Vecākā paaudze teju katrā imigrantā saskata draudus nacionālajai identitātei, jaunieši ir atbrīvojušies no pagātnes bailēm
Sabiedriskajā telpā patlaban plaši tiek diskutēts par to, kā sadzīvot dažādu kultūru un tautību cilvēkiem. Vai kultūras atšķirības var traucēt ikdienas dzīvē? Vai valodas barjera ir nopietns šķērslis veiksmīgai komunikācijai?
Latvijai nav raksturīga negatīva attieksme pret cittautiešiem – jau uzreiz pēc neatkarības pasludināšanas 1918.gadā jaunā Latvijas valsts pieņēma vairākus likumus par mazākumtautību skolām, kas deva iespēju mazākumtautību bērniem apgūt izglītību savu vecāku valodā.
Ļoti demokrātisks bija arī Latvijas Pavalstniecības (pilsonības) likums, kas deva iespēju Latvijas pilsonību iegūt visiem, kuri dzīvoja Latvijas teritorijā vai bija cēlušies no tās, neatkarīgi no tautības un ticības. Tolerance valdīja arī dažādu reliģisko konfesiju pārstāvju starpā.
Nacionālās attiecības izkropļoja Otrais pasaules karš, nacistiskā un padomju okupācija. Vecākā paaudze, kura piedzīvoja nekontrolējamo vai apzināti veicināto migrāciju padomju okupācijas periodā, kad latvieši strauji kļuva par minoritāti visās lielākajās Latvijas pilsētās un aiz kalniem nebija arī minoritātes statuss tuvākajā nākotnē (1982.gadā latviešu īpatsvars Latvijā bija tikai 52% no kopējā iedzīvotāju skaita) vēl joprojām teju katrā imigrantā saskata draudus nacionālajai identitātei.
Mūsdienu jaunatne ir atbrīvojusies no pagātnes bailēm, līdz ar to jauniešu vidū attiecības veidojas dabiskāk, bez aizspriedumiem. Būtiska ir arī iespēja ceļot, iepazīt pasauli gan klātienē, gan ar interneta un sociālo tīklu palīdzību. Jauniešu aizspriedumus mazina arī studijas starptautiskā vidē.
Ik gadu augstākās izglītības iestādēs Latvijā plecu pie pleca studē gan vietējie, gan ārvalstu studenti. Jaunieši aktīvi izmanto iespēju iegūt citu valstu pieredzi un mācību metodes. Uzklausot šo studentu viedokli, top skaidrs, ka viņi starpkultūru komunikācijā saskata virkni priekšrocību.
Manišs (Manish) ir students no Indijas, Latvijā studē jau pusgadu un uzsver, ka viņam patīk studēt universitātē, kurā vienkopus ir studenti no tik daudzām valstīm: „Komunikācija ar dažādu nāciju pārstāvjiem palīdz iepazīt tuvāk cilvēkus, kas ļoti noderēs gadījumā, ja pēc studijām būs vēlme strādāt kādā citā valstī. Tā ir arī lieliska iespēja uzzināt vairāk par dažādām valstīm, kā arī pastāstīt par savu dzimteni. Latviešu studenti lielākoties ir kautrīgi un mazrunīgi. Ja mēs vēršamies pie viņiem, viņi vienmēr atbild un ir gatavi palīdzēt, bet izvairās būt pirmie, kas uzsāk sarunu. Latvieši ir izpalīdzīgi, bet ir sajūta, ka mēs ar viņiem vēlamies draudzēties vairāk, nekā viņi ar mums. Mana personīgā pieredze liecina, ka latvieši vēlas palīdzēt, bet nevēlas draudzēties. Es gan, protams, negribu vispārināt.”
Katerina no Baltkrievijas, kura studē jau trešo gadu, atzīst, ka sākumā studijas kopā ar dažādu kultūru pārstāvjiem radīja nelielas bažas – šķitis, ka būs grūti iedraudzēties. Arī latviešu studenti sākotnēji šķituši noslēgti, taču tagad studente ir ieguvusi draugus un paziņas.
Tamara (Tamar) un Ana ir no Gruzijas, meitenes stāsta, ka studijām multikulturālā vidē ir liela priekšrocība, jo tā ir iespēja uzlabot savas angļu valodas zināšanas. Studentes stāsta, ka ir iemantojušas draugus gan starp citiem ārvalstu studentiem, gan starp latviešiem. „Latvieši ir draudzīgi, izpalīdzīgi, ļoti atvērti un viesmīlīgi! Mēs mīlam latviešus!” saka studentes. Viņas gan piebilst, ka latviešu valoda šķiet ļoti grūta, tāpēc pagaidām neplāno to apgūt.
Patlaban mainīgajā sabiedrībā zināšanas par citām kultūrām un spēja komunicēt ir atslēga veiksmīgai karjerai starptautiskā tirgū, tāpēc jaunieši jau studiju laikā izmanto iespēju pilnveidoties, bagātināt savas zināšanas un attīstīt valodu prasmes.
Autors ir Biznesa augstskolas Turība profesors, Dr. vēst.
Komentāri (69)
rinķī apkārt 15.09.2015. 17.27
Nevar tā vienkāŗši norakstīt ” padomju mantojumu”, liekot saprast, ka okupācijas sekas Latvijā, rusifikāciju ieskaitot, aizies līdz paaudzei, kura šobrīd pamazām mirst nost aiz vecuma. Paaudze aizies, bet putinisms paliks.Pie tā, lai tas tā notiktu, tiek strādāts. :)
Un pavisam muļķīgi studentu vidi, studentus, kuri Latvijā studēt ir ieradušies no citām valstīm, pretstatīt pārējai LR sabiedrībai ar visām Latvijas sadzīviskajām problēmām, kuras Latvijai ir radījusi robeža ar Krieviju.
Pati galvenā atšķirība starp ” klasiskajām” Rietumvalstīm un Latviju ir tā, ka, piemēram, Itālijā runā itāliski, Francijā franciski un Vācijā vāciski. Nevienai no manis pieminēto valstu pamatnācijām nav jāiespringst un jāsaņemas, lai sarunātos savā zemē savā dzimtajā valodā. Nevienam turkam Vācijā neienāk prātā ar vācieti Vācijā sarunāties turciski. Tā ir pati pirmā atšķirība starp Latviju un Vāciju, kuru pamanīju Vācijā
7
edge_indran > rinķī apkārt 15.09.2015. 17.41
———
Didzis Šmits: jābeidz izlikties, ka esam lielvalsts
http://nra.lv/latvija/148995-didzis-smits-jabeidz-izlikties-ka-esam-lielvalsts.htm
===============================================================================
Vēsturi un ģeogrāfiju vajadzēja skolā mācīties, tad bez “klasikas” arī mūsdienu situāciju labāk saprastu.
0
Charlie Hebdo > rinķī apkārt 15.09.2015. 21.13
rinķī apkārt
“vēsture bija mans mīļākais priekšmets”
Es skolā organiski nepanesu vēsturi un tā pasargājos no zombēšanas, daudzi vēl tagad ar putām uz lūpām aizstāv skolā iekalto Suslova propagandu, īpaši kas saistās ar WWII. Informāciju guvu no vecākiem un radiniekiem, ārzemju radio un ja gadījās no Latvijas un kara laika preses.
“Tas pasargāja mūsu tautu no pārkrievošanas jau viduslaikos”
Viduslaikos nekādu krievu vēl nebija, bija starpetniska pravoslavnutijā vergu varza, krievus izdomāja sātana sūtnis, Pēteris I un masons, Lomonosovs tiem radīja saziņas līdzekli, feņu. Kaitīgi tomēr zombēties no padumjiem vēstures viltotājiem.
0
edge_indran > rinķī apkārt 15.09.2015. 20.16
——–
Paveicās?! Tad, var būt, a.god. pastāstīs, kur tauta pašlaik atrodas? Redz, V.Kairišs intervijā IR apgalvo, ka Latvijas iedzīvotāju kopumu par tautu vairs nevar saukt. Arī rakstniece un publiciste Sandra Vensko nesapratnē par notikušo pēc 1990.g.4.maija:
“Tauta, kas turpināja atjaunot un būvēt latvietību par spīti iebraucēju pūļiem, piepeši nez kur ir izgaisusi.”
http://www.la.lv/septembra-milda/
0
Charlie Hebdo > rinķī apkārt 16.09.2015. 09.31
rinķī apkārt
tā kā – kaut kādu vidējo varēju izvlikt :)
Ja medu sajauc ar sūdiem, vidējais vienalga ir sūdi.
0
traductrice > rinķī apkārt 15.09.2015. 17.42
piemēram, Itālijā runā itāliski, Francijā franciski un Vācijā vāciski.[..] Nevienai no manis pieminēto valstu pamatnācijām nav jāiespringst un jāsaņemas, lai sarunātos savā zemē savā dzimtajā valodā.
—
“jāiespringst” vēl ir maigi teikts. Šodien pat, Maksimā (kas protams ir kosmopolītiskuma etalons), stāvot rindā pie kases, man bija jāpagaida, kamēr kasieru virspvēlniece kasierei ar ļoti latvisku vārdu stingrā un labi nostādītā balsī krieviski provoģila instruktaž – ko drīkst un ko nedrīkst darīt. Saprotams, meitene māja ar galvu un piekrītoši bubināja – horošo, poņala.
Aizmirsu piebilst – priekšniece bija vecumā tā ap 40, ne vairāk. :)
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 15.09.2015. 22.25
Charlie Hebdo. Man bija trīs vēstures grāmatas. LPSR vēsture, Latvijas vēsture, liekas izdota 1938. gadā, un Latvijas vēsture, kura tika izdota vācu okupācijas laikā, tā kā – kaut kādu vidējo varēju izvlikt :)
0
rinķī apkārt > rinķī apkārt 15.09.2015. 17.58
egde :),Vēsturi un ģeogrāfiju vajadzēja skolā mācīties,+++ vēsture bija mans mīļākais priekšmets, tādēļ arī ļoti agri sapratu, ka latviešiem paveicās, ka mēs, tik maza tauta , tik ilgu laiku dzīvojām ” zem vāciešiem un arī zviedriem”. Tas pasargāja mūsu tautu no pārkrievošanas jau viduslaikos, tā tad, tas pasargāja latviešus no iznīcības. Tikai nesāc man sūtīt atsauci par kuršiem, zemgaļiem utt un par to, kā izveidojās latviešu tauta :)
0
Fikseris 15.09.2015. 22.11
Eiropa ir ieinteresēta šitos parazītus masveidā laist iekšā, savādāk būtu kā bagātājās islāma persijas līča valstīs- neviena bēgļa un neviens pat nemēģina uz turieni doties.
Eiropas kreisais populisms un birokrātija ir kā sēnes kurām vajag barot mēslus un šie te ir viņu barība.
Un, protams, spēki kuri ienīst rietumu civilizāciju arī ir ieinteresēti sūtīt uz Eiropu miljoniem bēgļu.
https://www.youtube.com/watch?v=DkIYKB7E028
0
Jānis Mednis 15.09.2015. 15.51
Jauniesi tolerantaaki. Ziidaini – absoluuti toleranti.
0