NATO rudenī varētu samazināt patrulēšanu Baltijas gaisa telpā

Latvijas aizsardzības ministrs: patrulēšanai pietiek ar 8 lidmašīnām

Lai gan Krievijas gaisa spēku lidmašīnu lidojumi Baltijas valstu tuvumā ir kļuvuši biežāki, NATO iecerējusi samazināt Baltijas gaisa telpas patrulēšanas apjomu, vēsta Latvijas sabiedrisko mediju portāls lsm.lv. Patrulēšanu varētu samazināt rudenī, atsaucoties uz NATO pulkvežleitnanta Džeija Džeisona sniegtajām ziņām, otrdien vēstīja britu medijs ”The Guardian”.

Pašlaik Baltijas debesīs patrulē 16 NATO iznīcinātāji, savukārt rudenī to skaits tiks samazināts līdz astoņiem, ziņo britu medijs. Līdz konfliktam Ukrainas austrumos patrulējošo iznīcinātāju skaits bija četri. Šāds lēmums pieņemts, neraugoties uz to, ka pēdējā laikā Krievijas gaisa spēku lidaparāti arvien biežāk manāmi pie NATO un Eiropas Savienības valstu, tostarp Latvijas robežām.

Informāciju par Baltijas gaisa telpā patrulējošo NATO lidmašīnu skaista samazināšanu no 16 tagadējām līdz 8 no 1.septembra aģentūrai LETA šodien apstiprinājis aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS). Viņš sacīja, ka tas ir adekvāti un pilnībā pietiekami NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijai.

“Šobrīd ir svarīgi atcerēties divas būtiskas lietas – pirmkārt, NATO ir jābūt spējai nodrošināt atbilstošu reaģēšanu operacionālai situācijai, un, otrkārt, nepieciešams raudzīties uz situāciju kopumā, kad paralēli NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanai Latvijā tiek izveidots NATO komandvadības štāba elements (NFIU), kā arī mūsu valstī atrodas mūsu ASV sabiedrotie. NATO lēmums par gaisa telpas patrulēšanu virs Baltijas valstīm nav mainīts. Nav pamata apšaubīt NATO Eiropas spēku virspavēlnieka vadītās un plānotās gaisa patrulēšanas misijas virs Baltijas valstīm nodrošināšanu”, vērtējot izmaiņas NATO gaisa telpas patrulēšanas sastāvā, norāda Bergmanis.

Skaidrojot situācijas attīstību, Bergmanis norāda, ka 2014.gadā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā, NATO sabiedrotās valstis pieņēma lēmumu palielināt patrulējošo lidmašīnu skaitu no četrām līdz astoņām. Šāds solis no sabiedroto puses tika veikts, ņemot vērā Krievijas pastiprinātās aktivitātes gaisa pārlidojumos gar Baltijas valstīm. Paralēli šim solim NATO atvēra papildu gaisa spēku bāzes Igaunijā un Polijā.

Daudzas NATO sabiedrotās valstis, solidarizējoties un reaģējot uz dažādiem aizsardzību pastiprinošiem elementiem, novirzīja 16 gaisa telpas patrulēšanas lidmašīnas virs Baltijas valstīm, lai gan militārais risinājums pilnībā īstenojams arī ar astoņām lidmašīnām, norādīja Bergmanis.

Laikā no septembra līdz decembrim gaisa patrulēšanu virs Baltijas valstīm pildīs Ungārija un Vācija. Ungārija nodrošinās četras lidmašīnas Šauļu bāzē Lietuvā. Savukārt četras Vācijas patruļlidmašīnas atradīsies bāzē Igaunijā.

NATO spēku patrulēšana virs Baltijas valstīm sākta 2004.gadā, kad Lietuva, Latvija un Igaunija kļuva par alianses dalībniecēm. Pašlaik šo gaisa telpu sargā Norvēģija un Itālija, kuras iznīcinātāji bāzējas Lietuvā, Lielbritānijā un Beļģijā.

Vēstīts, ka Baltijas valstis savai drošībai lielāku uzmanību pievērš kopš pagājušajā gadā notikušās Krimas aneksijas, kad Krievija to iekļāva savā teritorijā, atņemot Ukrainai. Pēc tam sākās Krievijai lojālu kaujinieku un grupējumu kaujas ar Ukrainas armiju.

Šogad jūnijā izskanēja ASV iecere izvietot smago bruņojumu apmēram 5000 ASV karavīriem vairākās Austrumeiropas un Baltijas valstīs, tostarp Latvijā. Pieaugot saspīlējumam Ukrainā, NATO valstu ministri nolēma trīskāršot alianses ātrās reaģēšanas spēku personālsastāvu, palielinot to no pašreizējiem 13 tūkstošiem līdz 40 tūkstošiem cilvēku.