Rundāles novads ieviesis skaidras naudas izņemšanu pašvaldības kasēs

Saeimas komisija ierosinājusi ideju izstrādāt minimālo banku pakalpojumu grozu

Rundāles novadā, kur nav neviena bankomāta, pērn ieviesta skaidras naudas izņemšana pašvaldības kasēs, taču šis pakalpojums nav pieejams klientiem ar “Swedbank” kartēm. Kopumā pašvaldība atbalsta Saeimas komisijas ideju izstrādāt minimālo banku pakalpojumu grozu.

Rundāles novada domes priekšsēdētājs Aivars Okmanis (“Cilvēkiem un zemei”) aģentūru LETA informēja, ka Rundāles novads ir starp tiem Latvijas novadiem, kur kopš 2013.gada nav neviena bankomāta. Tuvākā vieta, kur atrodas bankomāti, ir Bauskas novads.

“Novadā atrodas nozīmīgs tūrisma apskates objekts – Rundāles pils muzejs ar parku, ko katru gadu apmeklē vairāk nekā 200 000 viesu, kā arī vairākas lielas iestādes – Rundāles pils muzejs, Saulaines profesionālā vidusskola, Rundāles novada dome, kuras iestādēs – skolās, bērnudārzos, domes administrācijā un citur – kopumā strādā ap 200 darbiniekiem. Visiem strādājošajiem algas tiek pārskaitītas uz bankas kontu. Tāpēc bankomāta esamība novadā ir ārkārtīgi svarīga,” skaidroja pašvaldības vadītājs.

Zināmā mērā pašvaldība dotē šo pakalpojumu pieejamību savā teritorijā, un, lai kaut nedaudz atvieglotu novada iedzīvotāju ikdienu, problēma daļēji risināta 2014.gadā, ieviešot skaidras naudas izņemšanas pakalpojumus visās četrās pašvaldības kasēs – novada domē, Svitenes un Viesturu pagasta pārvaldē un Saulaines pakalpojumu sniegšanas punktā. Komisijas maksa par darījumiem tiek segta no pašvaldības līdzekļiem.

Skaidru naudu pašvaldības kasēs var izņemt tie novada iedzīvotāji, kuri izmanto “SEB bankas”, “Nordea”, “Citadeles” un “DNB bankas” kartes, bet skaidru naudu pašvaldības kasēs nav iespējams izņemt ar “Swedbank” kartēm. “Patlaban notiek sekmīgas pārrunas starp pašvaldību un “Swedbank” par iespēju uzstādīt novadā bankomātu, kas, visticamāk, noslēgsies ar tā uzstādīšanu,” pauda Okmanis.

Kopumā pašvaldībā pozitīvi vērtē Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas ideju izstrādāt minimālo banku pakalpojumu grozu.

“Lietderīgi šādā minimālo banku pakalpojumu grozā būtu paredzēt ciešāku sadarbību starp pašvaldību un banku sektoru. Piemēram, uzņēmējdarbības atbalstam bankas varētu sadarboties ar pašvaldību uzņēmējdarbības attīstības centriem, piedāvājot konsultācijas, labākos risinājumus kredītu aizņēmumiem un uzņēmumu attīstībai,” skaidroja Okmanis.

Arī Zemgales Plānošanas reģions (ZPR) un vairākas citas pašvaldības neatbalsta ideju par pašvaldību organizētu bankas pakalpojumu pieejamības veicināšanu, jo tas var radīt papildu izmaksas un kropļot konkurenci, bankomātu trūkumu var risināt veikali, bet ZPR ir ieinteresēts minimālo banku pakalpojumu groza izstrādē.

Komentējot Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas diskusiju par situāciju ar banku filiāļu slēgšanu reģionos, ZPR izpilddirektors Valdis Veips skaidroja, ka, lai īstenotu gan reģionālās, gan novadu attīstības dokumentu programmas, Plānošanas reģions ir ieinteresēts minimālo banku pakalpojumu groza izstrādē.

Šajā jautājumā par pamatu varētu ņemt apdzīvotas vietas attālumu līdz tuvējai bankas filiālei vai bankomātam, uzskata Veips.

Zemgalē ir vērojamas problēmas, kas saistītas ar bankas pakalpojumu pieejamību. Daudzās pašvaldībās nav nevienas bankas filiāles, savukārt, piemēram, Rundāles novadā 2013.gadā tika demontēts pēdējais bankomāts, un novada iedzīvotājiem jādodas uz desmit kilometrus attālo Bausku.

Līdzīga situācija ir arī Jēkabpils un Krustpils novadā, bet 2011.gadā, pēc “Latvijas krājbankas” darbības apturēšanas, līdzīga situācija uz laiku izveidojās arī Aucē un citviet, kur šīs bankas naudas izņemšanas vietas bija vienīgās.

Jāatzīmē, ka vairāku banku – “Citadeles”, “SEB bankas”, “Nordea” un “DNB bankas” – apvienība jau zināmu laiku piedāvā iespēju skaidru naudu saņemt veikalos, un tas daļēji atrisina bankomātu pieejamības trūkumu reģionos, savukārt vairums banku pakalpojumu līdz ar interneta attīstību pieejami tiešsaistē, komentēja Veips.

ZPR un Zemgales pašvaldības neatbalsta ideju par pašvaldību līdzekļu izmantošanu bankas pakalpojumu pieejamības veicināšanā tiešā veidā – dotējot komercbanku vai to infrastruktūras darbību. Pat ja tas tiktu darīts, pašvaldībām nāktos dotēt vairākas bankas, lai novadā neizveidotu reģionālu monopolstāvokli kādai konkrētai bankai.

Februāra beigās Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputāti pārrunāja situāciju ar banku filiāļu slēgšanu reģionos, kā arī aicināja atbildīgās ministrijas izvērtēt iespējamos risinājumus minimālā pakalpojuma klāsta nodrošināšanai visā Latvijā.

Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) teica, ka Latvijā nav “reģionālās politikas finanšu pakalpojumu pieejamības jomā”, līdz ar to nepieciešams izstrādāt risinājumu minimālā finanšu pakalpojuma klāsta nodrošināšanai.

Finanšu ministrija, Satiksmes ministrija, kā arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) tika aicinātas izstrādāt šādu “minimālo pakalpojumu grozu”, piemēram, nosakot maksimālo attālumu, lai cilvēkam būtu sasniedzama skaidras naudas izņemšanas vieta, norēķinu punkts vai bankas filiāle. Šadurskis bija skeptisks par iespēju valstij iejaukties ar saviem līdzekļiem, bet pieļāva iespēju par fondu, kura dalībnieces būtu pašas komercbankas.

Komisija arī plāno vērsties ar vēstuli pie Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V), lai izklāstītu šīs idejas.