Valsts budžeta „lāpīšanai” valdība izvēlējusies vieglāko ceļu • IR.lv

Valsts budžeta „lāpīšanai” valdība izvēlējusies vieglāko ceļu

20
Vai šogad taps jostas savilkšanas budžets? Foto: Ieva Lūka, LETA
Gints Belēvičs

Priekšlikums nodokļu iniciatīvām – īstermiņa „lāpīšanās” bez ilgtermiņa skatījuma

Lai atrastu papildu līdzekļus, kas nepieciešami valsts budžeta sastādīšanai, ierosinātas vairākas iniciatīvas, kas gan vēl būs jāapstiprina Saeimā, bet valdībā ir jau atbalstītas. Vērtējot iesniegtos priekšlikumus, lielāko efektu no tām sniegtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšana par 1 procenta punktu līdz 22%, kas, iespējams, patlaban ir viena no saprātīgākajām piedāvājuma sastāvdaļām.

Priekšlikums paredz arī akcīzes nodokļa celšanu gan degvielai un alkoholam, gan tabakas izstrādājumiem. Tā ir konceptuāli atbalstāma lieta, padarot dārgākas preces un pakalpojumus, kam kopumā ir negatīvas sekas uz iedzīvotāju veselību, apkārtējo vidi, vispārējo noziedzības līmeni.

Taču svarīgi ņemt vērā, ka jebkura nodokļa celšanai ir jāatrod balanss ar uzņēmēju interesēm. Piemēram, alkoholam akcīzes nodokļa likmes jau šogad no 1.augusta tika paaugstinātas, un tagad izskanējis priekšlikums to darīt atkal, sākot no jaunā gada. Šī iniciatīva, maigi izsakoties, izskatās neprofesionāli galvenokārt tādēļ, ka, lai radītu lielāku motivāciju un vēlmi uzņēmējiem investēt valstī, visupirms nodokļu sistēmai jābūt paredzamai. Pretēji iepriekšminētajam, šī iniciatīva vairāk izskatās pēc īstermiņa „lāpīšanās” bez ilgtermiņa skatījuma. 

Domājot ilgtermiņā, būtu jāmeklē, kur pelnīt, ja gribam palielināt tēriņus, piemēram, aizsardzībai. Proti, lielāks uzsvars būtu jāliek uz iekasēšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un vispārējas ēnu ekonomikas draudiem, nevis nodokļu celšanu.

Vai darbaspēka nodokļu izmaiņu mērķis ir pietiekami tālredzīgs?

Izmaiņas, kas saistāmas ar darbaspēka nodokļiem, nepieciešams skatīt vairāku parametru kontekstā. Galvenais jautājums – kāds ir izmaiņu mērķis? Vai tas ir ienākumu nevienlīdzības samazināšana, vai ekonomiskās izaugsmes veicināšana, vai kopējās iedzīvotāju labklājības vairošana, vai kāds cits politisks mērķis?

Ienākumu nevienlīdzības samazināšana pati par sevi nevarētu būt galvenais mērķis, jo tā nepasaka neko par kopējo labklājību. Padomju savienībā iedzīvotāju ienākumi bija vienlīdzīgāki nekā kapitālisma sabiedrībā, taču vai tāpēc kopumā dzīvojām labāk? Mūsdienu sabiedrībā ienākumiem jābūt tiešai korelācijai ar ieguldīto darbu, kas sevī ietver kvalitatīvas izglītības iegūšanu, prasmju attīstīšanu un produktīvi veiktu darbu. Ir tikai taisnīgi, ka cilvēki, kas ir vairāk ieguldījuši, saņem lielāku atdevi ienākumu veidā. Tālredzīgāks mērķis būtu veicināt ekonomisko izaugsmi valstī, kas ļautu vairot vidējā iedzīvotāja labklājību.

Veicot nepārdomātas izmaiņas darbaspēka nodokļu sadaļā, var radīt arī nevēlamu efektu, kad vidējo un lielo algu saņēmējiem radīta motivācija iet „pelēkajā zonā” vai „shēmot”, tādējādi samazinot valstij maksājamo nodokļu summu.

Piedāvātais „solidaritātes” nodoklis pašreizējā priekšlikumā izskatās negodīgs pret visu Latvijas sabiedrību. Mēnešalgas virs 4000 eiro (bruto) saņem tikai nepilni 5000 Latvijas iedzīvotāju, kas ir apmēram pusprocents no legāli nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Piemērojot plānoto nodokli, uz šiem cilvēkiem un viņu darba devējiem tiks uzlikts nesamērīgi liels nodokļu slogs, kamēr ilgi diskutētajai problēmai ar ēnu ekonomiku risinājumi netiek piedāvāti.

Acīmredzot, Finanšu ministrija izvēlējusies vieglāko ceļu – karot nevis ar ēnu ekonomiku, bet pagrābt no to iedzīvotāju kabatas, ko Latvijā varētu dēvēt par vidusšķiru. Vai tas neradīs augsti atalgoto amatu pārcelšanu uz citām valstīm, to varēs redzēt jau pavisam drīz, ja šāds nodoklis tiks apstiprināts Saeimā.

Autors ir Nordea bankas Latvijā ekonomikas eksperts

 

Komentāri (20)

kristaps_freimanis 04.09.2015. 08.08

“Mēnešalgas virs 4000 eiro (bruto) saņem tikai nepilni 5000 Latvijas iedzīvotāju, kas ir apmēram pusprocents no legāli nodarbinātajiem Latvijas iedzīvotājiem. Piemērojot plānoto nodokli, uz šiem cilvēkiem un viņu darba devējiem tiks uzlikts nesamērīgi liels nodokļu slog”

===

Pārmērīgi lielais slogs būtu maksāt tikpat, cik jau maksā citi?

+4
0
Atbildēt

1

    uldis_rats > kristaps_freimanis 04.09.2015. 08.19

    Interesanti (no teksta tā var saprast), ka autors šos >4000 eiro algu saņemošos uztver par “vidusšķiru”…

    +5
    0
    Atbildēt

    0

Dmitry Mokeyev 04.09.2015. 15.09

Kopš kura laika vidusšķira saņem 5000 EUR lielo algu?

+1
0
Atbildēt

1

    DikembeSakamoto > Dmitry Mokeyev 06.09.2015. 22.57

    Tas tā, Gebelsu pieminot…
    Šie nepilni 5000 darba ņēmēju kopā pa gadu saņemot 315 miljonus. Ja viņiem uzliek nodokli 1% apmērā, tie jau ir 3,15 miljoni.

    0
    0
    Atbildēt

    0

Absints 04.09.2015. 10.22

“Solidaritātes” nodoklis izskatās pēc populisma, jo attiecas tikai uz pusprocentu iedzīvotāju, tāpat akcīzes nodokļa celšana alkohola ir tikai puritāniski pareiza, tā kā tikai stimulēs cigarešu kontrabandu un točku kustību. Lai atceramies bēdīgi slaveno dienesta auto nodokli 2010. gadā FMs plānoja iekasēt 35 miljonus latu, ko ekselī bija sarēķinājuši, bet iekasēja ..nepilnus trīs. Par cik tā bija pilnīga izgāšanās, nodokli atcēla…

Tāpat tagad – FM sarēķinātais, cik papildus tagad ieņems, nebūt nenozīmē, ka tik arī ieņems.

Bez tam turpinās un pastiprinās tendence iekasēt no tiem, kas ir godīgi. Jaunai budžets faktiski rada papildus stimulu ēnu ekonomikai, kaut gan vajadzētu būt otrādi. Latvijā tik augsti nodokļi ir tāpēc, ka liela daļa tos nemaksā. Valdības rīcībai būtu jāstimulē nodokļu maksāšana, ne otrādi… Būtu jātaisa smuks, jauns deķis, nevis jālāpa vecais.

+3
-5
Atbildēt

4

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu