Parādu cena

Dzīvokļa īpašnieku maiņas gadījumā pircējam ir jābūt oficiāli informētam par parādiem

Ja salīdzina sludinājumus tagad un pirms vairāk nekā gadiem desmit, var pamanīt būtisku atšķirību – bija laiks, kas pārdošanas sludinājumos gan pārdevējs akcentēja to, vai par dzīvokli ir vai nav komunālo pakalpojumu parādi, un arī pircējs šim faktam pievērsa būtisku vērību. Tagad šādas informācijas sludinājumos nav.

Vai tas nozīmē, ka komunālo maksājumu parādu nav? Protams, ir, taču šodien informāciju par nesamaksātiem rēķiniem var viegli noklusēt, parādus nesamaksāt, tā sagādājot nepatīkamas situācijas jaunajam īpašniekam un citiem mājas iedzīvotājiem.

Daudzdzīvokļu ēku apsaimniekotāji un pārvaldnieki jau ilgāku laiku aicina likumdevēju meklēt risinājumus, kā piesaistīt parādus par komunālajiem un apsaimniekošanas pakalpojumiem tiem līdzekļiem, kas iegūti no dzīvokļa atsavināšanas. Tā būtu gluži loģiska situācija, ka cilvēks, kuram ir finansiāli sarežģījumi, pārdod dzīvokli, nomaksā parādus un netraucēti dzīvo tālāk.

Taču tagad bieži vien notiek pretējais: jauna mājokļa iegādei seko nepatīkami pārsteigumi, proti, nenomaksāti rēķini par siltumu, apsaimniekošanu, citiem komunālajiem maksājumiem. Taču pat tādā gadījumā ne vienmēr ir saprotams, kuram tad šie parādi ir jānomaksā. Jaunais īpašnieks par tiem formāli nav atbildīgs no normatīvo aktu viedokļa. Savukārt tad, kad kāds no komunālo pakalpojumu piegādātājiem informē visus dzīvokļu īpašniekus par mājas parādu, kas parasti veidojas dēļ tā, ka viens vai vairāki īpašnieki nav samaksājuši rēķinus un dzīvokļi ir atsavināti, pārējiem kaimiņiem, kuri nonāk ķīlnieka lomā – maksāt cita vietā vai palikt bez apkures, ir tikai viena iespēja – apelēt pie jaunā kaimiņa sirdsapziņas, lai samaksā iepriekšējā īpašnieka parādu.

Šādas kaimiņu sarunas savā praksē esmu piedzīvojusi ne vienu vien reizi. Rezultāts ir tāds, ka katra puse paliek pie sava. Ne viens vien komunālo pakalpojumu sniedzējs uzskata, ka ērtāk ir tos pārlikt uz citu mājas iedzīvotāju pleciem, bet vecais īpašnieks ir „pazudis”. Protams, ne vienmēr ir vainīga cilvēku negodprātīga, krīze daudzu cilvēku dzīvēs radīja traģēdiju, kad zaudēts tika viss. Tomēr, ja bankas lēš, ka savlaicīgi nenokārtotu saistību dēļ ir apmēram 60 000 bloķētu bankas kontu, tad var viegli iedomāties, cik sekmīgi notiek citu parādsaistību nomaksa.

Turklāt Latvijā nekustamos īpašumus pērk arī citu valstu iedzīvotāji. Šādos gadījumos piedzīt apsaimniekošanas maksas parādus ir vēl grūtāk. Gan pieteikums tiesai, gan arī visi dokumenti ir jātulko tajā valodā, kas ir tiesvedības valoda parādnieku mītnes zemē, tie jāsūta uz viņu dzimteni. Šiem tulkojumiem ir nepieciešams arī notariāls apstiprinājums.

Salīdzinoši lieli ir ne tikai tiesas izdevumi, bet arī iztiesāšanai nepieciešamais laiks. Parasti tiesas procesa laikā parādnieks joprojām ir dzīvokļa īpašnieks, un arī kārtējos rēķinus neviens nemaksā. Latvijā pirms tiesas ir iespējams prasības pieteikumu papildināt attiecībā uz jauno parādu, savukārt, ja to dara Krievijā, prasības izskatīšana aizkavēsies vismaz par pusgadu, jo dokumentu starpvalstu apmaiņa ilgst vismaz sešus mēnešus. Piemēram, iesniedzot prasības pieteikumu 2014.gada septembrī, uz tiesas sēdi var cerēt 2015.gada septembrī, taču rēķini joprojām netiek maksāti.

Tajā pat laikā ikviens auto īpašnieks zina, ka CSDD nebūs iespējams mašīnu pārreģistrēt citam cilvēkam, ja nebūs nomaksāti visi sodi un ceļa nodoklis. Tieši tāpat zemesgrāmata patlaban nepārreģistrē īpašumtiesības, ja īpašniekam ir iekrājies nekustamā īpašuma nodokļa parāds. Turklāt varam atcerēties, ka bija laiks, kad īpašuma pārdošanas vai privatizācijas procesā tika prasīta izziņa par parādu neesamību. Tā bija ļoti efektīva prakse.

Kaut ko līdzīgu būtu ļoti lietderīgi īstenot arī tagad. Proti, īpašnieku maiņas gadījumā, pirmkārt, pircējam ir jābūt oficiāli informētam par parādiem, otrkārt, pircējam ar pārdevēju ir precīzi jāvienojas par to, kurš un kādos termiņos parādus nomaksās, treškārt, ir jābūt mehānismam, kā pārliecināties, ka parādi patiešām ir/tiek dzēsti.

Jāsaka, ka Saeimā ir iesniegti grozījumu priekšlikumi Dzīvokļa īpašuma likumam, kas cita starpā paredz, ka dzīvokli ar parādiem varēs atsavināt, ja pircējs un pārdevējs ir vienojušies par parādu atmaksu, to fiksējot īpašā pārņemšanas aktā, kuru paraksta visas iesaistītās puses. Taču, mūsuprāt, šie grozījumi neatrisina visas problēmas, jo paredz tikai pircēja informēšanu par parādiem, bet neparedz reālu to nomaksas kontroles mehānismu.

Tiesa, zināms progress ir panākts finanšu grūtībās nonākušo dzīvokļu izsoļu organizēšanā. Saskaņā ar grozījumiem, izsoļu rīkotājiem būs jāinformē potenciālie pircēji par parādiem, savukārt rezultātus varēs apstiprināt tikai tad, ja būs panākta vienošanās par parādu atmaksu. Arī maksātnespējas procesa laikā būs jāturpina veikt komunālos maksājumus, savukārt pircējam dzīvoklis būs jāpārņem ar visiem parādiem.

Visbūtiskākais ir jebkādā veidā panākt reālu parādu nomaksu – tas būtu gan iedzīvotāju, gan komunālo pakalpojumu sniedzēju, gan apsaimniekotāju interesēs. Tad arī beidzot tiktu atrisināta bieži sastopamā kreditoru (banku) un apsaimniekotāju pretnostatīšana gadījumos, ja no dzīvokļa pārdošanas iegūtie līdzekļi nenosedz pat nodrošināto kreditoru prasījumus, nemaz nerunājot par apsaimniekošanas un komunālo pakalpojumu rēķiniem.

Ir skaidrs, ka kādā brīdī neatgūstamie parādi var sākt ietekmēt komunālo pakalpojumu sniedzēju tarifus. Turklāt tarifu palielināšana ir teju vienīgā parādu kompensācijas iespēja dzīvokļu īpašnieku dibinātām biedrībām, kuras pašas apsaimnieko savas mājas. Proti, neatrisinot šo jautājumu. godprātīgi maksātāji joprojām turpinās maksāt par negodprātīgiem parādniekiem, taču mēs visi būtu ļoti ieinteresēti, lai kaimiņam nav jāmaksā par kaimiņa parādiem.

Autore ir SIA Hausmaster valdes locekle