Ārpus Rīgas vieglāk spert pirmos soļus biznesā

Cilvēki mazpilsētās ir laimīgāki, lai gan viņu ieņēmumi ir salīdzinoši mazāki

Pastāv uzskats, ka sākt un attīstīt uzņēmējdarbību Rīgā ir daudz vieglāk, nekā reģionos. Patiesībā vieglāk ir būt pamanāmam un parādīt sevi ārpus galvaspilsētas. Rīgā visi ir vienā kopīgā putrā, bet, piemēram, Talsos vai kādā citā nelielā pilsētā uzņēmuma vārds ātri vien kļūst atpazīstams. Latvija nav liela, un tas, ka uzņēmums ir vienā pilsētā, nenozīmē, ka klienti nevar būt daudzās citās vietās visā Latvijā. Darbojoties reģionā, papildus pluss ir tāds, ka varam radīt darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

Ikvienam uzņēmējam būtisks jautājums ir izmaksas, un tā ir vēl viena reģionu priekšrocība – biroja vai ražotnes telpu izmaksas un citi izdevumi ir mazāki nekā Rīgā. Uzņēmējdarbībai reģionā ir cits ritms. To novēroju, skatoties uz darbiniekiem – Rīgā cilvēki ir steidzīgāki, pēc darba mēģina vēl pagūt izdarīt neskaitāmas lietas, savukārt ārpus Rīgas ir mierīgāks ritms, cilvēki ir nosvērtāki. No malas raugoties, gribētos teikt, ka cilvēki mazpilsētās ir laimīgāki, lai gan viņu ieņēmumi ir salīdzinoši mazāki.

Nenoliedzami, ir arī savas ēnas puses. Esot reģionā, mēs ik dienas neesam acu priekšā rīdziniekiem, kuri ir maksātspējīgāki, tāpēc vairāk nākas domāt par reklāmu, par pieejamību e-vidē, lai mēs būtu sasniedzami no jebkuras vietas – laukiem, Rīgas vai Amerikas.

Mūsdienās uzņēmumam jābūt pieejamam no jebkuras vietas. Manuprāt, tie, kas bāzējas vienā punktā ar domu – šeit ir mūsu veikals, lūdzu, nāciet – ir ļoti drosmīgi, jo mūsdienu sabiedrībā tas strādā aizvien mazāk.

Valsts kavē, nevis virza uzņēmējdarbību

Ja sākotnēji šķita, ka mikrouzņēmums kā uzņēmējdarbības forma ir veids, kā mazajiem uzņēmējiem atsperties un virzīties tirgū, tagad redzam, ka tā nav. Arī mikrouzņēmumiem aug nodokļu slogs. Tas rada tikai papildu sarežģījumus un slodzi pirmajos gados, jo ikviens uzņēmējs zina, ka pirmie divi vai trīs gadi ir laiks, kad var sākt saprast, vai ideja “aizies”. Ja šajā laika periodā vēl jācīnās ar lielu nodokļu nastu, daļa atsakās no ieceres par savu uzņēmumu. Mazie uzņēmumi nevar atļauties ieguldīt tūkstošus mārketinga kampaņās, tāpēc pirmajos pāris gados par uzņēmumu zina tikai nedaudzi. Arī tas ietekmē attīstību.

Vienīgais, kas uzņēmējam atliek – motivēt sevi ar domu, ka neviens cits jau tavā vietā neko nedarīs, ir jācīnās pašam! Gribētos, lai arī pašvaldības saprot, ka katrs uzņēmējs ir vajadzīgs, katrs uzņēmums rada darba vietas, tāpēc ir atbalstāms. Neviens negaida, ka pašvaldība mūs nēsās uz rokām, bet atbalsts, protams, ir nepieciešams.

Viens pozitīvs piemērs, ko citas pašvaldības varētu aizgūt no lielākajām vietvarām, ir t.s. atspēriena projekti, kuros uzņēmējiem būtu iespējams piedalīties un pretendēt uz atbalstu, kaut vai nelielu. Lielai daļai mazo uzņēmumu arī trīs tūkstoši eiro ir būtisks atbalsts sākumā. Vēl viens veids, kā pašvaldība var palīdzēt jaunajiem uzņēmējiem, ir atjaunot savā īpašumā esošās telpas un piedāvāt tās izmantot kā birojus.

Atbalsts uzņēmējiem – ceļš uz reģionu attīstību

Pašvaldības atbalsts noteikti veicinātu to, ka jaunieši, kuri ieguvuši izglītību Rīgā, atgrieztos dzimtajā pilsētā un tur īstenotu savas idejas. Situācija katrā pašvaldībā ir atšķirīga, bet noteikti ir aspekti, kuros var sniegt atbalstu jaunajiem uzņēmējiem. Reģioniem vajadzētu cīnīties par saviem cilvēkiem, nevis atdot visas iespējas Rīgai.

Ir ļoti daudz instrumentu, kā uzrunāt un motivēt jauniešus atgriezties dzimtajā pilsētā. Galvenais, lai būtu vēlme arī no pašvaldības puses. Ekoloģiskāka vide, nav rindu bērnudārzos, nav sastrēgumu – tās ir tikai dažas no mazpilsētu priekšrocībām.

Darbs un dzīve mazpilsētā

Darbojoties salīdzinoši mazā pilsētā – Talsos, mēs izmantojam dažādus līdzekļus, lai atgādinātu par sevi un iepazīstinātu ar savu produkciju. Cenšamies aktīvi piedalīties pilsētas svētkos – jau otro gadu piedalīsimies „Naktskreklu skrējienā”, šogad būsim arī vieni no svētku atbalstītājiem. Viesojamies arī kaimiņu pilsētu svētkos – tā ir lieliska iespēja vietējiem uzņēmējiem parādīt sevi un atrast jaunus klientus.

Esmu par “iešanu ārā no Rīgas”, kā jaunā uzņēmēja saprotu, ka mazā pilsētā ir vieglāk spert pirmos soļus biznesā, ir vieglāk sagatavoties iziešanai pie patērētāja. Arī reģionālā prese ir iespēja uzrunāt potenciālos klientus un pastāstīt par sevi. Darbība mazpilsētā nenozīmē atšķirtību no biznesa vides, mūsdienās viss notiek sociālajos tīklos.

Galu galā, jaunu ideju ģenerēšanā palīdz pat svaigais gaiss, kāds ir tikai ārpus Rīgas. Ne velti lielās kompānijas rīko izbraucienus, kuros notiek prāta vētras un jaunu ideju ģenerēšana. Veiksmīgu uzņēmumu var izveidot arī mazpilsētā. Galvenais, lai jaunie uzņēmēji nebaidītos riskēt un apbruņotos ar izturību!

Neatlaidība, ticība sev, nebaidīšanās no konkurences un pārliecība par to, ko tu dari, ir ceļš uz panākumiem.

Autore ir uzņēmēja, zīmola BETOLLI radītāja, Biznesa augstskolas Turība absolvente