Vējonis nodod svinīgo solījumu un stājas Valsts prezidenta amatā (papild.)

Viņš uzskata, ka jārisina tiesību normu kļūdu novēršanas un nodokļu stabilizēšanas jautājumi

Jaunais Valsts prezidents Raimonds Vējonis, uzņemoties amata pienākumus, trešdien Saeimas ārkārtas sēdē nodeva svinīgo solījumu.

“Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākās apziņas,” teica Vējonis.

Vējonis jau iepriekš akcentējis, ka viņa prioritātes Valsts prezidenta amatā būs nacionālā vienotība, nacionālā pašapziņa, patriotisms un sociālais taisnīgums.

Vējonis varētu piedalīties Leģionāru atceres pasākumos

Vējonis varētu piedalīties leģionāru piemiņas pasākumos. To viņš šodien netieši atzina Latvija Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma”, vēsta LETA.

Vējonis uzskata, ka gan Latvijas iedzīvotājiem, gan pasaulē pārāk maz ir skaidrota vēsture, kas Latvijai bijusi visai dramatiska. Latvijā bez 18.novembra ir daudz citu ļoti būtisku svētku un atceres dienu, kurās tiek pieminēti bojāgājušie, kuriem mēs esam pateicīgi par Latvijas valsts neatkarību.

Vējonim tika uzdots jautājums, vai tas nozīmējot, ka viņš piedalīsies leģionāru piemiņas pasākumos. Uz šo jautājumu Vējonis atbildēja izvairīgi, sakot: “Varbūt ne gluži pie Brīvības pieminekļa.”

Kļūstot par Valsts prezidentu, Vējonis plāno risināt tiesību normu kļūdu novēršanas un nodokļu stabilitātes jautājumus. To viņš atzina intervijā Latvijas Radio. Politiķis norādīja, ka nodokļu biežā mainīšana nesekmē investīciju piesaisti Latvijas ekonomikai.

Prezidents arī plāno strādāt ar izglītības, zinātnes un inovāciju jautājumiem kā arī enerģētisko drošību.

Vējonis informēja, ka atjaunošot Valsts valodas komisiju, vēsturnieku komisiju un mazākumtautību konsultatīvo padomi, kas viņaprāt, esot nozīmīgas.

Viņš neatbalsta Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas lēmumu no amata atbrīvot Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītāju Aināru Dimantu. “Manuprāt, šis lēmums nav pareizs. Tas tiešām apdraud tās demokrātiskās vērtības, kuras ir Latvijā,” Latvijas Radio sacīja Vējonis.

Komentēdams politiķu pārmetumu, ka NEPLP darbībā bijuši finansiāli un budžeta pārkāpumi, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole, Vējonis atgādināja, ka citas valsts iestādes pieļāvušas finansiāli būtiskākus pārkāpumus. “Protams, ka tas ir pārkāpums. Bet tas nav tik būtisks pārkāpums, lai iestādes vadītājs tiktu noņemts no amata. Ja mēs pēc šāda principa ejam, tad mums ir jāatlaiž lielākā daļa valsts un pašvaldības iestāžu vadītāju, jo daudzās iestādēs šie pārkāpumi ir bijuši krietni lielāki – mērāmi miljonos un desmitos miljonu,” sacīja Vējonis.

Ceru uz konstruktīvu sadarbību ar valdību arī turpmāk, otrdien savā pēdējā Ministru kabineta sēdē sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Vējonis.

Valsts prezidentam ir jābūt redzējumam par Latvijas attīstību ilgtermiņā, kā arī jāspēj to nodefinēt sabiedrībai, jāspēj aizraut iedzīvotājus, intervijā telekanāla LNT raidījumā “900 sekundes” pauda Latvijas Universitātes rektors Mārcis Auziņš, kurš pats bija izteicis gatavību kļūt par Valsts prezidenta kandidātu.

Auziņš uzskata, ka Latvijā pietrūkst cilvēka ar šādu vīziju. Valsts prezidents, viņaprāt, ir tā persona, kura var nedaudz abstrahēties no ikdienā risināmiem jautājumiem, piemēram, budžeta veidošanas un Grieķijas krīzes.

“Prezidentam ir jābūt redzējumam par Latvijas attīstību ilgtermiņā, ko sabiedrībai jāspēj nodefinēt. Galvenais ir aizraut sabiedrību [..],” pauda Auziņš, piebilstot, ka gadījumā, ja būs šāds vienots attīstības vektors, arī virkne sociālu jautājumu būs vieglāk risināmi.

Kā ziņots, šodien Vējonis nodos Valsts prezidenta zvērestu. Zaļo un zemnieku savienības virzītais kandidāts par Valsts prezidentu tika ievēlēts 3.jūnijā. Viņu ievēlēja piektajā balsojumā, 55 deputātiem balsojot par viņu.

(papildināta no sākuma)