Vešņakovs: Latvijas un Krievijas attiecības ir dziļākajā krīzē pēdējo 20 gadu laikā

Krievijas bijušais ārlietu ministrs: Godīgi jāatzīst, ka Eiropas un Krievijas ceļi šķiras uz ilgu laiku

Latvijas un Krievijas divpusējās attiecības ir dziļākajā krīzē pēdējo 20 gadu laikā, šodien politiķa Jāņa Urbanoviča (S) vadītajā “Baltijas forumā” sacīja Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs. Viņš norādīja, ka pašlaik faktiski notiek tikai tehniskās sadarbības uzturēšana starp abām valstīm, ziņo LETA.

Vešņakovs teica, ka iepriekšējos gados bija vērojama Latvijas un Krievijas ekonomiskās sadarbības uzlabošanās, kas kopumā pozitīvi ietekmēja abu valstu attiecības. “Veidojās pozitīvs informatīvais fons mūsu divpusējās lietās,” teica vēstnieks.

Tomēr pēdējā gada laikā situācija strauji mainījās, klāstīja Vešņakovs. “Diemžēl vēsturisko fobiju spiediena dēļ sekojot savu vecāko partneru vēlmēm, Latvijā prevalē, mūsuprāt, angažēts redzējums uz Ukrainas notikumiem un neobjektīva attieksme pret Krievijas tematiku,” teica vēstnieks.

Rezultātā abu valstu divpusējās attiecības ir dziļākajā krīzē pēdējo 20 gadu laikā, norādīja Vešņakovs. Viņš arī teica, ka globālu problēmu noregulēšana iespējama tikai ar savstarpējiem pūliņiem.

Tikmēr Krievijas bijušais ārlietu ministrs, Krievijas Starptautisko attiecību padomes prezidents Igors Ivanovs forumā teica: “Godīgi jāatzīst, ka Eiropas un Krievijas ceļi šķiras uz ilgu laiku.”

Ivanovs norādīja, ka viņa paaudzes cilvēki dzīvoja ar cerību par lielu, nedalāmu Eiropu un kādā brīdī esot licies, ka līdz tai palikuši vien daži soļi. Tomēr tas nenotika, šāda iespēja ir palaista garām un otras šādas iespējas pašreizējai politiķu paaudzei nebūs, klāstīja Ivanovs.

“Manuprāt, nav nekā sliktāka par mēģinājumiem pārliecināt sevi un vienam otru, ka viss vēl nav zaudēts, problēmas atrisināsies un Eiropas politika atgriezīsies ierastajās sliedēs,” turpināja bijušais ārlietu ministrs.

Pēc viņa domām, Ukrainas krīze demonstrēja Krievijas un Eiropas politiskās elites negatavību iet vienai otrai pretī un būvēt kopīgu likteni 21.gadsimta pasaulē. “Ja mēs tiešām būtu partneri, par ko runājām, rakstījām dokumentos, vai mēs pieļautu Ukrainas krīzi? Tā taču ir mūsu kopīga problēma, ka Krievija un Eiropa pieļāva krīzi Ukrainā,” runāja Ivanovs.

Viņš uzskata, ka kādā etapā Krievija un Eiropa virzījās viens pie otras un tad sāka šķirties, bet “nevajag sevi mānīt, ka viss sākās ar Ukrainas krīzi”. Pēc viņa domām, situācija Ukrainā demonstrēja “daudzas, milzīgas problēmas, kas krājās mūsu attiecībās”.

Ivanovs arī piebilda – cerība, ka savstarpēja ekonomiskā atkarība liks demonstrēt politisko elastību, amortizēs krīzi un stimulēs kompromisu meklējumus, sasitās pret sankciju un pretsankciju realitāti.

Tāpēc nepieciešams godīgi atzīt, ka Eiropas un Krievijas ceļi šķiras uz ilgu laiku – ne uz mēnešiem un ne pat uz gadiem, bet uz desmitgadēm, pauda Ivanovs. Viņš uzskata, tam būšot liela ietekme gan uz Eiropu, gan pasauli kopumā.

 

Sestdien Jūrmalā notiek “Saskaņas” deputāta Saeimā Jāņa Urbanoviča vadītais “Baltijas forums”, kura tēma šogad ir “ASV, ES un Krievija – jaunā realitāte”.