Rīgas karogs mainās līdzi laikiem

Galvaspilsētas standartu vienīgo apstiprinājusi Valsts Heraldikas komisija

Šonedēļ Rīgas svētkos daudzviet plīvo zilibaltais galvaspilsētas standarts. Irir. lv izzina karoga vēsturi no 1232.gada līdz mūsdienām un noskaidro, kāpēc vajadzīga īpaša domes atļauja, lai ražotu suvenīrus ar karoga attēlu, un kādās situācijās aizliegts lietot Rīgas karogu.

”Katrai sevis cienošai viduslaiku pilsētai kopš agrajiem viduslaikiem bija savs karogs, arī Rīgai,” stāsta Valsts Heraldikas komisijas priekšsēdētāja vietniece Ramona Umblija. Rīgas karogam ir gara un dažādu varu mezglota vēsture, kas iestiepjas pat 13.gadsimtā. Zili baltajam karogam, kuru mūsdienās redzam plīvojam pie galvaspilsētas pašvaldības ēkām, bijuši daudzi priekšteči.

Kas bija pirms zilibaltā Rīgas karoga?
Vēstures avotos pirmo reizi Rīgas karogs minēts jau 1232.gadā, taču nav saglabājušās nekādas liecības par tā krāsu un formu, liecina enciklopēdijas ”Tilde” dati. Pēc nepilniem 50 gadiem šis laikā zudušais karogs aizstāts ar jaunu – baltu krustu. Karoga ieviešanu noteica iestāšanās Hanzas savienībā 1282.gadā, un tā mērķis bija rotāt visu Rīgas tirdzniecības kuģu mastus. 14.gadsimta sākumā pilsētas rāte precizēja, ka baltajam krustam jāgulstas uz melna fona, karogam jābūt taisnstūra formas ar ķīļveida iegriezumu.

Vēlākos gados Rīgas karogs piedzīvojis īstus juku laikus – pēc 1582.gada tirdzniecības kuģus rotājis balts audekls ar sarkanu pilsētas ģerboni.

7.gadsimtā fiksēts zils karogs ar dzeltenu krustu, kura centrā ir sarkans laukums un divas sakrustotas atslēgas.

Pēdējais noturējies visilgāk, jo neoficiāli lietots līdz pat 1860.gadam, lai gan jau 1673.gadā Rīgas statūti noteica, ka pilsētas kuģiem jālieto mums labi pazīstamais pilsētas simbols – taisnstūra formas karogs, kurš horizontāli sadalīts uz pusēm zilā un baltā krāsā.

Jaunais karogs Rīgā palika uz ilgu un tika apstiprināts arī statūtu jaunajās redakcijās 1700., 1798. un 1868.gadā. Zilibaltais krāsu salikums nu tika lietots uz nebēdu. Kad 1676.gada 7.septembrī Rīga sagaidīja jauno ģenerālgubernatoru E.Hornu, rātes muzikantiem par atšķirības zīmi kalpoja zilibalti karodziņi. Ar zilibaltām krāsām bija izrotāta visa Rīga, kad 1723.gadā pilsētā tika organizēta Krievijas cara Pētera I sagaidīšana. Tolaik pilsēta iegādājās jaunas bungas un pat tās nokrāsoja Rīgas krāsās. Rātes kancelejā visiem svarīgajiem dokumentiem, arī dzimšanas apliecībām, pievienoja auklas un lentas, kas savītas no zila un balta zīda, un virsū uzspieda rātes ģerboņzīmogu, stāsta Rīgas domes simbolikas komisijas locekle, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājumu nodaļas vadītāja Anita Gailiša.

Mainās līdzi varu jukām
Pilsētas zilibaltās krāsas tika lietotas līdz 1823.gadam, kad tika organizēta Rīgas studentu korporācija ”Fraternitas Rigensis” un pieņemtas jaunās krāsas – zils, sarkans, balts vienādās daļās, izpētījis vēsturnieks Antons Buholcs.

Tomēr arī šis karogs ilgi neuzkavējās, jo neatkarīgās Latvijas laikā rāte izlēma atgriezties pie 1673.gadā apstiprinātās krāsu kombinācijas – balts ar zilu. Tieši šis laiks pilsētai nesis lielāko ekonomisko un kultūras uzplaukumu. 1937.gada 4.maijā šis karogs tika papildināts un pirmo reizi oficiāli apstiprināts – tagad karoga centrā lepni gozējas pilsētas ģerbonis, gluži kā mūdienās. Karogu apstiprināja Ministru kabinets, un tas tika izsludināts ”Latvijas Vēstneša” 100.numurā.

Rīgas pilsētas krāsas turpmāk popularizēja pamatskolas. Pēc Rīgas valdes apstiprinātajiem 1937.gada noteikumiem, skolu karogu labajā pusē bija Rīgas ģerbonis uz gaiši zila fona, kreisajā pusē – skolas simbolika uz balta fona. Rīgas karoga krāsas tika lietotas pat pilsētas kalpotāju tērpos.

Par spīti plašajai izplatībai, zilibaltais karogs ar ģerboni centrā brīvi plīvoja vien trīs gadus, līdz Latviju okupēja Padomju Savienība.

Okupācijas gados kā karogs bija jālieto sarkans taisnstūris, kura vienā pusē atradās Ļeņina portrets, kas rotāts ar ar lauru zaru un uzrakstu: ”Visu zemju proletārieši, savienojieties!”. Otrā pusē bija LPSR ģerbonis un uzraksts ”Rīgas pilsēta” latviešu un krievu valodā. Karogu papildināja ar dzeltenām bārkstīm un Ļeņina ordeņa lenti.

Pēc okupācijas jūga līdz ar brīvību jau trešo reizi Rīgā atgriezās zilibaltais karogs, kura centrā, gluži kā ulmaņlaikos, par pilsētas spēku un drosmi liecināja ģerboņa lauvas.

Sendienu mantojumu rūpīgi glabā pilsētas karogā redzamais Rīgas ģerbonis. Tas attīstījies no Rīgas pilsētas zīmoga, par kuru vecākā liecība meklējama pie līguma, kas 1226.gadā noslēgts starp Rīgas rāti un Zobenbrāļu ordeni.

Mūsdienu simbols
Rīgas dome 2010.gadā izteica īpašu lūgumu Valsts Heraldikas komisijai apstiprināt pilsētas karogu, līdzīgi kā apstiprināts valsts karogs. Pilsētām tā nav ierasta prakse, taču, ņemot vērā karoga seno vēsturi un domes īpašo lūgumu, komisija to apstiprināja. Tā nu Rīgas pilsētas karogs ir vienīgais pilsētas karogs Latvijā, kas saņēmis Valsts Heraldikas komisijas apstiprinājumu.

Heraldikas komisija skaidro, ka šāds apstiprinājums ir drīzāk simbolisks, ne juridisks. Komisijas pārstāve Umblija stāsta, ka karogam ir nozīme sabiedriskajā ārtelpā. Tas dekorē, izgrezno, rada cilvēkos svētku un pacilājuma noskaņu.

Karoga lietošanu regulē vairāki noteikumi – to pastāvīgi novieto pie Rīgas domes, pilsētas administrācijas un citu Rīgas pašvaldības institūciju ēkām, bet pārējie rīdzinieki var brīvi izlemt, vai izkārt karogu pie savām ēkām, ja vien ēka nav avārijas situācijā, tai netiek remontēta fasāde vai karogs nav bojāts vai izbalējis. Šādās situācijās karogu lietot ir aizliegts.

Ne visi uzņēmumi drīkst karogu ražot un izplatīt.

Lai to darītu, jāsaņem Rīgas domes Simbolikas komisijas atļauja. Šis noteikums attiecas arī uz suvenīru ražošanu, kuros redzams pilsētas karogs. Komisija skaidro, ka šādi noteikumi pieņemti, lai popularizētu tikai pareizu Rīgas karogu. Uzņēmumi nav naski uz šādu atļauju pieprasīšanu suvenīru ražošanai – gadā tiek lūgtas vien kādas piecas atļaujas. Biežāk tiek lūgtas atļaujas Rīgas karoga ražošanai komerciāliem nolūkiem.

Dažiem uzņēmumiem atļauja ražot suvenīrus ar Rīgas karogu tiek atteikta. Vismaz pagaidām neviens vēl nav lūdzis suvenīriem izmantot Rīgas karogu, kurā pilsēttas ģerbonī lauvas aizvieto abi domes kaķi Kuzja un Muris. Lielākoties atteikumi saistīti ar neatbilstīgu kvalitāti, piemēram, nepareizs mērogs, proporcijas, krāsu tonis vai materiāls.