SAB atteicis pielaidi valsts noslēpumam deputātiem Spolītim un Tretjakai (papild.)

Vēl sešiem parlamentāriešiem jau iepriekš SAB bija liedzis pieeju valsts noslēpumam, kad viņi bija iepriekšējā sasaukuma deputāti

Satversmes aizsardzības birojs (SAB) ir atteicis trim Saeimas deputātiem izsniegt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu.

Lai gan SAB deputātu vārdus neatklāja, LTV raidījums “Panorāma” pirmdienas vakarā ziņoja, ka saskaņā ar LTV rīcībā esošo informāciju pielaides piešķiršana atteikta “Saskaņas” deputātei un bijušajai izmeklētājai Zentai Tretjakai un arī “Vienotības” deputātam Veiko Spolītim, kurš vēl nesen izcieta sodu par automašīnas vadīšanu alkohola reibumā.

Tretjaka „Panorāmai” apstiprināja, ka saņēmusi atteikumu, un atzina – šis fakts viņai ir ļoti nepatīkams pārsteigums.

Pielaide visvairāk nepieciešama trīs komisiju deputātiem – tā ir Nacionālās drošības, Ārlietu, Aizsardzības un iekšlietu komisija. Divi minēto komisiju deputāti – Mihails Zemļinskis un Artis Rasmanis – LTV sacīja, ka pagaidām vēl nav saņēmuši atbildi par pieeju darbam ar valsts noslēpumu.

Taču pielaidi darbam ar valsts noslēpumu ir saņēmis, piemēram, deputāts Sergejs Potapkins. Vēl nesen, decembrī, pār viņa dzīvesbiedri krita aizdomu ēna par krāpšanu ar nodokļiem ēdināšanas uzņēmumā “Gan Bei”.

Patlaban spēkā esoša speciālā atļauja darbam ar valsts noslēpumu ir izsniegta 38 Saeimas deputātiem. Viena deputātu pārbaudes lieta ir izskatīšanas stadijā lēmuma pieņemšanai par pieejas izsniegšanu vai pagarināšanu.

Pieprasījums pēc pielaides nav iesniegts vai arī nav nepieciešams darbs ar valsts noslēpumu 52 deputātiem. Trīs šīs Saeimas sasaukuma deputātiem SAB šogad nolēmis atteikt speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu. Savukārt vēl sešiem parlamentāriešiem jau iepriekš SAB bija liedzis pieeju valsts noslēpumam laikā, kad viņi ieņēma deputāta amatu iepriekšējos Saeimas sasaukumos.

Likumā par valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem personai tiek liegta.

Pielaide, piemēram, nepienākas personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. 50% gadījumu tieši šī norma minēta kā iemesls pielaides neizsniegšanai. Tā tas bija arī iepriekšējās tieslietu ministres Baibas Brokas un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) gadījumos.

Speciālās atļaujas izsniedz uz noteiktu termiņu, bet ne ilgāku par pieciem gadiem. Speciālās atļaujas iedala trijās kategorijās. Personas pieeja sevišķi slepenai informācijai atļauta ar pirmās kategorijas speciālo atļauju, slepenai informācijai – ar otrās kategorijas speciālo atļauju, konfidenciālai informācijai – ar trešās kategorijas speciālo atļauju.

Pirmās kategorijas atļaujas izsniedz SAB, bet otrās un trešās kategorijas atļaujas izsniedz Drošības policija un Militārās izlūkošanas un drošības dienests. Specdienesti pārbaudāmajām amatpersonām nav tiesīgi atklāt faktus, kas konstatēti pārbaudē un ir par iemeslu pielaides atteikšanai.

Jau ziņots, ka SAB nolēmis anulēt speciālo atļauju arī Valsts kancelejas direktorei Elitai Dreimanei.

SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt desmit dienu laikā no dienas, kad tā uzzināja par šo lēmumu, ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

(papildināta no sākuma)