Pusgada laikā VDI pieķērusi teju 600 nereģistrēti nodarbinātos

Nelegālās nodarbinātības rekordnozarēs būtu nepieciešama tiesiskā aizsardzība katram darbiniekam

Pārbaudot vairāk nekā 1000 uzņēmumus, Valsts darba inspekcija (VDI) šā gada pirmajos sešos mēnešos pieķērusi 583 nereģistrēti nodarbinātos. Antitopā līderpozīcijās ir būvniecība, mežizstrāde un lauksaimniecība, otrdien vēstīja LNT raidījums “900 sekundes”.

No visiem nereģistrēti nodarbinātajiem 339 bija bez darba līguma, bet 189 ar līgumu, taču bez paziņošanas Valsts ieņēmumu dienestam. Par pārkāpumiem piemēroti administratīvie sodi par kopējo summu 234 345 eiro.

“Tas procents – tas daudz nemainās, apmēram tā arī turas, pēdējos gadus ir 25% plus mīnus. Tas ir tas līmenis, kādā nereģistrētā nodarbinātība tiek konstatēta,” stāstīja VDI pārstāvis Raivis Bušmanis.

VDI norāda, ka 2013. un 2014.gadā klasiskā nereģistrētā nodarbinātība mazinājās, tātad arvien vairāk uzņēmumu iziet no darbošanās absolūtajā “ēnu ekonomikas” sektorā. Tomēr arvien biežāk nākas saskaras ar jaunām formām, kā darba devēji cenšas slēpt vai legalizēt nereģistrēto nodarbinātību.

Latvijas Darba ņēmēju asociācijas vadība uzskata, ka nelegālās nodarbinātības rādītāji ir satraucoši lieli, ņemot vērā gan demogrāfisko situāciju, gan lielo aizbraucēju skaitu. Pēc tās pārstāvju domām, nelegālās nodarbinātības rekordnozarēs būtu nepieciešama tiesiskā aizsardzība katram darbiniekam.

“Pie mums vēršas diezgan daudz cilvēku, kuri tiešām ir izdarījuši tādu kļūdu vai nav padomājuši. Tagad Darba inspekcija nevar neko viņiem līdzēt, jo – ja nav līguma, tad nav tiesiska pamata darbinieku aizstāvēt,” skaidroja asociācijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Tihonenko.

Asociācija norāda, ka zaudētāja ir gan valsts, gan arī pats darbinieks šādi paliek bez pensijas, veselības apdrošināšanas un sociālajām garantijām.

Tikmēr Latvijas Būvnieku asociācijā saka: tas, kāpēc būvniecības nozare ilgstoši atrodas nelegālās nodarbinātības antitopa virsotnē, ir ilgstoša tirgus kropļošana ar iepirkuma konkursiem, kas situāciju novedusi līdz absurdam – daudzi strādā par dempinga cenām.

“Šajā pēckrīzes periodā, šajos gados, tomēr dominējot zemākajai cenai, ar peļņu ir ļoti, ļoti švaki. Un tad nu ir tā, ka ir kaut kur jāekonomē, un nereti tas notiek uz nodokļu rēķina,” skaidroja Normunds Grinbergs, Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents.

Vismaz būvniecības nozarē viens no risinājumiem varētu būt augustā gaidāmās izmaiņas Publisko iepirkumu likumā. Pasūtītājs varēs izslēgt no konkursa pretendentu, kura darbinieku vidējā stundu tarifu likme tiek maksāta zemāka nekā 80% no vidējās tarifu likmes šajā profesiju grupā valstī. Darba ņēmēju asociācijā piebilst, ka bieži vien iemesls tam, kāpēc paši darbinieki izvēlas strādāt bez līguma, ir parādi par nenomaksātiem kredītiem. Ir arī liels skaits tādu darbinieku, kuri izvēlas algu saņemt aploksnē bez jebkādiem līgumiem, tāpēc ka darbu vajag, bet uzņēmējs līgumu nepiedāvā. Paliek izvēle – vai nu alga aploksnē vai arī bezdarbs.