Rīkosimies kā Eiropai piederīga, sociāli atbildīga nācija
Jau labu laiku notiek spraigas diskusijas par bēgļu uzņemšanu, emocijas sit augstu vilni, sākot no nācijas iznīkšanas draudiem, dažkārt rasistiskiem argumentiem līdz pat apsūdzībām ksenofobijā un fašismā. Daudzi jautājumi par bēgļu uzņemšanas kārtību un adaptācijas jautājumiem ir pamatoti, tiem cenšas rast risinājumu Eiropas Savienībā, tostarp Latvijā.
Pirmkārt, bieži tiek jaukti ekonomiskie migranti ar bēgļiem, kuri bēg no reālas karadarbības valstīm vai reģioniem.
Šībrīža globālajā situācijā cilvēki bēg, glābjot dzīvību un meklējot drošību.
Viņu vidū ir gan gan mazizglītoti, gan augstas kvalifikācijas cilvēki – ārsti, pedagogi, kuri pret savu gribu ir spiesti pamest savas mājas un valsti. Vardarbība un ļaunums, atšķirībā no dažiem karstasinīgiem politiķiem un sociālo tīklu lietotājiem Latvijā, nešķiro cilvēkus pēc ādas krāsas vai reliģiskās piederības. 21.gadsimtā draudus nevar lokalizēt ģeogrāfiski, piemēram, islāma teroristiskās organizācijas – Islāma valsts jeb ISIL/ DAESH un līdzīgas – terorizē daudzas valstis Tuvajos Austrumos un Āfrikas kontinentā. Jebkurā gadījumā ES direktīvā par bēgļa statusu piešķiršanu (2011./95/ES) ir noteikts, ka ekonomisko iemeslu dēļ bēgļa statusu un arī alternatīvo statusu nepiešķir. Tā rīkosies arī Latvijas valdība!
Otrkārt, bieži skan argumenti, lai bēgļi apmetas kaimiņvalstīs. Tas notiek jau vairākus gadus. Piemēram, Turcijā reģistrēto bēgļu un patvērumu meklētāju no Sīrijas Arābu Republikas skaits kopš pilsoņu kara sasniedzis jau 1 805 255 personas. Pēdējo gadu laikā pasaulē ir palielinājušās dažādas krīzes, izraisot iespaidīgu iedzīvotāju pārvietošanos. 2014. gadā un tendencei turpinoties arī 2015. gadā liels skaits sīriešu un afgāņu ir pametuši savas valstis. Konflikta zonu kaimiņvalstis, tostarp Ēģipte, Irāka, Jordānija un Libāna, kopš konflikta sākuma ir uzņēmušas gandrīz 2.19 miljonus Sīrijas bēgļu.
Savukārt daudzās Eiropas Savienības valstīs – Grieķijā, Itālijā, Spānijā, Maltā, Kiprā – bēgļu nasta ir neadekvāti liela. 2015. gada pirmajos mēnešos ES Vidusjūras reģionā ieceļoja jau vairāk nekā 100 000 patvēruma meklētāju. Itālijā vien šī gada pirmajā pusē ir 70 000 patvēruma meklētāju, savukārt Grieķijā – 50 000. Lielu migrācijas spiedienu izjūt arī Ungārija, kur šogad jau ir ieradušies vairāk nekā 80 000 patvēruma meklētāju – Ungārijā ieplūst līdz pat 3000 cilvēku diennaktī. Bulgārijā kopš 2014. gada sākuma ir apmēram 12 000 patvēruma meklētāju.
Turpmākajos 2 gados Bulgārija plāno uzņemt 500 bēgļu un ir piekritusi uzņemt atpakaļ 3600 nelegālo imigrantu, kas ieplūduši tālāk Eiropā caur Bulgāriju.
Treškārt, par ES un tostarp Latvijas solidaritāti. Kā rāda augstākminētie piemēri, Latvijai kara bēgļu jautājums ir jāskata kopējā kontekstā, kas prasa izpratni un solidaritāti. Latvijai kā pilnvērtīgai ES dalībvalstij ir jāiesaistās ES notiekošajos procesos un jābūt gatavai pieņemt atbildīgus lēmumus. Absolūtais vairākums ES dalībvalstu ir apliecinājušas gatavību piedalīties bēgļu uzņemšanā, līdz ar to, ja Latvija nebūs gatava sadarboties migrācijas jomā, tā nevarēs gaidīt atbalstu no citām ES dalībvalstīm svarīgos jautājumos – kā finanšu līdzekļu piešķiršana, Krievijas rīcības Ukrainā nosodīšana, cīņa pret propagandu utt. Tostarp nevietā ir arguments: ”Eiropa mums lika!” vai ”tās ir piespiedu brīvprātīgas kvotas”. Latvija kopīgi ar citām Baltijas un Austrumeiropas valstīm iebilda pret obligātajām kvotām, kas paredzēja Latvijai uzņemt vairāk nekā 700 bēgļu, jo tās neatbilda mūsu reālajām iespējām. Pašlaik esam sacījuši, ka, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un ekonomiskajiem rādītājiem, esam gatavi uzņemt 250 bēgļus divu gadu laikā, Lietuva uzņems 325, Igaunija – 150 bēgļus.
Ar saukli ”Latvieti, nepadodies!” mēs sevi ne reizi vien esam uzdzinuši kokā, lai pēc tam, žēli ņaudēdami, ar asti pa priekšu censtos tik atpakaļ uz zemes.
Diemžēl, sakot ”nē”, nevēloties izstrādāt kopēju pozīciju dažādos jautājumos, mēs esam palaiduši garām iespēju veidot sev labvēlīgākus apstākļus. Līdzīgi varēja būt arī šajā jautājumā, ja Latvija akli būtu skaitījusi mantru par savu grūto likteni, nevis strādājusi kopā, meklējot korektu risinājumu, tad citām ES dalībvalstīm, balsojot ar kvalificētu balsu vairākumu, mēs tiktu pie lielākām obligātajām kvotām.
Vienlaikus nemaldināsim sevi, ka šis uzņemto bēgļu skaits atrisinās augstākminētās migrācijas problēmas. Latvija un visas ES dalībvalstis ir vienisprātis, ka jācīnās ne tikai ar migrācijas spiediena radītajām sekām, bet ilgtermiņā arī ar cēloņiem, īpaši pievēršoties politiskās, ekonomiskās un sociālās situācijas stabilizācijai Eiropas Savienības kaimiņu reģionā. Tiek domāts par efektīva atpakaļatgriešanas mehānisma radīšanas tiem, kas nekvalificējas bēgļa statusam. Tiek pastiprināta cīņa ar noziedzīgiem grupējumiem, kas organizē cilvēku pārvadāšanu pāri Vidusjūrai, uzsākts arī ES militārās operācijas Vidusjūrā 1. posms, lai identificētu un cīnītos pret nelegālās imigrācijas organizētājiem.
Ja raugās uz kara bēgļu jautājumu NATO kolektīvās drošības kontekstā, jāuzsver – neskatoties uz Krievijas radītajām ģeopolitiskajām izmaiņām Eiropā, Latvija nekad nav bijusi tik droša kā pašlaik.
Tādas valstis kā Itālija, Spānija un Portugāle katra līdz šim piedalījusies divas reizes NATO Gaisa telpas patrulēšanās operācijā Baltijas valstīs. Solidaritāte ir divvirzienu iela. Kolektīvā aizsardzība var efektīvi darboties tikai tad, ja NATO dalībvalstis, tai skaitā Latvija, ir solidāras ar citām NATO dalībvalstīm dažādās jomās. Itālija, Spānija vai Portugāle var nesūtīt iznīcinātājus Baltijas valstu gaisa telpas novērošanai, karavīrus, tankus un bruņumašīnas dalībai militārās mācībās, rotācijās, aizbildinoties ar ekonomisko situāciju vai nestabilitāti pie savām robežām, jo šobrīd nav “5.panta situācija”. Turklāt daudzi no pašreizējiem soļiem NATO kontekstā notiek uz līdzīgiem principiem kā ES – katram palīdzot iespēju robežās, – precīzi to pašu, ko tagad prasa no mums.
Patlaban Eiropa saskaras ar dažādiem drošības izaicinājumiem. Eiropas austrumos ir Krievija, kas ar savu agresīvo rīcību Ukrainā, okupējot un anektējot Krimu, atbalstot separātistus Ukrainas austrumos, ir pārkāpusi teju visas starptautiskās normas un apņemšanās. Lai gan labāk pazīstam izaicinājumus Eiropas austrumos, mums vienlīdz svarīgi ir arī risināt drošības krīzi Eiropas dienvidos. Vienotā Eiropā nepieciešama vienota pieeja cīņā ar visiem drošības izaicinājumiem – lai no kurienes tie nāktu, un Latvijas drošības interesēs ir nostiprināt vienotu Eiropu.
Ceturtkārt, arguments, ka mums jau tā ir daudz neintegrētu iebraucēju kopš padomju okupācijas laikiem, ir derīgs tikai atsevišķiem politiķiem pašmāju lietošanai, un ne diskusijai ārpus Latvijas.
Mums nenoliedzami ir problēmas ar integrāciju, tā nav bijusi perfekta, bet nav arī izgāzusies.
Daudzas problēmas ir jārisina pašiem. Stājoties ES un NATO, mēs skeptiķiem, kuri bažījās par situācijas risinājumu, teicām, ka mums nav mazākumtautību problēmu, mēs aktīvi strādājam ar šiem jautājumiem, un tagad pēkšņi mēs mainām meldiņu. Tas izskatās, maigi sakot, dīvaini. Šis arguments ir aizskarošs daudziem jo daudziem Latvijai lojāliem cittautiešiem, bet mūsu nedraugiem sniedz lielisku iespēju gan aģitācijai Latvijā, gan pretlatviskai propagandai ārpus mūsu valsts robežām.
Visbeidzot, Latvijas Satversmes preambula runā par Latviju kā sociāli atbildīgu valsti un Latvijas identitāti Eiropas kultūrtelpā. Satversmes preambulas sestā rindkopa noteic: ”Latvija, apzinoties savu līdzvērtību starptautiskajā kopienā, aizstāv valsts intereses un veicina vienotas Eiropas un pasaules ilgtspējīgu un demokrātisku attīstību.” Sarežģītu jautājumu risināšana ir valsts un politiķu brieduma jautājums, migrācijas problemātika tāda ir. Būsim drosmīgi, atbildīgi un solidāri ar citām ES un NATO dalībvalstīm, jo visu interesēs ir droša un vienota Eiropa.
Autors ir Latvijas ārlietu ministrs.
Komentāri (143)
lno 04.08.2015. 09.34
Rīkosimies kā Eiropai piederīga, sociāli atbildīga nācija
_________________________
Pilnīgi pareizi, netaisīsim pašnāvību pēc dažu ES plānprātiņu rīkojuma! Un beidziet karināt saviem pilsoņiem, nacistu, rasistu birkas, jo kad Rīgas un Rēzeknes vadība atsakās uzņemt migrantus, tad no valdības neatskan neviens kritisks vārds.
14
jautajums_4 > lno 04.08.2015. 09.52
Un beidziet karināt saviem pilsoņiem, nacistu, rasistu birkas,
—————————————————————–
Ko, patiesība acīs kož, Ino?
Un Tu ļoti pareizi uzsvēri, ka NA un SC atkal ir vienās pozīcijās…Kā parasti!
0
jautajums_4 > lno 04.08.2015. 11.48
>Bet
UK bija impērija, kur saule nenoriet. Un UK sākumā uzņēma migrantus no savām kolonijām, piemēram Indija. lai kaut kā norēķinātos par šo valstu dabas resursu izlaupīšanu.
Tas pats Francijai ir ar kolonijām Ziemeļāfrikā-Maroka, Alžīra un citas. Franči pirms pāris gadiem bija spiesti ieiet Centrālāfrikas republikā ( bijusī franču Kongo)-ārā netiek…
Un taisīt traci par 250 cilvēkiem ir mazākais stulbi. Lai gan …Ja Latvija atteiksies no saistībām, tad noteikti mūsējos, kas ir klasiski ekonomiskie migranti-arī palūgs no pabalstu zemēm izvākties. Būs spiesti braukt mājās.
0
Ēriks > lno 04.08.2015. 13.01
Neviena ES valsts negrib uzņemt bēgļus! Ko Grieķijai problēmu trūkst, lai vēl ar bēgļiem ņemtos
=============
Nu tad lai arī neuzņem!
0
jautajums_4 > lno 04.08.2015. 15.34
>pirožkov
Pārdomāju. Jo Latvija virs principiem.
Un Tu nu savas seksuālās fantāzijas citiem nepiedēvē…Katram savs!
0
Drosma > lno 05.08.2015. 09.39
Dīvaini,ka man tev jāpiekrīt.
Saka , ka bada laikā velns pat mušas ēd.
0
DikembeSakamoto > lno 04.08.2015. 12.02
Es nekur neesmu braucis un man nav nekāda atbildība par aizbraukušajiem latviešiem, tad jau visām nēģeru valstīm ir pienēkums pret nēģeru bēgļiem, ko? Rasistisks komentārs jums, jautājums_4, iznācis!
0
pirozkovs > lno 04.08.2015. 15.29
jautājums_4. Partijas nāk un iet, bet jautājums vienmēr gatavs valdošās ānusa laizīšanai. Nesen solījās pamest portālu, jo salamājās pat ar savu domubiedru kluso, bet pienākums sauc..
0
jautajums_4 > lno 04.08.2015. 13.07
>Ino
jā, jā …porno cienītajam atbilstoša leksika…viņiem dikti patīk apsaukāties…
0
lno > lno 04.08.2015. 12.20
Un ja patiešām lietas ukrainā aizies pa visam slikti, tad ar bēgļu plūsmu netiks galā ne polija, ne mēs.
______________________
Kurā vietā un cik gara ir Latvijas – Ukrainas robeža, pridurok?:)
0
jautajums_4 > lno 04.08.2015. 12.14
Nē, nav jāpakarās. Pilnīgi pietiks, ka mazliet domāt sāksiet! Kā tāds aunu bars…Grieķi arī par daudz ko izlēma referendumā…Un? Gribi ES labumus, tad dabū arī ES problēmas.
Neviena ES valsts negrib uzņemt bēgļus! Ko Grieķijai problēmu trūkst, lai vēl ar bēgļiem ņemtos? Bet sakož zobus un ņemas. Un ja patiešām lietas ukrainā aizies pa visam slikti, tad ar bēgļu plūsmu netiks galā ne polija, ne mēs.
Tā kā…būtu labi nespļaut akā…
un atcerieties…gan UK, gan Francijai, gan Vācijai bijušajās kolonijās ir fundamentālas biznesa intereses-no urāna un dimantu raktuvēm, līdz kafijai, cukuram un banāniem…šo valstu ekonomikas lielā mērā no tām ir atkarīgas-ar visām pabalstu sistēmu. Viņi drīzāk mūsējos-ekonomiskos migrantus izmetīs, nevis iebraucējus no bijušajām kolonijām.
Skandāli ir jātaisa par nopietnām lietām! nevis te par 250 bēgļiem ir paļci vejerom jāvicina…Kremlim par prieku!
0
jautajums_4 > lno 04.08.2015. 13.15
Un par robežu…Robeža ir Polijai, bet domājams, ka liela plūsma ietu caur Baltkrieviju-kas laidīs cauri…tieši uz mūsu robežu.
0
Bet > lno 04.08.2015. 11.58
Jautājums-4! Es to visu zinu, bet vai tādēl mums jāpakaras solidaritātes nolūkos kopā ar ši valstīm?
Tīri labi atceros, ko V.V.Freiberga reiz teica ,liekas franču žurnālistam, ka Latviju gan viņi pameta likteņa varā 1945. gadā, liekas Potsdamas konferencē, un mierīgi atdeva Staļinam izslaucīšanai!
Tad, vai šo solidaritāti maz tāds Rinkevičš atceras? Viņš taču ir vēsturnieks un varētu to atcerēties, kāda solidaritāte tad bija tad!
Atvaino, bet es esmu pārliecināta, ka šie 250 nebūs ne pirmie ne pēdējie jau nu noteikti! Cik jau te Latvijā ir tādi migrantu tūkstoši? Vai tas nav jānem vērā? Jā un kā tad ar Poliju un tās apņemšanos tikai 2000 migrantus uzņemt. Kāda te ir solidaritāte? Un par Lietuvu vispār, jābrīnās, kā viņiem ar solidaritāti, liberālu izpratnē, jo kā zināms Lietuvā nav pat krievu, ja neskaita tos nieka 5%, kas sen ir integrēti!
Nu jā, bet latvietis jau ir stulbenis un viensētnieks un kas stik vēl nē! Noriebusies man ši pazemība, vienreiz par visām reizēm, jo ņemam tik visu pretī un laipni paklanāmies!
0
Bet > lno 04.08.2015. 11.37
Nu jā, būsim muļķi un nemācīsimies no attīstīto ES dalībvalstu kļūdām, kuras uzņēmušas simtiem tūkstošu imigrantu un tagad netiek ar tiem galā!
Traki iet Francijā, Itālijā, Britānijā, Vacijā un arī Grieķijā.
Ungāri jau ceļ žogu, bet mēs: laipni lūgtum!
Kā zināms gudrais mācās no citu kļūdām, bet muļķis pat no savām nemācās…
Bet Britānija ir sākusi rīkoties!
Vai Latvija spertu tik stingrus soļus- esmu pārliecināta, ka ne! Mums visi labi, un pagaidām izkalpojamies krieviem, bet drīz vien arī musulmaņiem.
0
Charlie Hebdo > lno 04.08.2015. 12.43
jautajums_4
Gribi ES labumus, tad dabū arī ES problēmas.
Melnādainie interventi nav ES problēma, tā ir rinkēviču, dombrovsku, junkeru un, varbūt, vēl pāris tūkstošu citu neliešu problēma. Domāju, problēma atrisināsies, kad tos visus kopā ar nelegāļiem izmetīs Sierra Leones, Libērijas vai Somālijas krastā.
0
aldis 04.08.2015. 12.15
Pasaules lielās problēmas veido lielās nācijas, mazajām padomu neprasot. Tāpēc lielajām arī risinājumi jādod.
Mazo nāciju misija šajā pasaulē ir cita – sevi saglabāt un kopā ar lielākā skaitā sev līdzīgo tos lielos reizēm piebremzēt.
Jau Uldis Ģērmanis mūs no trimdas pamācija: – Kad mēģinājām jaukties lielajās problēmās, vienmēr bijām zaudētāji gan Ļeņinu kremlī sargajot, gan krievu un vācu divīzijās karojot. Laiši bija prātīgāki, divīzijās nestājās, bet migrantus valstī nesalaida un savā starpā nekašķējās.
8
Charlie Hebdo > aldis 04.08.2015. 15.09
J.Biotops
Vai jaunai paaudzei labāk sacenties ar Vienotību latviešu valsts izvazāšanā?
0
edge_indran > aldis 04.08.2015. 14.39
——-
Politikāņu jaunā paaudze (dombrovskieši) bez “ģermanistu” izveicības jau Briselē lielos godos netiktu:
“Kad no Rīgas aizgāju karā, man mugursomā līdzi bija civilais uzvalks. Biju gatavs ātri pārģērbties, dokumenti kabatā….8.maija [ 1945 ] vakarā es sēdos laivā un pārbraucu pāri. Pašā pēdējā dienā.” Avots, 1990.g.nr.4.
0
edge_indran > aldis 04.08.2015. 14.53
——–lno J. Biotops. Savādi, kādēļ pretstatīt saprātu patriotismam?
===============================================================================
“Kantora” cilvēku attieksme var kļūt saprotamāka, ja ielūkojas 1987.g. izdotajā gr. “Neatkarīgā” Latvija – kāda tā bija” (227.lpp.):
“…….Rietumu speciālo dienestu aģents.”
0
J.Biotops > aldis 04.08.2015. 15.13
Ino – nav manos spēkos neko pretstatīt, ja paši patrioti to nedara. Par muļķiem mūsu treknos patriotus nesaucu nekad, barības plūsmu viņi sev nodrošina labi, elektorātu pazīst, argumentē atbilstoši.
0
lno > aldis 04.08.2015. 14.42
J. Biotops. Savādi, kādēļ pretstatīt saprātu patriotismam? Kā patriots – tā muļķis? Jo lielāka cūka, jo treknāka sakne pusdienās:)
0
lno > aldis 04.08.2015. 12.25
aldis. Labs, bet IR portālā maz tādu palikuši, kuri lasījuši U. Ģermani:)
0
J.Biotops > aldis 04.08.2015. 13.05
Tiešām labs, tomēr – lai pieturētos pie saprāta, nav obligāti vajadzīgs lasīt Ģērmani, bet bez saprāta nevieni raksti nelīdzēs. Mūsdienās leiši izvērš maximas (to, kura sabruka, cepa pašu bāleliņi) un pērk latvju zemes, kamēr pašu polikāņu jaunā paaudze sacenšas ar večiem patriotismā.
0
vvilums > aldis 04.08.2015. 15.08
Aldi.Sargājot Ļeņinu radās lieli sūdi uz kuriem uzplauka roze valsts Latvija.
0
Fikseris 04.08.2015. 23.04
Kā civilizētai valstij mums ir atbildība pret pasauli un daži bēgļi noteikti ir japieņem. Bet..
-jābūt caurspīdīgam, godīgam procesam un mums jāspēj izvēlēties tieši kurus mēs pieņemsim.
-ES jāliek punkts absurdam, kad katrs, kurš sarūsējušā laivā ticis pāri vidusjūrai, tiek pie uzturēšanās atļaujas ES. Tas ir kā bezmaksas šņabis krieviem un tad sūdzēties par alkoholismu. Un tur pārsvarā ir vīrieši no āfrikas, nevis kriestiešu vai ateistu ģimenes ar maziem bērniem no Sīrijas.
-Kāpēc citas āfrikas valstis viņus nepieņem? Botsvanā ir miers, demokrātija, un diezgan attīstīta ekonomika. Un tur ir tikai 2 miljoni iedzīvotāju un teritorija 10x lielāka par Latvijas. Acīmredzot sociālie pabalsti nav kā Lielbritānijā.
0