Baltieši atbild uz Krievijas vēlmi pārskatīt Baltijas valstu neatkarības leģitimitāti

Krievijas Ģenerālprokuratūra pieņēmusi izskatīšanai Valsts domes deputātu iesniegumu par 1991.gadā atzīto Baltijas valstu neatkarību 

Ziņa par Krievijas Ģenerālprokuratūras lēmumu izvērtēt Baltijas valstu neatkarības leģitimitāti ir plašāka prezidenta Vladimira Putina projekta daļa, uzskata lietuviešu politologs Nerijus Maļukevičs, kas vērīgi seko informācijas kara gaitai.

Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sociālajā tīklā Twitter paziņojis, ka “Krievijas prokuratūras rīcība ir absurda un nepieņemama, Baltijas valstis de iure nekad nav bijušas PSRS, tās bija prettiesiski okupētas”.

Valsts prezidents Andris Bērziņš un Ārlietu ministrija (ĀM) uzskata, ka Krievijas Valsts domes deputātu “iniciatīvas” par Baltijas valstu neatkarības atzīšanas leģitimitāti ir pilnīgi nepieņemamas un absurdas. Šāda nostāja liek secināt, ka deputāti apšauba arī pašas Krievijas valstiskās suverenitātes pamatus.

“Šādas Valsts domes deputātu “iniciatīvas” ir pilnīgi nepieņemamas un absurdas,” aģentūrai LETA pavēstīja ĀM preses sekretārs Ivars Lasis. Latvijas neatkarība tika pasludināta 1918.gada 18.novembrī. Lielākā daļa valstu nekad nav atzinušas Latvijas okupāciju un inkorporāciju PSRS sastāvā un saskaņā ar starptautisko tiesību principiem vienmēr uzskatījušas, ka Latvijas valsts “de iure” pastāvēšana ir iedibināta 1921.gadā un kopš tā laika ir nepārtraukti turpinājusies, uzsver ĀM.

Latvijas valstiskā suverenitāte pilnībā tika atjaunota 1991.gada 21.augustā, tā ir starptautiski atzīta un nav apstrīdama. Ministrija arī atgādina, ka Krievijas Padomju Federatīvās Sociālistiskās Republikas prezidents Boriss Jeļcins 1991.gada 24.augustā izdeva dekrētu “Par Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atzīšanu”.

“Sekojot minēto deputātu loģikai, nevilšus rodas secinājums, ka ar šo soli viņi apšauba arī pašas Krievijas Federācijas valstiskās suverenitātes tiesiskos pamatus,” norāda Lasis.

“Es to vērtētu kā (..) projektu, kura mērķis ir noliegt Padomju Savienības sabrukumu. Putins to darījis arī līdz šim,” viņa teikto citē “15min.lt”. “Domāju, ka šai gadījumā daudz svarīgāks par tiesiskajām manipulācijām ir politiskais vēstījums. Šī situācija ir īpaši svarīgs brīdis, kad Krievija var izvēlēties to vai citu virzienu.”

“Ideālā situācijā šis jautājums tiktu apspriests un noliegts, dodot ziņu, ka šī totālā konfrontācija ar Rietumiem tiek izbeigta. Savukārt pretējs atzinumu kardināli sarežģītu stāvokli. Lietuva, Latvija un Igaunija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis. To neatkarības apstrīdēšana būtu zīme, ka arī šīs organizācijas tiek uzskatītas par kaut kādiem nelikumīgiem veidojumiem,” sacījis Maļukevičs.

“Šāds tiesiskais nihilisms liecina, ka tiek mēģināts ne tikai ar agresīviem militāriem līdzekļiem pārzīmēt robežas, bet arī tiesiskā ceļā veidot kaut kādus priekšstatus par Padomju Savienību. Tādā gadījumā vairs nepaliek ne tikai nekādas uzticēšanās, bet arī nekādu elementāru tiesisko garantiju,” viņš piebildis.

Kā uzskata politologs, Lietuvai būtu skaidri jāparāda, ka Krievijas prezidents atrodas ļoti nopietnās krustcelēs, no kurām atpakaļceļa nebūs. “Tas būtu jāparāda kā politiskās izvēles iespēja Putinam – vai nu ceļš uz pilnīgu attiecību saraušanu ar Rietumiem, vai arī solis atpakaļ, un šādi absurdi paziņojumi netiek sniegti,” viņš teic. “Tas ir būtisks moments, jo mēs dzirdam par nopludinātu informāciju, par kaut kādiem avotiem. Tātad lēmuma nav, ir tikai pieņēmumi. Reaģēt šādā gadījumā ir vērts, parādot, kādas iespējas pastāv, kas var tikt zaudēts.”

No citas puses uz situāciju paraudzījies pirmais atjaunotās neatkarīgās Lietuvas valsts vadītājs Vītauts Landsberģis. Viņaprāt, Lietuvai nevajadzētu ielaisties diskusijās un pievērst lielu uzmanību Krievijas Ģenerālprokuratūras sāktajai izmeklēšanai, ziņo LETA.

“Viņi atkal mēģina mūs izprovocēt uz kaut kādu strīdu. Mūsu politiķi, Seima deputāti varētu vērsties Lietuvas prokuratūrā un jautāt, vai Krievija ir likumīga. Jo Krievija, domājams, tiešām nav likumīga. Viņi gāza caru un noslepkavoja viņu līdz ar viņa bērniem – kas gan tā par likumīgu valsti?” vaicājis Landsberģis.

“Kādēļ tas notiek tieši tagad? Tādēļ, ka viņiem nav ko darīt. Vai arī viņiem ir kaut kāds plāns. Vienmēr viņi pārbauda mūsu jutīgumu vai briedumu. Ja mums pietrūkst brieduma, mēs sākam satraukties, pierādīt, ka mums ir taisnība, un viņi jau iegūst sev plusu – ka jautājums ir strīda vērts. Nevajag pat likties zinis, kur nu vēl diskutēt,” viņš sacījis.

Krievijas Ģenerālprokuratūra pieņēmusi izskatīšanai Valsts domes deputātu Jevgēņija Fjodorova un Antona Romanova iesniegumu, kurā lūgts izvērtēt, vai 1991.gadā Baltijas valstu neatkarību atzinušās PSRS Valsts padomes izveidošana bija leģitīma.

Kremļa partijas “Vienotā Krievija” likumdevēji uzskata, ka Valsts padome bijusi nekonstitucionāls varas orgāns un tās pieņemtie lēmumi “nodarījuši milzīgu kaitējumu valsts suverenitātei, drošībai un aizsardzības spējām”.

Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, komentējot šo informāciju, norādījusi, ka Lietuvas neatkarība “izcīnīta ar Lietuvas cilvēku asinīm un nevienam nav tiesību to apstrīdēt”.

Krievijas Ģenerālprokuratūras lēmumu kā pilnīgi absurdu un provokatīvu novērtējis arī Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs.