Pieaug ar prostatas vēzi saslimušo skaits Latvijā

Pērn vairāk nekā puse no jaunajiem pacientiem tika diagnosticēti lauku reģionos

Lai arī vīriešu veselības jautājumu Latvijā pēdējos gados aktualizē gan ārsti, gan arī sabiedrība, statistikas rādītāji par vīriešu mirstību no ielaista prostatas vēža joprojām dramatiski aug. Kāpēc situācija ir tāda, vai Latvijas vīrieši tuvākajos gados iegūs paši savu lappusi „sarkanajā grāmatā”?

2014.gada dati liecina, ka no ielaista prostatas vēža dzīvību zaudēja 409 Latvijas vīrieši, kas ir aptuveni tikpat daudz, cik vidusmēra iedzīvotāju skaits kādā attālākā lauku ciemā. Lauki un reģioni šajā gadījumā tiek pieminēti ar nolūku, jo pagājušajā gadā vairāk nekā puse no jaunajiem pacientiem tika diagnosticēti tieši tur. Ārstu trūkums mazajās pilsētās, neinformētība, zemā interese par savu veselību vīriešu vidū, izpratnes trūkums par problēmas nozīmīgumu, ir galvenie iemesli, kāpēc tiek atklāti tik daudzi slimnieki ar ielaistu prostatas vēzi, kuriem būtisku, dzīvību glābjošu palīdzību vairs nav iespējams sniegt.

Situācija reģionos varētu būt labāka

Kopš 2014.gada nogales Latvijas Urologu asociācija rosina vīriešu veselības atbalsta kampaņu reģionos. Šīs kampaņas ietvaros speciālisti dodas uz lauku rajoniem, kur cilvēkiem ikdienā ir ierobežota piekļuve urologam, kas sniegtu iespēju pārbaudīt savu veselību bez maksas.

Šogad ir notikuši jau 17 reģionālie izbraukumi, kuros ir konsultēti vairāk nekā 400 pacientu dažādos Latvijas reģionos. Kaut arī jau tagad rezultāti ir ļoti nozīmīgi un ir sasniegti daudz pirmreizējo pacientu, interese par izbraukumu organizēšanu nerimstas – ģimenes ārsti no visas Latvijas turpina interesēties par iespēju saviem pacientiem organizēt bez maksas urologa pieņemšanu savā praksē. Lielākā daļa no aptuveni 70 Latvijas urologiem, koncentrējas lielajās pilsētās, jo urologa prakse, kas bieži vien ir saistīta ar ķirurģisku iejaukšanos, pieprasa darbību stacionāros, kur ārstam ir pieeja pie augstvērtīgām medicīniskajām iekārtām un profesionāla kolektīva, kas šodienas ekonomiskajā un demogrāfiskajā situācijā nozīmē to, ka nelielās pilsētās pastāvīgi šo pakalpojumu nav iespējams nodrošināt.

Problēma, par kuru vīrieši kautrējas runāt un jautāt, “pirmās vizītes sindroms”

Šī nav tēma, par kuru vīrieši ir gatavi bez minstināšanās sākt runāt. Te varbūt nostrādā arī bailes, ka tiks noteikta pozitīva diagnoze. Cilvēks no tā mēģina izvairīties, neejot pie ārsta, bet citam, tieši otrādi, uzzinot par iespēju tikt izmeklētam laicīgi, tas var būt kā stimuls. Vēl kādam nav laika, jo ir jāgādā iztika ģimenei un nevar atļauties kavēt darbu, savukārt cits ir vienkārši kautrīgs. Taču katram ir jāsaprot, ka runa ir par paša veselību un ir svarīgi pārvarēt visas barjeras, kas traucē pirmajai vizītei pie ārsta.

Lai vīrietis sevi maksimāli nodrošinātu pret saslimšanu ar prostatas vēzi, vispirms ir jāmaina attieksme pret savu veselību un sevi. Ja attieksme kļūs aktīvāka un pacients negaidīs, kad ārsts spers pirmo soli, bet pats nāks uz pārbaudēm, sasniedzot 45-50 gadu vecuma robežu, tad šī situācija varētu krietni mainīties, bet ir jārēķinās ar to, ka šāds process ir ļoti lēns un statistika tuvākajos gados neuzlabosies.

Ļoti svarīgs aspekts ir arī ieradumi ikdienas dzīvē – pareiza uztura lietošana, kur pamata ēdiena bāzi veido augļi un dārzeņi, kuri satur antioksidantus, zivis un rīsi, relatīvi maz eļļā cepti produkti. Arī fiziskās aktivitātes un atteikšanās no kaitīgajiem ieradumiem pastiprinās imunitāti un mazinās risku vīrietim saslimt ar prostatas vēzi.

Nav jāgaida simptomi, lai veiktu veselības pārbaudi

Vīriešiem laiku pa laikam ir jāveic profilaktiskās pārbaudes, jo prostatas vēža sākuma stadijā ne vienmēr ir jūtami kādi simptomi vai diskomforts. Ja dzīvesvietā nav pieejams urologs, palīdzēt var arī savs ģimenes ārsts. Latvijā ģimenes ārsti šo situāciju izprot un ir spējīgi nozīmēt nepieciešamās analīzes, kurās parasti arī atklājas pirmie trauksmes signāli, ka kaut kas varētu nebūt kārtībā.

Lai pārbaudītos un identificētu prostatas vēzi, ir jāveic PSA (prostatas specifiskā antigēna) analīzi, kurā ir jānodod savas asinis, un es ieteiktu šo analīzi pirmo reizi veikt 45-50 gadu vecumā, lai varētu noteikt dzīves ilguma risku un kad šī slimība pacientu vispār varētu piemeklēt. Ar šo analīzi tālāk ir jādodas pie urologa, kurš sastādīs plānu, cik bieži pacientam ir jāierodas uz pārbaudēm. Ja šī procedūra tiks ievērota, tad, visticamāk, pacients neiedzīvosies prostatas vēzī vai arī tas tiks atklāts agrīnā stadijā.

Lai šo problēmu sabiedrībā aktualizētu līdz tai nepieciešamajam līmenim, Latvijas Urologu asociācija, Latvijas Lauku Ģimenes ārstu asociācija, „MFD Veselības grupa” un SIA „Arbor Medical korporācija” no septembra turpinās iesākto veselības kampaņu reģionos un dosies izbraukumos uz lauku rajoniem, lai izglītotu cilvēkus par prostatas vēža ārstniecības iespējām Latvijā.

Autors ir Kurzemes Uroloģijas centra urologs