Francija par “Mistral” Krievijai kompensē 1,1 miljardu eiro

Krievijas saņēmusi teju tik, cik prasīja; summa pārskaita stingrā slepenībā

Kompensācijā par darījuma ar “Mistral” klases karakuģiem laušanu Francija Krievijai samaksājusi 1,1 miljardu eiro, atsaucoties uz saviem avotiem, vēsta laikraksts “Kommersant”. Sākotnēji Francija bijusi gatava maksāt 784,5 miljonus eiro, bet Krievija prasījusi 1,163 miljonus eiro, vēsta aģentūras LETA-NEWSRU.COM.

Sākotnēji Francija Krievijas pusei bijusi gatava atmaksāt tikai “izdevumus un zaudējumus” 784,5 miljonu eiro apmērā atbilstīgi izpildīto darbu tāmei. Krievija gribējusi krietni lielāku summu, arī kompensāciju par ekipāžas apmācīšanu un bāzes infrastruktūras izbūvi. Tika minēta summa 1,163 miljardi eiro.

Galarezultātā Krievija saņēmusi teju tik, cik tā vēlējusies – vairāk nekā 1,1 miljardu eiro, norāda laikraksts. Grūts uzdevums bijusi pati kompensācijas pārskaitīšana. 1,1 miljards eiro uz kādas Krievijas bankas rēķiniem pārskaitīts stingras slepenības apstākļos, ņemot vērā riskus, kas bija saistīti ar “Jukos” lietu. Hāgas tiesa 2014.gada jūlijā lika valdībai samaksāt 50 miljardus dolāru “Jukos” bijušajiem akcionāriem, un kompensāciju pārskaitīšanas brīdī visa nauda varēja tikt arestēta. Laikraksts uzskata, ka tagad šajā strīdā pielikts punkts.

Francijas prezidenta Fransuā Olanda birojs trešdien vakarā paziņoja, ka Olands un Krievijas prezidents Vladimirs Putins vienojušies par kompensācijām saistībā ar nenotikušo “Mistral” darījumu. Krievija vienlaikus paziņojusi, ka Parīze jau ir atmaksājusi visu naudu, ko Maskava tai samaksājusi par karakuģiem, un Krievijas puse šo jautājumu uzskata par atrisinātu. “Krievijas prezidents un Francijas prezidents pieņēma kopīgu lēmumu anulēt kontraktu,” teikts Kremļa paziņojumā, kas izplatīts pēc līderu telefonsarunas. “Maskava uzskata, ka “Mistral” jautājums ir pilnībā noregulēts.”

Francijai pirmais “Mistral” klases kuģis Krievijai bija jāpiegādā pērn, taču piegāde tika iesaldēta, reaģējot uz Krimas aneksiju un tās dēļ ieviestajām Eiropas Savienības (ES) sankcijām pret Maskavu. Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.

Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, ES, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.