Neīstā solidaritāte jeb Eiropas Savienība kvotu gūstā

Lēmumus, kas būtiski ietekmē visas ES dalībvalstis, nedrīkstētu pieņemt steigā

Bēgļu un patvēruma meklētāju krīze Eiropā ilgstoši bijis viens no šķietami neatrisināmajiem jautājumiem līdz pagājušajam mēnesim, kad Vidusjūrā nedēļas laikā, migrantu kuģiem apgāžoties, bojā gāja 1000 cilvēku. Reaģējot uz traģēdiju un dažādu ietekmes pušu izdarīto spiedienu pieņemt saistošus lēmumus, steigā sasauktajā samitā Eiropas Savienības (ES) imigrācijas politika no neizstrādātas un nepilnīgas pārvērtās par toksisku, sašķeļošu piedāvājumu.

Priekšlikums, ko patlaban steidzamā kārtā virza ES, paredz nelegālo imigrantu kvotu sistēmas ieviešanu starp visām dalībvalstīm, uzsverot nepieciešamību ES dalībvalstīm solidarizēties šīs krīzes risināšanā. Aiz solidarizācijas, kas visbiežāk ir labprātīgs, nevis piespiedu lēmums, slēpjas sasteigta un nepārdomāta “ugunsgrēku dzēšana” laikā, kad būtu jāstrādā pie patiešām nopietnu, krīzes cēloņus risinošu stratēģiju izstrādes un īstenošanas.

Esošā sistēma paredz, ka patvēruma meklētāji, ierodoties ES teritorijā, paliek tās valsts pārziņā, kurā viņi ierodas pirmajā – Eiropā tās visbiežāk ir migrācijas ceļu priekšā esošās Itālija, Malta un Grieķija. Visas trīs valstis pamatoti paudušas savas bažas par arvien pieaugošo Eiropas bēgļu krīzi un slogu, kas tiek uzlikts uz valstu pleciem, uzņemot desmitiem tūkstošus nelegālo imigrantu. Kā risinājums no ES puses pēdējā mēneša laikā pieklusināti tiek virzīta kvotu sistēmas ieviešana – katrai dalībvalstij, balstoties uz tās IKP, iedzīvotāju skaitu, bezdarba līmeni un aktuālāko izmitināto patvēruma meklētāju skaitu, tiks noteikti konkrēts skaits nelegālo imigrantu, kas būs jāuzņem savā valstī.

Argumentējot, ka ES valstīm jābūt solidārām šajā situācijā, un tam nepiekritīs tikai retais – taču patlaban zem “solidaritātes” retorikas tiek mēģināts virzīt nekvalitatīvi izstrādātu, nepārdomātu un lielai daļai ES dalībvalstu pilnīgi nepieņemamu sistēmu. Jāatgādina, ka imigrācijas politikas jautājumi ir katras dalībvalsts pārziņā. Šādu dokumentu virzīšana, strādājot pretrunā ar ES saistošajiem līgumiem, rada bažas arī plašākā kontekstā – savienība ir balstīta tieši uz solidaritātes un kopējās izpratnes principiem; manipulācija un piespiešana šo savstarpējo uzticību un “draudzību” varētu būtiski iedragāt.

Diemžēl arī kārtējo reizi jāsecina, ka izvēlēta koncentrēšanās uz simptomiem, ignorējot cēloņus un iespējas tos novērst vai vismaz kontrolēt pašā saknē. Tā vietā lai stiprinātu ES robežu kontroli un ieceļojošo indivīdu pārbaudi un monitoringu, un atbalstītu tos, kuri patiešām ir patvēruma – nevis labākas dzīves, kas iegūta “apšmaucot” sistēmu – meklētāji, strādājot un veicot investīcijas šo indivīdu situācijas risināšanā. Nestabilas ģeopolitiskās situācijas laikā, kad no dažādām pusēm ES drošību apdraud gan informācijas karš, gan terorisma draudi, ideja “laist iekšā visus un tad viņus izkaisīt pa Eiropu” ir kā šautene uz skatuves. Ja šautene ir uz skatuves, tā kādā brīdī neizbēgami izšaus.

Jāsaprot, ka lēmumus, kas būtiski ietekmē visas ES dalībvalstis, nedrīkstētu pieņemt steigā, mēģinot izdarīt kaut ko, lai “kaut kas būtu izdarīts”. Latvijai un latviešiem došanās bēgļu gaitās nav sveša un, pretojoties nelegālo imigrantu kvotu ieviešanai, netiek noliegta nepieciešamība sniegt patvērumu tiem, kuri, tāpat kā savulaik latvieši, savā mītnes zemē saskaras ar reālu savas dzīvības apdraudējumu.

Nenoliedzot ES valstu kopējo atbildību par daļu no pašreiz jau par humanitāro krīzi kļūstošo bēgļu problēmu, uzskatu, ka jāmeklē citi – racionāli, patiešām solidāri un uz atbalstu vērsti risinājumi, kas gan palīdzēs bēgļu kopienām, gan nenostādīs ES valstis ķīlnieka lomā. Latvijai šajā jautājumā ir jārīkojas strauji un izlēmīgi – ierastā nogaidošā pozīcija šoreiz atņems iespēju argumentēt savu pozīciju, kuru efektīvi ES Padomē jau būtu jāpārstāv mūsu ārlietu un iekšlietu ministriem.

Šodien Saeimas Ārlietu komisijā šo jautājumu skatījām sadarbībā ar Iekšlietu un Ārlietu ministrijas pārstāvjiem, kuri ziņoja par šī procesa pašreizējo virzību ES Komisijā un Padomē. Jāsecina, ka jautājumam noteikti tuvākajā laikā tiks veltītas vēl vairākas Ārlietu komisijas sēdes, šiem procesiem uzsākot savu virzību pa institūciju kabinetiem.

Autors ir 12.Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētāja biedrs, Nacionālā apvienība