemes nogruvumu, un pastāv draudi, ka var sabrukt vietējais tilts. Amatričes vēsturiskajā viesnīcā “Hotel Roma” tās sagrūšanas brīdī atradās apmēram 70 viesu.

Glābšanas darbus apgrūtina zemestrīces zonas kalnainais reljefs. Amatričē no gruvešiem atbrīvots sešus gadus vecs zēns, lai gan viņa dvīņubrālis vēl ir pazudis bez vēsts. Kāds zēns izglābts no drupām zemestrīces nopostītajā Peskaras del Tronto ciematiņā Markes reģiona Arkuatas del Tronto pašvaldības teritorijā.

“Tās ir sāpes, kurām nav robežu,” paziņoja Itālijas premjerministrs Mateo Renci, apmeklējot zemestrīces zonu. Renci uzsvēra, ka Itālijai tagad jāsolidarizējas, lai pārvarētu problēmas, ar ko tā saskārusies pēc postošās dabas katastrofas. Eiropas Savienība ir piedāvājusi palīdzību glābšanas darbiem pēc zemestrīces, tostarp pieeju satelītnavigācijas pakalpojumiem zemestrīces zonas labākai pārskatīšanai.

Kā vēsta ASV Ģeoloģiskais dienests, zemestrīce notika trešdien plkst.3.36 (plkst.4.36 pēc Latvijas laika), un tai sekoja vairāk nekā 250 pēcgrūdienu. Tā bija jūtama arī Romā, kas ir apmēram 170 kilometru attālumā no zemestrīces epicentra, un visā Itālijas centrālajā daļā. Zemestrīces epicentrs atradās desmit kilometrus uz dienvidaustrumiem no viduslaiku pilsētas Norčas, kura atrodas Perudžas provincē Umbrijas reģiona dienvidaustrumos, bet hipocentrs bija četru kilometru dziļumā. Tā skārusi trīs reģionus – Umbriju, Lacio un Marki.

Abrucu reģiona galvaspilsētā L’Akvilā Itālijas vidienē 2009.gadā 6,3 magnitūdu zemestrīce prasīja 309 cilvēku dzīvības, un tā bija jūtama arī Romā. Trešdien notikusī zemestrīce gan skārusi retāk apdzīvotus rajonus nekā L’Akvila.

Mjanmas varasiestādes ceturtdien sākušas vērtēt 6,8 magnitūdas zemestrīces nodarītos postījumus Paganā, kas pasaulē pazīstama ar saviem senajiem tempļiem. Zemestrīcē dzīvību zaudējuši trīs cilvēki – divas jaunas meitenes un vīrietis. Amatpersonas ziņoja, ka zemestrīcē cietušas 185 pagodas, no kurām daudzas ir 1000 gadu senas.

Ārvalstu un pašmāju tūristu un svētceļnieku iecienītajā Paganā atrodas vairāk nekā 2500 tempļu, kas celti laika posmā no desmitā gadsimta līdz 14.gadsimtam. UNESCO birojs Jangonā nosūtījis ekspertus uz Paganu, lai novērtētu postījumus. Mjanmas valdība nosūtījusi komandas no kultūras un ģeoloģijas departamentiem. Mjanma vēlas, lai Pagana tiktu iekļauta UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.

”Nepieciešams laiks, lai saprastu, kā struktūras ir stabilizētas, un cik lieli ir patiesie bojājumi – ja sabrūk jumts, cik ļoti tas ietekmē sienas un sienu gleznojumus,” skaidroja UNESCO biroja Jangonā vadītājs.

Paganā iepriekšējā postošā zemestrīce notika 1975.gadā, kam sekoja pretrunīgi vērtēti atjaunošanas darbi, ko īstenoja tobrīd pie varas esošā militārā hunta. Eksperti norādīja, ka gadījuma rakstura atjaunošanas darbi, kas bieži veikti steigā un ar moderniem materiāliem, ievērojami transformējuši vairāku pieminekļu oriģinālo arhitektūru un dizainu.

Kopš militārās huntas atkāpšanās 2011.gadā Mjanma piedzīvo demokrātisku pārejas posmu un lēnām atveras ārpasaulei. Rezultātā UNESCO pēdējos gados bijusi iespēja tieši sadarboties ar valdību kultūras pieminekļu aizsardzībā.