Kāpēc Latvijā samazinās skolu skaits?

Šogad trešā daļa skolēnu jeb 30% mācīsies kādā no 115 Rīgas skolām

Izglītības un zinātnes ministrijas ierosinājums mainīt Ministru kabineta noteikumus par minimālo bērnu skaitu klasē varētu ietekmēt aptuveni 80 skolas. Ja noteikumi tiks apstiprināti, klasi skolā par valsts līdzekļiem varēs atvērt tikai tad, ja tajā pieteiksies vismaz 22 bērni pilsētās, 18 bērni reģionālās attīstības centros, bet 14 bērni – novadu skolās.

Lai gan noteikumi spēkā nav stājušies, skolu reorganizācija pakāpeniski jau notiek, un arī šā mācību gada sākumā skārusi 27 izglītības iestādes. Skolu reorganizācija nepieciešama, lai izlīdzinātu izglītības kvalitāti pilsētās un lauku skolās, kā arī tiktu galā ar rūkošo skolēnu skaitu, kas jo īpaši skar pierobežas novadus.

Šogad mācības sāks aptuveni 222 100 bērni, no tiem 66 400 skolēni jeb 30% mācīsies kādā no 115 Rīgas skolām.

Pirms jaunā mācību gada Irir.lv noskaidro, kuras skolas skar šāgada reorganizācija, kā mainījies skolēnu skaits un dzīvesvieta Latvijā un kādas izmaiņas demogrāfi prognozē nākotnei.

Kuras skolas šogad ietekmēs izglītības iestāžu reorganizācija?

Līdz ar šo mācību gadu Latvijā tiks reorganizētas 27 izglītības iestādes. Lielākā daļa no tām tiks apvienotas, pievienotas vai tām tiks mainīs statuss, bet četras skolas tiks slēgtas.

Vienpadsmit skolas šogad ir reorganizētas, tās apvienojot. Tas nozīmē, ka tiek izveidota jauna juridiska persona ar citu nosaukumu. Rezultātā no 11 skolām radīsies piecas jaunas. Tā Cēsu 2. vidusskola apvienosies ar Cēsu pilsētas pamatskolu, kļūstot par Cēsu pilsētas vidusskolu; Rīgas 24. pamatskola ar 32. vidusskolu, kļūstot par Rīgas Austrumu vidusskolu; Rēzeknes 4. vidusskola ar Rēzeknes vakara vidusskolu, kļūstot par Rēzeknes 4. Vidusskolu; Vilpulkas sākumskola ar Jeru pamatskolu un Rūjienas vidusskolu, kļūstot par Rūjienas vidusskolu; Matkules ar Vānes skolas, kļūstot par Vānes pamatskolu.

Sešas skolas ir reorganizētas, pievienojot citai mācību iestādei. Bērzu sākumskola tiks pievienota Gulbenes vidusskolai, Rīgas 68. vidusskola pievienota Rīgas 34. vidusskolai, Saldus sākumskola Saldus 2. vidusskolai, Strautiņu pirmsskolas iestāde Strautiņu pamatskolai, Daugavpils 6. pirmsskolas iestāde Daugavpils 6. vidusskolai, bet Gaujienas pirmsskolas iestāde Ojāra Vācieša Gaujienas vidusskolai.

Trīs skolas tiks reorganizētas, mainot izglītības pakāpi uz leju – Indras vidusskola kļūs par pamatskolu, bet Pērses un Grobiņas pamatskolas – par sākumskolām.

Trīs skolas tiks reorganizētas, apvienojot skolu administrāciju, bet pašu mācību iestādi ar skolēniem un skolotājiem saglabājot – Rēzeknes Valsts ģimnāzija, Rēzeknes 1. vidusskola un Kuldīgas Centra vidusskolas Snēpeles filiāle.

Četras skolas tiks slēgtas – Bērzgala, Aulejas, Gārsenes un Sarkaņu pamatskola.

Jau šogad saskaņots, ka nākamajā mācību gadā tiks slēgta arī Mārkalnes pamatskola.

Ja skatās kartē, redzams, kā reorganizācija lielākoties skar Latgales un Vidzemes skolas, kur ir arī vislielākais bērnu skaita samazinājums kopš 2011. gada. Īpaši reorganizācija skars Latgali, kur atrodas trīs no četrām skolām, kuras tiks likvidētas.

Par spīti reorganizācijāmšajā mācību gadā tiek dibinātas arī divas jaunas skolas – pirmsskolas izglītības iestāde „Zīļuks” Jelgavas pilsētas pašvaldībā un Austrumlatvijas Tehnoloģiju vidusskolu, kuru dibina Rēzeknes Augstskola.

Kas būs, ja vidusskola nevar nokomplektēt 10. klasi?

Tas, ka vidusskola nevar nokomplektēt 10. klasi, nenozīmē, ka tā tiks slēgta, skaidro Izglītības un zinātnes ministrija. Ja neatver 10. klasi divus gadus no vietas, vēl nekas nemainās, jo vidusskolā arvien paliek 12. klase un 10. klasei skolēni vēl var pieteikties arī nākamajā mācību gadā. Taču, ja 10. klase netiek atvērta arī trešo gadu pēc kārtas un skolā vairs nav neviena vidusskolēna, tad gan skolai jāmaina statuss no vidusskolas uz pamatskolu.

Vai pašvadība varēs saglabāt skolu pat tad, ja būs nepietiekams skolēnu skaits?

Izvēle slēgt vai saglabāt skolu ir pašvaldības lēmums, saskaņojot to ar Izglītības un zinātnes ministriju. Pašvaldība var izlemt saglabāt skolu arī tad, ja bērnu skaits tajā ir nepietiekams, taču tās klases, kurās ir nepietiekams bērnu skaits, tādā gadījumā pašvaldībai jāfinansē pašai no saviem līdzekļiem.

Vai pierobežas skolām tiks piešķirts izņēmuma statuss minimālā bērnu skaita ziņā?

Vairākas pašvaldības ir satrauktas pat to, ka pierobežas skolām nav noteikts izņēmuma stāvoklis minimālā skolēnu skaita ziņā. Tērvetes novada domes priekšsēdētāja Dace Reinika aģentūrai LETA stāsta, ka novads ir sekmīgi īstenojis skolu reorganizāciju, taču apdraudēta ir Augstkalnes vidusskola. Ja minimālais skolēnu skaits novadu skolās tiks palielināts no 8 uz 14 skolēniem klasē, tad Augstkalnes vidusskolai varētu rasties problēmas ar klašu piepildīšanu.

Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka patlaban pierobežas skolām nekāds izņēmuma stāvoklis nav piemērots, taču tas varētu būt diskutējams jautājums jau tuvākajā nākotnē.

Kāda ir dzimstības statistika Latvijā?

Pēdējos četrus gadus dzimstība Latvijā nedaudz palielinās, tomēr joprojām ir par zemu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu sabiedrību. Pēc „Eurostat” datiem, patlaban Latvijā vienai sievietei vidēji dzimts 1,5 bērni, taču, lai nodrošinātu sabiedrības ilgtspēju, šim skaitlim jābūt vismaz nedaudz lielākam par divi. 2014. gadā Latvijā piedzimuši 21 746 bērni un tas ir lielākais skaits kopš 2009. gada.

Liela daļa Latvijas pilsoņu ik gadu dzimst arī ārpus Latvijas, īpaši Lielbritānijā un Īrijā, secina pētījuma „Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” starpatskaites „Demogrāfisko izmaiņu raksturojums un prognozes” autori, kas pētījumu izstrādājuši pēc Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pasūtījuma. Latvijas vēstnieks Lielbritānijā pētījuma autoriem norādījis, ka 2013. gadā Lielbritānijā ir reģistrēti 2281 jaundzimušie Latvijas pilsoņi, kas ir teju 10%. Bez tam Latvijas pilsoņi dzimst arī citās valstīs, tie varētu būt vēl vismaz 10%.

Izglītības un zinātnes ministrijas statistika liecina, ka pirmklasnieku skaits ir aptuveni 90-92% no tā jaundzimušo skaita, kuri bija piedzimuši septiņus gadus iepriekš. Visticamāk, šie pārējie bērni kopā ar saviem vecākiem ir emigrējuši uz ārzemēm.

Kā mainās skolas vecuma bērnu skaits un dzīvesvieta?

Šogad Latvijā ir 222 100 skolas vecuma bērni, un tuvākajos gados gaidāms neliels pieaugums.

Skolas vecuma bērnu skaits bija visai vienmērīgs no 1994. līdz 2000. gadam, taču pēc tam sāka strauji kristies, jo līdzīgi strauji pirms septiņiem gadiem bija krities arī jaundzimušo bērnu īpatsvars. 15 gadu laikā skolēnu skaits Latvijā samazinājies gandrīz uz pusi.

Turpmākajos gados skolas vecuma bērnu skaits vairs nekritīsies, bet nebūtiski pieaugs no pašreizējiem 222 tūkstošiem līdz 229 tūkstošiem 2024. gadā. Šāds skolēnu skaita pieaugums ir izskaidrojams ar to, ka patlaban skolās iet pārsvarā tie bērni, kuri dzima viszemākās dzimstības gados (1996.-2001.) – tad dzima mazāk nekā 20 000 bērnu gadā. Savukārt viņus pamazām nomainīs bērni, kas piedzima dzimstības relatīva pieauguma gados (2005.-2009.), kad dzima vidēji par 10% vairāk bērnu.

Sākot ar 2025. gadu, demogrāfs Ilmārs Mežs paredz, ka skolas vecuma bērnu skaits atkal kritīsies, jo mazināsies jaundzimušo bērnu skaits. Viņaprāt, līdz 2030. gadam tas varētu sasniegt 212 tūkstošus.

No 2011. līdz 2014. gadam lielākās pārmaiņas skolas vecuma bēnu dzīvesvietās bija vērojamas Pierīgā esošajos novados, pierobežā, kā arī Latgales un Vidzemes vidienē. Pierīgā – Ādažu, Garkalnes, Stopiņu, Salaspils, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes un Babītes novados skolas vecuma bērnu skaits ir pieaudzis, savukārt attālākos novados, jo īpaši pierobežā, Vidzemes un Kurzemes vidienē, skolēnu skaits ir strauji sarucis.

Teju ceturto daļu skolas vecuma bērnu pēdējo trīs gadu laikā zaudējuši Daugavpils, Aglonas, Madonas, Baltinavas, Apes, Jēkabpils, Līgatnes, Cēsu, Krimuldas, Tērvetes, Dundagas, Rucavas, Pāvilostas, Rojas un vēl vairāki citi novadi.

Lai arī var uzskatīt, ka skolas vecuma bērnu skaits ir nostabilizējies, migrācijas rezultātā ārpus Rīgas aglomerācijas tas turpina samazināties, secina pētījuma „Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” autori. Un, viņuprāt, izmaiņas vēl ņemsies spēkā, jo, līdzīgi kā citur Eiropā turpinās iedzīvotāju koncentrācija ap lielpilsētām. Arī Latvijā arvien vairāk cilvēku pārvāksies no attālākiem novadiem uz Pierīgu.

Pētījuma autori sagatavojuši potenciālās prognozes nākotnei, kā varētu mainīties skolas vecuma bērnu kopskaits līdz pat 2030. gadam, balstoties uz pieņēmumu, ka netiks veiktas kardinālas demogrāfiskā atbalsta politikas izmaiņas, dzimstībā saglabāsies aptuveni pēdējo gadu tendences, strauji samazināsies Latvijas iedzīvotāju emigrācija un jau 2016. gadā starpība starp emigrējušajiem un imigrējušajiem iedzīvotājiem būs pozitīva.

Izmaiņas iedzīvotāju skaitā un struktūrā

Latvijas iedzīvotāju skaits laika posmā no 2000. līdz 2014. gadam ir samazinājies par 380 tūkstošiem jeb 16%. Tāda apmēra samazinājums ir lielākais kopš neatkarības atjaunošanas, izrēķinājuši pētījuma „Publisko individuālo pakalpojumu klāsta izvērtējums atbilstoši apdzīvojumam” autori. Tādējādi pirmo reizi pēc 60 gadu pārtraukuma Latvijas iedzīvotāju skaits atkal noslīdēja zem diviem miljoniem.

Bez tam tikai vienu trešdaļu no samazinājuma veidoja dabiskais sarukums, divas trešdaļas no samazinājuma veicināja emigrācija, kas jo īpaši pieauga pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, kā arī ekonomiskās krīzes laikā. Pētnieki secina, ka emigrācija ietekmēs arī turpmāko iedzīvotāju skaita samazināšanos Latvijā līdz brīdim, kamēr Latvija nesasniegs Eiropas vidējo labklājības līmeni un sāksies cilvēku reemigrācija.

Ceturto daļu iedzīvotāju zaudēja Latgale, aptuveni piekto daļu – Vidzeme un Kurzeme, Zemgale un Rīga – aptuveni 16%, bet Pierīga piedzīvoja nelielu pieaugumu par 2,5%.

Avots: Jāņa sēta

Lai gan arī Rīga piedzīvojus iedzīvotāju skaita sarukumu, tur joprojām dzīvo divas trešdaļas no valsts pilsētu iedzīvotājiem jeb 643 368 iedzīvotāji. Iedzīvotāju skaita ziņā no pilsētām Rīgai seko Daugavpils (87 403), Liepāja (71 9226), Jelgava (57 332) un Jūrmala (49 750), savukārt no novadiem lielākais iedzīvotāju skaita ziņā ir Ogres novads, kur dzīvo 34,9 tūkstoši iedzīvotāju, tam seko Talsu (29 747), Tukuma (29 177) un Rēzeknes (27 395) novadi, savukārt mazākie novadi ir Baltinavas (1112), Alsungas (1452) un Mērsraga (1615).

Kopš 2000. gada vairāki novadi ir piedzīvojuši iespaidīgas pārmaiņas – Garkalnes novadā bijis divkāršs iedzīvotāju pieaugums (127,6%), savukārt Baltinavas un Aglonas novadi zaudējuši teju trešo daļu. Iedzīvotāju skaita pieaugums vērojams tikai tajos novados, kas ietilpst Rīgas aglomerācijā, bet vislielākais samazinājums – Latvijas pierobežas novados.

Vēl krasākas atšķirības vērojamas novadu apdzīvotības blīvumā no vairāk kā 160 cilvēkiem uz kvadrātkilometru Stopiņu, Salaspils un Mārupes novados līdz četriem – Rucavas un Rugāju novados.

2015. gadā 14,9% no visiem Latvijas iedzīvotājiem bija vecumā līdz 14 gadiem, 59,4% – vecumā no 15 līdz 59 gadiem, savukārt 25,7% vecāki par 60 gadiem. Ja dzimstības tendences strauji nemainīsies, jau drīzumā varētu rasties problēmas, kas saistītas ar sabiedrības novecošanu, līdz ar to arī sociālo sistēmu.