Ukrainas ministrs: Krievija gūstā nokļuvušos karavīrus mēģināja nogalināt
Ukrainas Drošības dienests (UDD) otrdien publiskojis Luhanskas apgabalā, valsts austrumdaļā, pretterorisma operācijas zonā svētdien sagūstīto Krievijas armijas karavīru Jevgēņija Jerofejeva un Aleksandra Aleksandrova nopratināšanas ierakstus.
Pratināšanas gaitā abi gūstekņi apliecina, ka ir Krievijas armijas aktīvā karadienesta karavīri. Nopratināšanas ieraksts ievietots UDD vietnē sociālajā tīklā “Facebook”.
“Es, Krievijas pilsonis Jevgēņijs Jerofejevs Vladimira dēls. Dzīvoju Toljati pilsētā. Es esmu Krievijas Federācijas karavīrs. Mana militārā pakāpe – kapteinis, amats – grupas komandieris. Es dienu 3.atsevišķajā gvardes brigādē. Dislokācijas vieta – Toljati pilsēta,” paziņoja karavīrs. Viņa brigādes komandieris ir apakšpulkvedis Sergejs Ščepeļs, vēsta LETA/Ukrinform.
“Ierados Luganskas apgabala teritorijā aprīļa sākumā, precīzu datumu neatceros. Ienācu vienības sastāvā, 3. gvardes īpašo uzdevumu brigādes vienības sastāvā. Vienības komandiera pienākumu izpildītājs majors Napoļskis. Par uzdevumu bija izvirzīts veikt izlūkošanu, novērojot pretinieka priekšējās pozīcijas un daļas, kas atrodas tuvumā – tās ir “zemessardzes” un kazaku daļas. Vienība atradās Luhanskas pilsētā, adresi precīzi neatceros, privātajā sektorā Vavilova kvartāla rajonā,” sacīja Jerofejevs. Grupā pavisam bijuši 12 cilvēki.
“Uzdevums bija veikt izlūkošanu novērojot. Tad vēl bija pavēle nepārkāpt nošķiršanas līniju, bez vajadzības nešaut. Sakarā ar pastāvīgu pozīciju apšaudīšanu nolēmu mainīt pozīciju, izvirzīties trīs cilvēku sastāvā jaunas pozīcijas meklējumos,” pastāstīja Jerofejevs.
Aizturēšanas brīdī gribējis uzspridzināties ar granātu, tomēr nevarējis ar labo roku aizsniegt spridzekli, atzina karavīrs.
Kā pastāstīja otrs sagūstītais Krievijas karavīrs Aleksandrs Aleksandrovs, viņš dzimis 1987.gada 7.janvārī un dzīvo Kirovas apgabala Malmižas rajonā.
“Es esmu patlaban dienestu pildošs Krievijas Federācijas karavīrs. Militārā pakāpe – seržants, amats – izlūks-sanitārs. Veicu karaklausību armijas daļā nr.21208, 3.gvardes atsevišķā īpašo uzdevumu brigāde, kas atrodas Toljati pilsētā.”
“Ienācām Ukrainas teritorijā 26.martā. Ienācām 2.bataljona sastāvā kopumā 220 cilvēki. Bataljona komandieris – Napoļskis Konstantīns, majors, Krievijas Federācijas pilsonis,” pastāstīja Aleksandrovs.
Viņiem izvirzīts uzdevums veikt Ukrainas Bruņoto spēku novērošanu.
Aizturēšanas dienā grupas komandieris izvirzījis uzdevumu veikt apkaimes papildu izlūkošanu tilta rajonā netālu no Ščastjas pilsētas.
Ukrainas ministrs: Krievija gūstā nokļuvušos karavīrus mēģināja nogalināt
Kad Krievijas armijas vadība saprata, ka armijas specvienības karavīri nokļuvuši Ukrainas gūstā, viņi mēģināja šos karavīrus nogalināt. Par to paziņojis Ukrainas ārlietu ministrs Pāvels Kļimkins, ziņo „Ukrainskaja pravda”.
Krievijas karagūstekņi tika nogādāti Ukrainas hospitālī, kur noticis mēģinājums „glābt no savējiem”, teica Kļimkins. „Mūsu karavīri faktiski viņus iznesa uz saviem pleciem, lai glābtu dzīvību. Kad krievi saprata, ka karavīri ir mūsu rokās, viņi mēģināja tos nogalināt. Tas ir ārpus manas saprašanas,” teica ministrs.
Kļimkins arī paziņoja, ka divi Krievijas Federācijas Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes 3.īpašo uzdevumu vienības karavīri pārkāpa Ukrainas robežu ar konkrētu mērķi – veikt teroraktu Ukrainas teritorijā.
Pirmdien mediji uzzināja, ka Ukrainas armijas gūstā pie Sčastjes, kur viņi 16.maijā mēģināja sagrābt stratēģiski svarīgu tiltu, nonākuši divi Krievijas Federācijas Ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes 3.īpašo uzdevumu vienības karavīri.
Viens no gūstekņiem ir Krievijas Toljati 3.īpašo uzdevumu brigādes seržants Aleksandrs Aleksandrovs, kurš noslēdzis kontraktu un dienē kopš 2012.gada 12.decembra. Otrs ir Kuibiševā dzimušais armijas kapteinis Jevgēņijs Jerofejevs.
Kā paziņojis operācijas štāba pārstāvis Andrijs Lisenko, notikusi pretinieka diversiju un izlūkošanas grupas kaujas sadursme ar ukraiņu karavīriem – “parastiem kājniekiem, kas pildīja dienestu”.
Karavīru modrība un saskaņotā rīcība ļāva laicīgi pamanīt diversiju un izlūkošanas grupu un vēlāk arī iznīcināt daudzus tās dalībniekus. “Lielākā daļa grupas gāja bojā, divi karavīri – konkrēti tie ir virsnieks un seržants – nonāca mūsu gūstā. Kaujā viņi abi tika ievainoti,” sacīja Lisenko. Krievijas vadībai neizdosies noslēpt, ka tā mērķtiecīgi sūta savus karavīrus, lai tie nogalina ukraiņus, uzsvēra amatpersona.
Tikmēr Krievijas prezidenta Vladimira Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs paziņojis, ka Krievijas karavīru Donbasā nav bijis. Uz jautājumu par sagūstītajiem desantniekiem viņš atbildējis, ka jautājumi jāuzdod nevis Kremlim, bet gan Aizsardzības ministrijai.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālš’tāba pārstāvis Vladislavs Seļezņovs paziņojis, ka sagūstītos Krievijas karavīrus nemainīs pret Ukrainas gūstekņiem, vēsta „Espresso TV”. „Šie puiši nav karagūstekņi, jo tas tiesiskais statuss, kādā patlaban atrodas mūsu valsts, (..) šajos apstākļos mēs nevaram viņus atzīt par karagūstekņiem. Taču viņi ir teroristi, kuri ir izdarījuši noziegumu, jo viņi nogalināja pretterorisma zonas karavīru,” teica Seļezņovs.
Abus gūstekņus Ukrainā sodīs par terorismu.
(papildināta ar video un ziņas saturu no sākuma)
Komentāri (25)
v_rostins 19.05.2015. 09.57
“Abus gūstekņus Ukrainā sodīs par terorismu.”
————-
Ukrainas puse iebrucējiem ir noteikusi piemērotu statusu, ja fašistisko izdzimteņu Krievija atsakās no saviem karavīriem.
3
Mārtiņš Bisenieks > v_rostins 19.05.2015. 10.37
Statuss pavisam noteikti ir piemērots, bet manuprāt nepareizs. Vienas valsts karaspēka iebrukums otras valsts teritorija ir reāls karš, šajā gadijumā karš strap Ukrainu un Krieviju. Līdz ar to abi gūstekņi ir kara gūstekņi un tādam būtu jābūt statusam.
Atzīstot viņus par teroristiem, tiek atzīts ka Ukrainā darbojas teroristiska organizācija, nevis notiek karš starp Krieviju un Ukrainu. Krievijas vaina tiek “samazināta”. Protams liela nozīme tam vairs nav, vairs jau tikai stulbeņi netic tiešai Krievijas dalībai Ukrainas notikumos.
0
Edgars Avotiņš > v_rostins 19.05.2015. 18.33
Ukraina nejūtas tik stipra, lai karotu atklātu karu pret Krieviju:
1) nepietiek militāra spēka visas robežas nosegt
2) karastāvoklis liegtu saņemt aizdevumus no SVF un citiem
3) karastāvoklis ierobežotu ārvalstu militārās palīdzības saņemšanu
4) karastāvoklis pārtrauktu konsulāro palīdzību ukraiņiem Krievijas teritorijā
Tā ka – situācija ir dīvaina, bet sanāk, ka arī Ukrainai ir izdevīgāk tēlot, ka starpvalstu kara nav.
Īstenībā taisni Putinu šāds lēnais karš dzen stūrī – Krievija ilgi to izturēt nevarēs finanšu sabrukuma dēļ. Bet arī atkāpties Putinam praktiski neiespējami, jo tie pārdesmit tūkstoši apmācītie un apbruņotie krievu kaujinieki Donbasā nav gatavi padoties un ja tos piespiedīs atkāpties uz Krievijas teritoriju, tad taisīs mēslus Krievijas teritorijā.
Galvenais – Rietumiem jāpalīdz Ukrainai finansiāli nesabrukt – tad viss būs labi.
0
v_rostins > v_rostins 19.05.2015. 14.54
Mārtiņš Bisenieks
Tur jau tas āķis, ka neatzīstot savus karavīrus, Krievija pate tiem piemērojusi teroristu statusu, kas iebrucējiem draud ar mūža ieslodzījumu vai pat nāvessodu.
0
Fikseris 19.05.2015. 16.07
Kāds tur brīnums. Krievija ir valsts kur cilvēks ir tikai gaļas gabals kura galvenais uzdevums ir būt gatavam mirt impērijas vārdā. Un krievi vēl domā ka rietumos cilvēka dzīvību neciena.
1
edge_indran > Fikseris 19.05.2015. 16.35
———-
Krievi jau nu labi zina, ka teroristus gūstā neņem:
Abu Sayyaf, key ISIS figure in Syria, killed in U.S. raid
http://edition.cnn.com/2015/05/16/middleeast/syria-isis-us-raid/
https://www.youtube.com/watch?v=Y2ue2EM3Ops
0
Pēteris 19.05.2015. 20.39
Kaŗavīrs mēģināja sevi saspridzināt – neizdevās. Krievijas valsts mēģināja viņu nogalēt – atkal neveiksme… Varbūt Ukrainai nevajadzētu tiesāt bargi?
0