Inflācija ir un būs zema

Par patēriņa cenu izmaiņām 2015.gada jūnijā

Jūnijā cenas pret maiju mēdz nedaudz pieaugt, pēdējos 10 gados – vidēji par 0,3%, taču šogad tās samazinājās par 0,2%. Jāpiebilst gan, ka maijā mēneša inflācija savukārt bija diezgan liela un jūnijā cenu līmenis tikai atgriezās pie iepriekš ieskicētās trajektorijas. Šo šūpošanos acīmredzot izraisīja vēlais pavasaris, „sadarbībā” ar augļu un dārzeņu cenām. Maijā šo produktu cenas gada griezumā pieauga par 10,2%, bet maijā atkal saruka, tāpat kā šogad kopumā.

Gada inflācija jūnijā samazinājās no 1,2% līdz 0,6% un sagaidāms, ka jūlijā tā noplaks vēl nedaudz, bet turēsies tuvu pašreizējam līmenim līdz oktobrim, kad atkal pieaugs ļoti zemās bāzes dēļ – pērnā gada beigās notika ļoti straujš naftas cenu kritums. Vidējā inflācija šogad būs apmēram 0,6%. Nākamgad tā noteikti būs lielāka, taču, vai piepildīsies prognozes par tās kāpumu līdz 2%, jau sāk rasties nelielas šaubas, bet mūsdienās gads ir ļoti ilgs laiks ekonomikā. 

 Pēdējā mēneša laikā notikumi pasaules tirgos ļoti nepārprotami ir mūs virzījuši uz drīzāk zemākas nekā augstākas inflācijas pusi. Naftas cena (Brent) pirmdien saruka par 6,3%, kas ir lielākais kritums dienas laikā kopš 4.februāra. Savukārt iepriekšējā nedēļa bija no patērētāju skatupunkta labākā kopš marta. Naftas cena vakar bija 2 procentpunktu attālumā no „lāču tirgus” jeb krituma par 20%.

Piecus mēnešus degvielas ietekme uz mēneša inflāciju Latvijā bija augšupvērsta, kādu laikā tā atkal būs lejupvērsta. Tam ir vairāki iemesli. Pēc septiņu mēnešu krituma ir pieaudzis ASV strādājošo naftas urbšanas iekārtu skaits. Tas ir psiholoģiski nozīmīgi un rada iespaidu, ka slānekļa naftas industrija var būt rentabla pie zemākām cenām, nekā iepriekš domāts. 

Svarīgs „lācīgs” faktors ir Irāna. Sarunas par tās kodolprogrammu kārtējo reizi pārsniegušas noteikto termiņu, bet gaisā virmo cerība. Papildus kritumu naftas tirgū radīja Grieķijas referenduma iznākums, bet drīzāk kā „spoguļattēls” dolāra kursa kāpumam, nevis bažas par pasaules ekonomikas izaugsmi. Arī izejvielu cenas kopumā ir zemas un kļūst vēl zemākas. Otrdien “Bloomberg” izejvielu indekss sasniedza jaunu antirekordu, nokrītot līdz zemākajam punktam kopš 2002.gada jūnija. Gada laikā indekss ir sarucis par 26,5%.

Tāpēc imports turpinās būt inflāciju mazinošs faktors. Preču cenu deflācija turpināsies vēl vairākus mēnešus, un nav izslēgts, ka iestiepsies nākamajā gadā. Iekšējais inflācijas spiediens ir mēreni spēcīgs, uz ko norāda pakalpojumu cenu kāpums gada griezumā par 3,3%. Taču tuvākajā laikā tas nekļūs daudz spēcīgāks. 2.ceturksnī IKP pieaugums varētu būt bijis ievērojami paātrinājies, bet par gada otro pusi jābūt viegli piesardzīgiem galvenokārt eksporta tirgu risku dēļ. Strādājošo skaits turpina pieaugt, bet kāpums pamazām noplok, saskaņā ar operatīvākajiem – VID datiem. Kreditēšana nepārprotami atdzīvojas, kopēja portfeļa kritums gada griezumā kļūst arvien lēnāks, kas ietekmēs ekonomisko aktivitāti un cenas, bet ļoti pakāpeniski.

Runājot par atsevišķu pakalpojumu cenām, kā ļoti neparastu parādību var atzīmēt sakaru pakalpojumu cenu pieaugumu. Tās bija gandrīz bez pārtraukuma kritušas kopš 2001.gada februāra, izņemot divus mēnešus 2009.gada sākumā. Kopumā kopš 2000.gada sakaru cenas ir samazinājušās par 40%. Taču maijā tie bija par 0,2%, bet jūnijā jau par 2,2% dārgāki nekā pirms gada.

Autors ir DNB bankas ekonomikas analītiķis