Pabriks: Grieķijas rīcība varētu ietekmēt ES iekšējo solidaritāti

35

Komentāri (35)

aivars15 06.07.2015. 20.48

jautājums par Eiropas Savienības tālāko attieksmi pret katru dalībvalsti

——————————–

Kas tā par mistisku Eiropas Savienību, kurai būs pašai attieksme pret dalībvalstīm? Kā gan var attiekties pats pret sevi? Tas tāpat kā kādas skolas kolektīvam būs attieksme pret katru skolotāju.

+3
0
Atbildēt

0

Econ 06.07.2015. 19.10

Greek Prime Minister Alexis Tsipras has condemned the requirements of his country’s creditors as ‘blackmail’; Guardian columnist Zoe Williams has called their plan a ‘moral crusade and a collective punishment of the Greeks’. But the EU’s poorer member states seem to be jumping at the chance to showcase themselves as anti-Greece. Baltic leaders now feel that lecturing Greece about austerity establishes these countries firmly in the Northern European family :))))

Latvija, protams, metas visu apkampienos, kas par to izsaka viedokli vai kritiku, bet netraucē mesties virsū valstīm ar gadsimtu vēsturi Eiropas Dienvidos, lai parādītu, ka vairs nav tie, kas 19.gs., taču iznāk tieši pretēji – par labākajiem vagariem esot bijuši arī savulaik, lai sevi pierādītu. Tikai viena problēma – tam nav nekāda sakara ar eiropeiskumu.

+2
-2
Atbildēt

0

kurland1945 06.07.2015. 17.21

Grieķi ir malači! Galvenais, ka kopā ar patreizējo valdību pieņem pareizus lēmumus savai nākotnei! Nav kā pie mums, kad Godmanis ar “domubiedriem” bez ierunām atdeva Latviju izvarošanai Starptautiskajam Valūtas fondam … un kā augļus “baudīs” maksājot vēl mūsu mazbērni ilgi un dikti … Un kur tad vēl Dombrovska “krīzes veiksmes stāsts” – tas vispār ir absolūts nonsens!

+5
-1
Atbildēt

0

Econ 06.07.2015. 11.10

Iekšējo solidaritāti? Vai Pabriks apzinās, ka ekvivalents šiem skaļajiem vārdiem ir Latvijas piekrišana, ka ekonomikas lejupslīdes gadījumā arī Latvijā ECB varētu ierobežot pieeju naudai līdz tiek, piemēram, samazinātas pensijas vai izpildīta kāda cita prasība. Prasība, kas nav nekādi demokrātiski atbalstīta, tikai kāda izdomāta it kā “tirgu stabilitātes” nodrošināšanai.

Eiro atstāšana tīri ekonomisku apsvērumu dēļ Grieķijai pat nebūtu tas sliktākais variants, valūtas zonas ir veidotas un atkal mainījušās gadsimtiem ilgi. Tomēr šis apgalvojums “Domāju,ka labāk Grieķiem pamest eirozonu. Nav jēgas uzturēt valsti kura sevi nevar pārvaldīt.Lai paši ar savu valūtu veido savu ekonomiku” ir neadekvāts. Lielākā daļa aizdevumu aiziet iepriekšējo segšanai, gandrīz nekas līdz pašai Grieķijai. Bez tam – viņi sevi ar atsevišķu valūtu pārvaldīs vairāk, nekā Latvija to pat tīri teorētiski spēj.

“Valdībai ir jāsniedz garantijas, ka bēgļi, ja tie tiks uzņemti, integrēsies latviešu vidē” – garantijas, jā, kādas īsti garantijas tagad grieķi var dot tiem bēgļu tūkstošiem, kas tur nonākuši, ka tikai ne vienīgo – ka laidīs tālāk uz citām ES valstīm, jo arī finansējuma to ēdiena nopirkšanai nevar izņemt.

Reirs pieļauj humanitārās krīzes iespējamību Grieķijā – tāda tur jau sen bija iestājusies pirms vairākiem gadiem. Bēgļu krīzi tikai ar humanitāro palīdzību atrisināt tāpat nevar.

Skaļi vārdi no Latvijas politiķiem – tikpat skaļi var sekot no citu valstu politiķiem, kad Latvijai vajadzēs atbalstu kaut vai tajā pašā Austrumu kaimiņa jautājumā, dažreiz gudrākais ir paklusēt.

+3
-4
Atbildēt

1

@

Komentāri nav iespējoti šim rakstam