Par Latvijas Universitātes rektoru ievēl Indriķi Muižnieku (papild.)

Bukmeikeri: šādās vēlēšanās parasti ievēl to, kurš saka, ka nevēlas lielas izmaiņas

Par Latvijas Universitātes (LU) rektoru ceturtdien ievēlēts LU zinātņu prorektors Indriķis Muižnieks. Viņš ievēlēšanas gadījumā solījis turpināt augstskolā iesāktos darbus, ziņo LETA.

Par Muižnieku nobalsoja 178 delegāti, bet pret nobalsoja 104 delegāti. Viņa konkurents Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs saņēma 76 delegātu atbalstu, bet pret nobalsoja 206 delegāti.

LU Satversmes sapulcē ir 300 dalībnieku, vēlēšanu biļetenus aizpildīja un balsošanā piedalījās 284 dalībnieki. Rektoru LU Satversmes sapulce aizklāti ievēl uz četriem gadiem. Par ievēlētu rektora amatā atzīstams pretendents, kurš saņēmis vairāk par pusi balsu no to Universitātes Satversmes sapulces dalībnieku skaita, kas piedalījušies vēlēšanās.

Abiem kandidātiem pirms balsošanas bija iespēja vēlreiz izteikties par saviem plāniem, ja tiktu ievēlēts par rektoru. Profesors Borzovs uzsvēra, ka vēlas veidot pieczvaigžņu universitāti, un, lai to iegūtu, ir jābūt trīs galvenajām lietām – izcilībai, izaugsmei, fundamentam. “Latvijas Universitāte ir neaizstājama, tās ieguldījums ir neiedomājams,” viņš saka, ka tā ir jādomā visiem. Viņš vēlreiz pastāstīja par savu komandu, kāda tā būtu un savu runu nobeidza ar vārdiem: “Par pieczvaigžņu universitāti!”

Savukārt profesors Muižnieks uzsvēra: “Mēs strādājam zinātnei un tēvijai.” Viņš minēja, ka visa viņa dzīve bijusi saistīta ar Universitāti. “Mēs pastāvēsim, ja mēs būsim attīstībā un izaugsmē, tāpēc pastāvēs, kas pārvērtīsies, un ceļā uz mūsu valsts simtgadi LU ies kopā ar Latvijas valsti, vienotā saimē,” teica Muižnieks. Muižnieks vēl nenosauca savu komandu, bet tikai minēja, ka ir apspriedies ar vairāk nekā 20 cilvēkiem, lai varētu piedāvāt prorektoru komandu pirmajā senāta sanāksmē.

Pēc abu kandidātu uzrunām bijusī izglītības ministre Ina Druviete teica, ka Muižnieks ir kompetents, daudzpusīgs un viņam ir spēja izprast ikvienu. “Beidzamos desmit gadus Indriķis Muižnieks ir bijis tas, kas ir aizstāvējis Latvijas akadēmiskās saimes un Latvijas Universitātes tiesības gan Ministru kabinetā, gan Saeimas komisijās. Viņam mēs varam būt pateicīgi par to, ka likumos ir stiprināta LU autonomija, mūsu studiju un zinātnes izpētes, un mūsu vieta starptautiskajā arēnā,” teica Druviete.

Politologs Jānis Ikstens teica, ka ir pārliecināts – profesors Muižnieks ir gatavs iet attīstības virzienā.

Izteicās arī students, Datorikas fakultātes studentu padomes priekšsēdētājs Henrijs Smelēns, kurš runāja padomes vārdā. Viņš slavēja fakultātes dekānu Borzovu, jo viņš esot lielisks dekāns.

Savā darbības programmā Muižnieks bija uzsvēris, ka, lai stabilizētu studējošo skaitu vidēji 15 000 līmenī, īpaša uzmanība ir pievēršama studiju programmu modernizācijai. Muižnieks norādījis, ka modernizācija būtu jāveic, ievērojot sabiedrības intereses un darba tirgus pieprasījumu. Tādā veidā LU varētu mērķtiecīgi piesaistīt Latvijas un citu valstu studentus, piedāvāt mūžizglītības un profesionālo kvalifikāciju ieguves programmas, attīstīt e-studijas un kredītpunktu uzkrāšanas sistēmu.

Studiju kursi un programmu saturs būtu regulāri jāatjauno, turklāt būtu jāsniedz atbalsts jaunu perspektīvu programmu izveidei un iespējām kombinēt vairāku studiju programmu piedāvājumu. Būtu jāpalielina arī vispārpielietojamo prasmju, tostarp valodas, komunikācijas, ētikas, paplašinātas apguves iespējas studiju programmās.

Muižnieks iecerējis sadarboties arī ar profesionālajām asociācijām, piedāvājot darba tirgū atzītus sertifikātus kā studiju rezultāta apliecinājumus.

Domājot par kvalitāti, Muižnieks plāno ieviest palīgkursu piedāvājumu, lai likvidētu iepriekšējās izglītības nepilnības un mazinātu atbirumu. Tāpat būtu jāpilnveido bakalaura konsultantu (mentoru) sistēma, tajā iesaistot augstāka līmeņa studējošos. Vēl nepieciešama neatkarīga ekspertīze studiju kvalitātes novērtēšanā, kā arī atbalsts starptautisku kvalitātes apliecinājumu ieguvei.

Muižnieks, plānojot to, kā varētu izskatīties viņa darba komanda, bija norādījis, ka viņa sarakstā ir 12 līdz 14 cilvēki. Konkrēti viņš minēja trīs – bijušo izglītības un zinātnes ministri Inu Druvieti, LU Sociālo zinātņu fakultātes profesoru Jāni Ikstenu un LU Fizikas un matemātikas fakultātes profesoru Vjačeslavu Kaščejevu.

Muižniekam uzvaru prognozējuši arī bukmeikeri, kuri paredzēja šāda iznākuma 70% varbūtību. SIA “viensviens.lv” vadītājs Arvīds Rasa uzsvēra, ka divās pēdējās vēlēšanās starp diviem kandidātiem vienmēr tiek izvēlēts tas cilvēks, kurš saka, ka nevēlas lielas izmaiņas, tā vietā solot turpināt iesākto augstskolas attīstības ceļu.

“Vēstures un filozofijas fakultātes pasniedzējas Maijas Kūles neapstiprināšana 2007.gadā, kā arī izvēle par labu esošajam rektoram Mārcim Auziņam, nevis harismātiskajai Intai Brikšei no Sociālo zinātņu fakultātes 2011.gadā, ir pierādījums, ka pārmaiņas, ko solīja abas dāmas, šajā akadēmiskajā institūcijā nav vēlamas,” pauda Rasa.

Atbalstu Muižniekam pirms vēlēšanām pauda arī Latvijas Universitātes Studentu padome.

Muižnieks dzimis 1953.gadā Rīgā. 1976.gadā Muižnieks absolvēja Latvijas Valsts universitātes Bioloģijas fakultāti, iegūstot bioloģijas un ķīmijas pasniedzēja kvalifikāciju. 1993.gadā nostrificēts zinātņu doktora grāds bioloģijā.

1996.gadā Muižnieks kļuva par LU docentu, pēc gada kļūstot par LU profesoru mikrobioloģijas apakšnozarē.

1998.gadā Muižnieks kļuva par Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājlocekli, bet jau 2000.gadā – par LZA akadēmiķi.

Par rektora amatu cīnījās arī LU Datorikas fakultātes dekāns Juris Borzovs.