Valdība bez konkursa piešķir naudu privātai televīzijai, lai tā veidotu raidījumus par citu privātuzņēmumu
Par labu SIA “Vidzemes televīzija” otrdien valdība lēma pārdalīt 20 030 eiro no valsts budžeta apakšprogrammas “Reģionālās televīzijas”, lai veidotu “informējošo un izglītojošo sižetu/raidījumu par atkritumu apsaimniekošanas un vides aizsardzības problemātiku ciklā “Mūsu vide ir mūsu atbildība” sadarbībā ar SIA “ZAAO” nodrošināšanai”. Pret šādu valsts budžeta pārdali, nerīkojot konkursu par budžeta līdzekļu labāko izmantojumu, kategoriski iebilst Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vadītājs Ainārs Dimants. Viņš to sauc par valdības “tiesisko nihilismu”.
Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas iniciatīvu piešķirt valsts budžeta naudu privātam medijam, lai tajā stāstītu par citu privātu, turklāt labi pelnošu uzņēmumu – SIA “ZAAO”, kas ir lielākais atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs Ziemeļvidzemes reģionā. Kā zināms, SIA “Vidzemes televīzija” programma “Re:TV” līdztekus komerctelevīziju kanāliem “RīgaTV 24” un OTV pilda arī sabiedriskā pasūtījuma daļu, par kuru jau saņem budžeta finansējumu.
Dimants Ir.lv teica, ka NEPLP kategoriski iebilst pret šādu praksi bez konkursa pārdalīt valsts budžeta līdzekļus. “Mēs [NEPLP] esam gatavi rīkot konkursu par valsts naudas apropriāciju, bet tādā gadījumā, protams, nevar paredzēt, ka konkursā uzvarēs tieši šis medijs un ka sižeti taptu tieši par “ZAAO”,” ironiski teica Dimants.
Viņš uzskata, ka tas, kas ir noticis šodien valdībā, būtībā ir radījis precedentu, ka jebkurš komersants var aiziet uz Saeimu un “dabūt naudu savam raidījumam”. Dimants uzskata, ka šis gadījums ir pelnījis, lai par to vērstos Satversmes tiesā, un tā pateiktu, ka šādi rīkoties ar valsts naudu nedrīkst.
Viņaprāt, ielobējot šādu punktu valdības lēmumā, likumu pārkāpuši gan Saeimas deputāti, gan tagad arī valdība, jo likums paredz, ka līdzekļu piešķiršana elektroniskajiem medijiem ir jāsaskaņo ar NEPLP, kas savukārt uzskata, ka katrā šādā gadījumā ir jārīko konkurss un jāizvēlas labākais piedāvājums. “Lai viens bagāts privāts uzņēmums par savu naudu pasūta raidījumus par sevi, nevis tas notiek par nodokļu maksātāju naudu,” ir sašutis Dimants.
Viņš Ir.lv teica, ka valdības sēdē iebildis pret šādu naudas pārdalīšanu. Turklāt nevarēs izpildīt valdības lēmumā noteikto, ka NEPLP jāsagatavo un Finanšu ministrijā jāiesniedz pieprasījums “minētajai apropriācijas pārdalei”, jo NEPLP tas nav pieņemams.
Pēc NEPLP vadītāja teiktā, padome jau kopš 2012.gada cenšas panākt, lai Finanšu ministrija visus ministrijām paredzētos budžeta līdzekļus radio un TV raidījumiem konsolidētu sabiedriskajā pasūtījumā, par kuru tad NEPLP varētu rīkot konkursus. Tam labs paraugs esot Ārlietu ministrija, kas atbalstījusi NEPLP iniciatīvu par raidījumu labāko veidotāju izraudzīšanos konkursā.
Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne otrdien valdības sēdē atzinusi, ka NEPLP priekšlikumu FM ir virzījusi valdībā, taču tā savulaik ierosmi par konsolidētiem ministriju budžeta līdzekļiem raidījumu veidošanai, rīkojot konkursus medijiem, ir noraidījusi.
FM: Dimants netaisījās pildīt lēmumu
Finanšu ministrijas Komunikācijas departamenta directors Aleksis Jarockis Ir.lv atbild, ka finansējumu Latvijā piešķir Saeima, nevis Finanšu ministrija, kurai ir jānodrošina likumdevēja gribas izpilde.
Lai arī valdība 19.maijā nolēma 20 030 eiro no valsts budžeta apropriācijas kārtībā bez konkursa rīkošanas piešķirt SIA “Vidzemes televīzija” raidījumu veidošanai par Ziemeļvidzemes atkritumu apsaimniekotāju SIA ZAAO “vides aizsardzības problemātiku ciklā “Mūsu vide ir mūsu atbildība””, šādai apropriācijas pārdalei ir nepieciešama Saeimas atļauja, norāda Jarockis. “Tādējādi Saeimai būs iespēja otro reizi lemt par valsts budžeta finansējuma 20 030 eiro apmērā izlietojumu,” teikts viņa parakstītajā atbildes vēstulē Ir.lv.
Jarockis Ir.lv vērš uzmanību, ka Finanšu ministrija martā saņēma NEPLP vēstuli “Par budžeta līdzekļu piešķiršanu komersantiem bez konkursa”, kurā NEPLP lūdza Finanšu ministriju izvērtēt iespēju šo NEPLP piešķirto finansējumu SIA “Vidzemes televīzija”. Arī Tieslietu ministrija FM vēstulē lūgusi rast “optimālāko risinājumu likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” mērķu sasniegšanai”, pielikumā pievienojot NEPLP nu jau aprīļa vēstules kopiju, kurā NEPLP turpināja pieprasīt skaidrojumus par iepriekš minētā finansējuma apgūšanas/izmantošanas kārtību, “tā novilcinot laiku un likuma izpildi”.
“Vienlaikus Dimanta kungs komunikācijā bija norādījis, ka finansējumu negrasās izlietot paredzētajam mērķim, bet saglabāt to NEPLP budžetā. Līdz ar to šāda rīcība nebija pieļaujama,” norāda Jarockis.
FM darbinieks norāda, ka no likuma “Par valsts budžetu 2015.gadam” pieņemšanas bija pagājuši pieci mēneši, tāpēc “operatīvi tika izskatīti iespējamie risinājuma varianti, lai izpildītu likumā noteikto”. Tā kā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izstrādā un īsteno vides aizsardzības politiku un tās budžetā ir plānots finansiālais atbalsts kvalitatīvi sagatavotiem projektiem vides aizsardzības pasākumu īstenošanai vides izglītības un audzināšanas budžeta apakšprogrammā Vides aizsardzības projekti”, FM lūdza VARAM izvērtēt iespēju papildināt Ministru kabineta rīkojuma projektu “Par apropriācijas pārdali” ar attiecīgajiem punktiem.
(papildināta ar Finanšu ministrijas atbildi)
Komentāri (21)
dzeris49 19.05.2015. 22.47
Protams, ka Dimantam 100% taisnība.
Ja valdība pilnīgi atklāti ignorē un pārkāpj Saeimā pieņemtos likumus un MK noteikumus, ko pati izstrādājusi, tad savādāk, kā par tiesisko nihilismu, to nosaukt nevar, vēl viens mazs solītis prom no Rietumiem Austrumu virzienā, ne pirmais, un ne pēdējais šīs Saeimas laikā, šādu vektoru, īpaši, kas attiecas uz tiesiskumu, nebija grūti prognozēt nākamajā dienā pēc vēlēšanām.
0
Drosma 20.05.2015. 10.05
Plkst. 19:05 vakardien es gaidīju Ziedonis un Visums sākumu. Zāle bija pilna, nevienas brīvas vietiņas, cilvēki kavējās.
Uz ZunV gāju otrreiz.Pirmoreiz to redzēju pirms kādiem gadiem trim – četriem. Maksāju 15 eur, lai mēģinātu saprast , pirmkārt, sevi. Un man šķiet,ka kaut ko es sapratu.
Ka mana tauta ir garīgi salauzta, apjukusi, uz iznīcības robežas dzīvojoša. Ka tā ir īstenība, kura man jāpieņem kā tāda,kuru es nevaru ne ietekmēt , ne mainīt.
Meklēju iespēju satikties un uzrunāt Ausmu Cimdiņu. Man bija ļoti konkrēts jautājums viņai – kā Jūs varat pieņemt Ziedoni tikai kā ģeniālu vārda meistaru,norobežojot viņu no viņa atdošanās un pārdošanās čekai. Arī izrāde – Zun V godīgi un ļoti talantīgi parāda IZ tikai kā ģeniālu dzejnieku, pat garāmejot nepieminot viņa laika un viņa paša sarežģītību šajā laikā.
Un tad es sapratu. Vienkārši -domājot par pašu Ausmu Cimdiņu – es sapratu. Es spēju norobežot – pilnīgi un absolūti Ausmu Cimdiņu kā literatūrzinātnieci un Ausmu Cimdiņu kā SC un GKR deputāti. To pēdējo no apziņas par AC es izslēdzu automātiski, galēji un pilnīgi.
Un acīmredzot – gan AC, gan manas tautas lielākā daļa tieši tāpat – automātiski, galēji un pilnīgi – izslēdz no apziņas par Ziedoni viņa čekas ziņotāja un kolaboranta daļu.
Vēl. Nācu šorīt uz darbu. Mana dzīvesvieta uz sammita laiku kļūs par ierobežoto un pat slēgto pilsētas daļu. Gar LNB pilns ar ārzemniekiem – eju un pukstu – kā veca nikna ežumāte – pilns ar ārzemniekiem – bet Raiņa un Aspazijas bibliotēkā nav. Sasodītā čekistu nācija, nožēlojamie nelgas. Eju un pukstu un tad man uzsmaidīja pretimnākošie ārzemnieki un tad es pavēlēju sev izbeigt pukstēšanu.
Vecrīgā uz Kaļķu ielas bruģa – sēž daiļdziedātāja tantiņa. Pīkst latviešu tautas dziesmas un purina trejdeksni. Un es domāju – jāzvana policijai, lai savāc viņu prom – kauns taču no pasaules. Un tai brīdī es sapratu vēl vienu būtisku lietu – es pati esmu spilgts čekistiskās domāšanas un vergu nācijas paraugs. Zvanīt, novākt no bruģa, aizbāzt muti tam, kam nepiekrīti, ko nepieņem, ko neatzīsti.
Un es te darbojos un domāju un cenšos sadzīvot ar šīm savām atziņām par sevi un par mums visiem.
1
uldis_rats > Drosma 20.05.2015. 14.14
Un kāds šīm pārdomām sakars ar raksta tēmu? Kaut kas no populārā virziena “viss slikti” un “failed state”?
0
lno 19.05.2015. 20.47
Lai cik tas komiski izklausītos, es valdībai tomēr uzticos vairāk kā krievu kanāla lobētājam:)
7
v_rostins > lno 22.05.2015. 09.34
lno
„Svētīgi tie, kas nav redzējuši, bet ir ticējuši!”
Vai valdības čekistiem uzdāvinātie 16,5 un 16 miljoni nepārliecina un tas, ka pēc noziedzīgas vienošanās ar Krimas čekistu «KVV Group» tiek gatavota LM OIK uzkrašana uz nodokļu maksātāju pleciem, arī? Ploriņa atstāšana amatā, tas tā saldam ēdienam.
Mūsu kiseļovi un solovjovi(Ozoliņš un Sprance) labi pastrādājuši.
0
Ēriks > lno 22.05.2015. 11.44
SIA “ZAAO Enerģija” 2014. gada saimnieciskās darbības rezultāti
2014.gadā ir nodrošināta nepārtraukta poligona gāzes ieguve un tās izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanā. Kopumā iegūstot 1 013 322 Nm3 biogāzes tika saražots 1101.8 MWh elektroenerģijas un 1393 MWh siltumenerģijas. Savāktās un utilizētās poligona biogāzes apjoms nodrošina siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju samazinājums, kas atbilst 7448 t/CO2 ekvivalenta. Ar saražoto elektroenerģijas daudzumu iespējams nodrošināt aptuveni 690 mājsaimniecību vidējo gada elektroenerģijas patēriņu.
http://www.zaaoenergija.lv/
Domāju,ka par viņu darbošanos ir vērts taisīt raidījumu.
0
dzeris49 > lno 20.05.2015. 10.03
Nevajag “uzticēties”, vajag izvērtēt faktus, ko apzīmē arī ar vārdu “domāt”.
0
v_rostins > lno 22.05.2015. 15.47
Ēriks
Domāju,ka par viņu darbošanos ir vērts taisīt raidījumu.
————–
Mūsu čekas pārvaldītā valstī aktuālāk būtu taisīt raidījumus par tiem, kuriem valsts, neskatoties uz visiem ES ieteikumiem, liedz darboties enerģētikā, padarot to par monopolu šauru, čekas kājslauķiem un pederastiem pietuvinātu, personu loku monopolu.
Biogāzes iegūšana atkritumu poligonos tikai liecina par mūsu valsts atpalicību, tās ražošanai no pārtikas atliekām un sūdiem pilnībā jānotiek biogāzes fabrikās, kas būtu racionāli no loģistikas un ekoloģiskā viedokļa.
0
Ēriks > lno 23.05.2015. 08.45
Arī par to vajadzētu raidījumu.Nu bet ko darīt,ja poligonos tās atkritumvielas jau ir agrāk sagāztas.Un ZAAO taisa arī jaunu biogāzes ražotni no notekūdeņu dūņām.
Ir parakstīts līgums starp Centrālo finanšu un līgumu aģentūru un SIA ZAAO (ZAAO) par Eiropas Savienības fonda projekta īstenošanu un Kohēzijas fonda līdzfinansējuma piešķiršanu, lai izveidotu Ziemeļvidzemes reģiona notekūdeņu dūņu apstrādes infrastruktūru Pārgaujas novadā reģionālajā atkritumu apsaimniekošanas centrā „Daibe”.
Minētā infrastruktūra nodrošinās Ziemeļvidzemes reģiona komunālo un ražošanas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu radīto dūņu centralizētu apstrādi atbilstošu vides normatīvo aktu prasībām. Projekta īstenošanas rezultātā tiks nodrošināta Ziemeļvidzemes reģiona 22 pašvaldību (Alojas, Amatas, Beverīnas, Burtnieku, Cēsu, Jaunpiebalgas, Kocēnu, Krimuldas, Līgatnes, Limbažu, Mazsalacas, Naukšēnu, Pārgaujas, Priekuļu, Raunas, Rūjienas, Salacgrīvas, Smiltenes, Strenču, Valkas, Vecpiebalgas novadi, Valmieras pilsēta) radīto notekūdeņu dūņu apstrādes kapacitāte ar jaudu ap 1800 tonnas notekūdeņu dūņu gadā, samazinot bioloģiski noārdāmo atkritumu noglabāšanas daudzumu par aptuveni 400 tonnām gadā.
Projekts tiks īstenots līdz 2015.gada 1.jūnijam. Tā kopējās attiecināmās izmaksas ir EUR 2 043 443,81. Kohēzijas fonda līdzfinansējums, kuru saņems ZAAO projekta īstenošanai ir 50% no attiecināmajām izmaksām jeb EUR 1 021 721,90.
0
J.Biotops > lno 20.05.2015. 10.49
dzeri – Domāt vajag patriotiski. Kopš krieviskā grāmatā izlasīju, ka Zeme riņķo ap Sauli, vairs nešaubos, ka taisnība Ptolemejam.
0
Ainârs Dimants > lno 20.05.2015. 14.32
Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 71. panta 3. daļa: “Sabiedrisko pasūtījumu pilda sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Atsevišķu raidījumu vai programmu veidošanu atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālajai stratēģijai Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome var konkursa kārtībā nodot citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem..”
0