Krievijas tautiešu konferencē Latvijas politiķiem pārmet totalitāru likumu pieņemšanu

Konferences dalībniekiem nepatīk grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka, ka izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem jābūt lojāliem Latvijai un tās Satversmei

Krievijas tautiešu konferencē Latvijas politiķiem pārmesta pret Krieviju vērstas politikas atbalstīšana un uz totalitārās valsts izveidi vērstu likumu pieņemšana.

Kā aģentūru LETA informēja viens no konferences dalībniekiem Viktors Guščins, konference 27.jūnijā notika Rīgā, Maskavas namā. Tajā esot piedalījušies dažādu Krievijas tautiešu organizāciju pārstāvji no vairākām Latvijas pilsētām, Krievijas amatpersonas, Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs, kā arī Latvijas arodbiedrību pārstāvji. Konferencē pieņemta rezolūcija, un tās dalībnieki vienojušies arī par apsveikumu Valsts prezidenta amatā ievēlētajām Raimondam Vējonim, par atklāto vēstuli NATO ģenerālsekretāram, kā arī Latvijas un Krievijas kultūras ministriem.

“Latvijas valdošā politiskā elite joprojām bez ierunām atbalsta ASV un citu Rietumvalstu īstenoto pretkrievijas politiku, ar ko nodara neatgriezenisku kaitējumu gan Krievijas-Latvijas attiecībām, gan arī visai Latvijas tautai,” apgalvots konferences rezolūcijā.

Tajā teikts, ka “valdošā elite turpina pieņemt likumus, kas vērsti uz totalitārās valsts izveidi”. Kā piemērs tiek minēti Saeimas pieņemtie grozījumi Izglītības likumā, kas nosaka, ka izglītības iestāžu vadītājiem un pedagogiem ir jābūt lojāliem Latvijai un tās Satversmei. Konferences rezolūcijā teikts, ka lojalitātes jēdziens likumos nav noteikts, līdz ar to tiekot pavērtas “plašas iespējas citādi domājošo vajāšanai”.

Tāpat konferences rezolūcijā apgalvots, ka pieaug spiediens uz šīs kustības aktīvistiem un “neatkarīgiem krievvalodīgiem plašsaziņas līdzekļiem”, pieminot Drošības policijas (DP) pārskatu un to, ka DP pārskatā šie cilvēki esot “apsūdzēti pretvalstiskā darbībā”.

Rezolūcijā teikts, ka no Latvijas valsts, atsevišķu pašvaldību un latvisko mediju puses vērojama negatīva attieksme pret “Uzvaras dienas svētkiem”, tomēr šogad 9.maijā esot notikušas līdz šim nepieredzēta mēroga svinības.

Uzsvērti arī krievvalodīgās kopienas pamatuzdevumi “demokrātijas deficīta saglabāšanās un neonacisma draudu pieauguma apstākļos”, kas saistīti ar pilsonības jautājumiem, kultūras, izglītības un jaunatnes politikas jomu.

Konference sagatavojusi vēstuli Vējonim, apsveicot viņu ar ievēlēšanu amatā. Apsveikumā cita starpā pausta cerība, ka viņa prezidentūras laiks iezīmēsies ar centieniem, kas būs vērsti uz “draudzīgo attiecību atjaunošanu starp Latviju un Krieviju”, kā arī uz to, ka “Latvijas valsts politika attiecībā uz nacionālajām minoritātēm pilnībā ņemtu vērā to intereses”.

“No labām kaimiņattiecībām ar Krieviju, kā arī no dažādu nacionalitāšu attiecību harmonizācijas valstī, iegūs ne tikai nacionālās minoritātes, bet arī latvieši un visa valsts kopumā,” uzskata konferences dalībnieki.

Publiskajā pārskatā par DP darbību pagājušajā gadā teikts, ka līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pagājušajā gadā nozīmīgākos riskus valsts konstitucionālās iekārtas drošībai radīja Krievijas īstenotā tautiešu politika. Šis politikas deklarētais mērķis ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu tiesību aizsardzība, krievu valodas lomas stiprināšana un krievu kultūras popularizēšana. Praksē šo mērķu aizsegā Krievija izmanto tautiešu politiku un tās aktīvistus kā ārpolitikas un manipulācijas instrumentu nolūkā sasniegt savas ģeopolitiskās intereses ārvalstīs, norāda DP.

Krievijas īstenotās tautiešu politikas atbalstītāju aktivitāšu līmenis pārskata periodā kopumā saglabājās augsts, norādīja DP. Paaugstinātas intensitātes darbības bija vērojamas 2014.gada sākumā, kad Krievijas īstenotās tautiešu politikas aktīvisti Latvijā centās iegūt plašāku atbalstu Latvijas mazākumtautību vidū, manipulējot ar izglītības un nepilsoņu jautājumiem kontekstā ar Ukrainas konflikta tēmu.

DP vērtējumā, neraugoties uz intensīviem pūliņiem šķelt sabiedrību, atbalsts Krievijas tautiešu politikas aktīvistiem Latvijas iedzīvotāju vidū saglabājās nenozīmīgs. Centieni iegūt atpazīstamību un vēlētāju atbalstu ar dažādu provokatīvu publisku pasākumu organizēšanu nedeva rezultātu un nevienam no aktīvākajiem tautiešu politikas atbalstītājiem neizdevās iekļūt ne Eiropas Parlamentā, ne arī Saeimā. Vienīgais izņēmums bija Tatjanas Ždanokas atkārtotā ievēlēšana Eiropas Parlamentā, kamēr Elizabete Krivcova, Aleksandrs Mirskis, Viktors Guščins, Jeļena Bačinska, Einārs Graudiņš un citi tautiešu politikas atbalstītāji neguva Latvijas vēlētāju atbalstu. Krievijas tautiešu konferencē Latvijas valdošajiem politiķiem pārmet uz totalitārās valsts izveidi vērstu likumu pieņemšanu.