Tāpat tas atstās iespaidu uz tālāko attieksmi pret katru dalībvalsti
Grieķija rīcība varētu ietekmēt Eiropas Savienības (ES) iekšējo solidaritāti un tālāko attieksmi pret katru dalībvalsti, intervijā LNT raidījumā “900 sekundes” sacīja Eiropas Parlamenta deputāts Artis Pabriks (V).
“Tas nav tikai finansu jautājums, bet jautājums par Eiropas Savienības tālāko attieksmi pret katru dalībvalsti, iekšējo solidaritāti. Tas ir jautājums arī par NATO, jo Grieķija ir organizācijas dalībvalsts. Tas ir arī jautājums par Kipru [..],” teica Pabriks.
Kā pirmais ir jārisina jautājums, kas notiks ar Grieķijas bankām, norādīja Pabriks. “Pēc būtības grieķiem nav vairāk naudas kā divām dienām,” viņš sacīja.
Tāpat deputāts norādīja, ka tagad būs jālemj, vai ES kopumā ir gatava finansiāli un ekonomiski piekāpties grieķu spiedienam, vienlaikus uzsverot, ka “mēs to nevaram atļauties, jo tas sagrauj visus principus uz kuriem balstīta šī savienība”. Ir valstis, kas ir īstenojušas taupības pasākumus un panākušas kaut kādu attīstību, viņš sacīja. Politiķis vēl retoriski vaicāja, kāpēc, piemēram, Latvijas pensionāriem būtu jāatbalsta Grieķijas pensionāri, kuri pensijās saņem 500 – 700 eiro, ziņo LETA.
Spriežot par situācijas ietekmi uz Latviju, Pabriks nenoliedza, ka valsts varētu izjust negatīvas sekas. “Mūsu gadījumā negatīvi ir tas, ka finansiāli ekonomiskās svārstības turpina negatīvi ietekmēt eiro vai vispārējo ģeopolitisko situāciju. No tā, cik spēcīga vai vāja ir Eiropas Savienība, lielā mērā ir atkarīga ne tikai mūsu saimnieciskā attīstība, bet arī mūsu drošība,” viņš skaidroja.
Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.
Šorīt intervijā LTV raidījumam “Rīta Panorāma” ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.
“Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,” sacīja Rinkēvičs.
Ministrs pagaidām nevēlējās iedziļināties par potenciālajiem kompromisa variantiem, tomēr piebilda, ka tie noteikti tiks panākti ievērojot zināmus principus.
Komentāri (35)
kurland1945 06.07.2015. 17.21
Grieķi ir malači! Galvenais, ka kopā ar patreizējo valdību pieņem pareizus lēmumus savai nākotnei! Nav kā pie mums, kad Godmanis ar “domubiedriem” bez ierunām atdeva Latviju izvarošanai Starptautiskajam Valūtas fondam … un kā augļus “baudīs” maksājot vēl mūsu mazbērni ilgi un dikti … Un kur tad vēl Dombrovska “krīzes veiksmes stāsts” – tas vispār ir absolūts nonsens!
0
aivars15 06.07.2015. 20.48
jautājums par Eiropas Savienības tālāko attieksmi pret katru dalībvalsti
——————————–
Kas tā par mistisku Eiropas Savienību, kurai būs pašai attieksme pret dalībvalstīm? Kā gan var attiekties pats pret sevi? Tas tāpat kā kādas skolas kolektīvam būs attieksme pret katru skolotāju.
0
Econ 06.07.2015. 19.10
Greek Prime Minister Alexis Tsipras has condemned the requirements of his country’s creditors as ‘blackmail’; Guardian columnist Zoe Williams has called their plan a ‘moral crusade and a collective punishment of the Greeks’. But the EU’s poorer member states seem to be jumping at the chance to showcase themselves as anti-Greece. Baltic leaders now feel that lecturing Greece about austerity establishes these countries firmly in the Northern European family :))))
Latvija, protams, metas visu apkampienos, kas par to izsaka viedokli vai kritiku, bet netraucē mesties virsū valstīm ar gadsimtu vēsturi Eiropas Dienvidos, lai parādītu, ka vairs nav tie, kas 19.gs., taču iznāk tieši pretēji – par labākajiem vagariem esot bijuši arī savulaik, lai sevi pierādītu. Tikai viena problēma – tam nav nekāda sakara ar eiropeiskumu.
0