ES varētu nākamajos gados uzņemt 60 000 bēgļu

Par konkrētu risinājumu vēl diskutēs līdz jūlija beigām

Eiropas Savienības (ES) valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka ES dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies, ziņo LETA/AFP.

Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Itālijas premjerministrs Mateo Renci ceturtdienas vakarā ES samitā asi kritizējis pārējos bloka līderus par obligāto kvotu noraidīšanu imigrantu uzņemšanai, atklāja avoti ES.

Avoti ziņoja, ka samitā izcēlušās emocionālas un asas diskusijas, Renci apvainojot pārējos ES dalībvalstu līderus tikai savu interešu atbalstīšanā. “Ja tāda ir jūsu ideja par Eiropu, jūs varat to paturēt,” paziņojis Renci, aicinot izrādīt patiesu solidaritāti vai arī nešķiest Itālijas laiku velti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc sanāksmes norādīja, ka ES līderi vienojušies, ka tiks “sadalīti, balsoties uz Padomes aprīļa secinājumiem, 60 000 ieceļotāju”, tomēr konkrēts mehānisms apspriests vēl netika.

Premjerministre arī neprecizēja, cik daudz bēgļu varētu uzņemt Latvija, un sanāksmē šādus “skaitļus neviens nesauca”. Straujuma arī akcentēja, ka tiek runāts par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu, nevis obligātām kvotām.

Tāpat ES valstu līderi pārrunāja migrācijas problēmu kopumā, arī jautājumu par nelegālo ieceļotāju, kas neatbilst bēgļu statusam, nodošanu atpakaļ viņu valstīm, piebilda Straujuma.

Kopumā diskusijas par migrācijas jautājumiem Eiropadomē izvērtās ļoti spraigas un ilga krietni ilgāk nekā bija prognozēts, ņemot vērā dalībvalstu dažādas nostājas. ES līderiem bija atšķirīgi viedokļi par dažādiem jautājumiem, tajā skaitā arī par to, vai jābūt brīvprātīgai bēgļu uzņemšanai vai arī obligātām kvotām.

Jau ziņots, ka Latvijas valdošās koalīcijas politiskie spēki ir vienisprātis, ka obligātu bēgļu kvotu noteikšana Latvijai nav atbalstāma.

Latvija savā nacionālajā pozīcijā par bēgļu jautājumiem iebildīs pret obligātajām kvotām un vērsīs ES institūciju uzmanību uz Latvijas vēsturisko pieredzi un nacionālo sastāvu, iepriekš norādījusi Iekšlietu ministrija.

Eiropas Komisija pieņēmusi pirmos priekšlikumus visaptverošajā pieejā ar mērķi uzlabot migrācijas pārvaldību, norādot, ka Latvijai varētu būt jāuzņem 737 bēgļi. Kā liecina EK paziņojums, Latvijai no Itālijas būtu jāuzņem 310 bēgļi, bet no Grieķijas – 207. Tāpat Latvijai būtu jāuzņem 220 bēgļi no viņu mītnes zemēm.