„Saskaņas” sadarbību ar partiju „Vienotā Krievija” viņš sauc par tiltu ar Putinu
Ja netiks apturēta Ukrainas teritorijā īstenotā Krievijas agresija, tad prezidenta Vladimira Putina nākamais interešu objekts varētu būt Moldova un tikai tad – Baltijas valstis. To LTV raidījumā “1 : 1” otrdien teica bijušais Krievijas Federācijas premjerministrs un opozicionārs, nesen nogalinātā opozīcijas politiķa Borisa Ņemcova tuvs līdzgaitnieks Mihails Kasjanovs.
Viņš arī intervijā norādīja, ka cilvēkiem, kas Latvijā pauž atbalstu Putina režīmam, nav skaidras izpratnes par Krievijas iekšpolitiku. Viņi nekad nevēlētos dzīvot tādā valstī, kāda šodien ir Krievija, teica Kasjanovs.
Viņš skaidro, ka tagad simpatizējot Krievijas nostājai, daudzi krievvalodīgie kļūdaini atbalsta valdību, kas grauj valsts nākotni. Tādēļ Latvijā, Lietuvā un Igaunijā dzīvojošie krievu cilvēki, vismaz lielākā to daļa, esot izdarījuši pareizu izvēli, atbalstot tradīcijas, savu valodu, bet vēloties dzīvot plaukstošā Eiropā, pie kuras pieder Latvija.
Arī pret Latvijas partijas “Saskaņa” sadarbību ar Putina pārstāvēto partiju “Vienotā Krievija” Kasjanovs izturas kategoriski negatīvi. „”Vienotā Krievija” nav nekāds politiskais spēks. Tā ir Putinam lojālu uzņēmēju un ierēdņu asociācija. Tādēļ tas (..) ir tilts, kas savieno ar Putinu,” teic politiķis.
Bijušais Krievijas premjers neapšauba to, ka Latvijai kā ES dalībvalstij būtu jābūvē tilts pretī Krievijas Federācijai, taču izsaka šaubas par nepieciešamību to darīt kopā ar Putina komandu.
Lielu nozīmi situācijas attīstībā Kasjanovs pievērš Eiropas Savienības un Rietumu sabiedrības reakcijai un skaidri ieturētai vienotai pozīcijai. Ārkārtīgi svarīgas ir ES īstenotās sankcijas, vēsta portāls Lsm.lv.
“Tās ir svarīgas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tā, kā tās ir noformulētas, tā, kā tās darbojas, tās nav sankcijas, kas vērstas pret Krievijas Federāciju, tās nav sankcijas, kas vērstas pret Krievijas Federācijas tautu. Tās ir sankcijas, kas vērstas pret instrumentiem, kas atrodas Putina rokās,” pauž Kasjanovs.
Runājot par individuālām sankcijām, Kasjanovs uzskata, ka šīs sankcijas ne vien iespējams paplašināt, bet viņš pat iesaka tās paplašināt, jo daudzi cilvēki nodara tiešu ļaunumu gan Krievijas sabiedrībai, gan sajūtai par vienotu Eiropu. Politiķis norāda, ka braucieni uz Eiropas Savienības valstīm un iespējas izmantot finanšu mehānismus, tai skaitā veikt norēķinus, ir privilēģija, tādēļ sankcijas nav jāuztver kā sods, bet kā privilēģiju liegšana.
“Es uzskatu, ka lēmums par [sankciju] pagarināšanu jau faktiski ir pieņemts, bet ja eskalācija turpināsies, tad stingra līnija pret agresoru noteikti ir jāturpina. Mēs nevaram pieļaut robežu pārbīdīšanu 21.gadsimtā. Mēs nevaram pieļaut šodien divus gadsimtus senu domāšanu,” teica politiķis.
Viņš arī norāda, ka Kremlī valda tikai Putina palīgi. “Tādēļ jautājums par mūsu valsts tuvāko nākotni ir saistīts ar paša Vladimira Putina darbībām un apjausmām. Ar to, ko viņš gatavojas darīt,” stāsta Kasjanovs.
Kasjanovs lēš, ka situācijas maiņu Krievija piedzīvos vēl šajā gadā, jo patlaban stāvoklis valstī ir sarežģīts no visām pusēm – vai tā būtu starptautiskā reakcija uz agresiju pret Ukrainu, vai naftas cenu kritums, vai iekšējā sociālā spriedze, kas saistīta ar ekonomikas lejupslīdi.
Politiķis paredz, ka šogad Krievijas iekšzemes kopprodukts kritīsies par aptuveni 5%, kas mazinās valdības spēja nodrošināt solījumu izpildi, un tad arī nodrošināt sociālās izmaksas, tādēļ Putins būs spiests pieņemt lēmumu.
Situācijas attīstībai iespējami vairāki scenārijus. Ļaunākajā gadījumā valsts vadītājs nemainīs savus uzskatus, kontrolējot visu valstī un vismaz tās tuvākajā pierobežā notiekošo.
“Spītīgi paliekot pie tā, viņš var turpināt pievilkt skrūves, vēl vairāk saspiest sabiedrisko un politisko telpu, kas jau tā ir saspiesta pilnībā. Pie mums nepastāv nekādas vēlēšanas, pie mums nepastāv politiskās darbības brīvība,” pauž Kasjanovs.
Izredzes panākt mierīgu problēmas risinājumu Krievijā vēl ir, uzskata Kasjanovs. “Vienīgais šāds ceļš ir vēlēšanas. Tikai ar vēlēšanām ir iespējams noregulēt visas pastāvošās problēmas,” teic Kasjanovs.
Komentāri (26)
traductrice 01.04.2015. 09.20
Par to runā daudzi, ka putlera mērķis ir Ukraina, pēc tam Moldova/Gruzija (kurās abās jau ir ielikts zābaks) un pēc tam Baltija (vai droši vien, precīzāk, Latvija kā vājākais posms). Mani mierina doma, ka putlers ir izstrādājis “garu ceļa karti” un ka patiesībā ar Ukrainu viņš arī aizrīsies. Tas gan nedod iemeslu strausa politikai, cerot, ka gan jau viss pāries tāpat, neko nedarot. Šādu politiku ir pieņēmis mūsu bēe – lai tie lielie villojas, bet mums, “mazajiem”, vajag pa draugam. Un tieši uz šādu politiku putlers arī cer un liek vislielākās likmes. Tāpēc vien bē Latvijai ir bīstams. Viņa pārvēlēšana (kuru gan es uzskatu par praktiski neiespējamu) Latvijas nākotnei būtu KATASTROFA.
0
Ebenemezers-3 01.04.2015. 08.57
tad jau muusu intenfronte tik pamatiigi nozombeeta no krievijas meedijiem , ka tic visaam taam pasakaam par Ameeriku , kura grib izniideet krieviju no pasaules kartes , cik man bijušas sarunas ar krieviem , nu galiigi nevar iestaastiit ka tas viss ko raada krievu tv ir blefs , nav izsleegts , ka viņi cer te sagaidiit zaļos rumpiišus, esmu noveerojis , ka savairojušaas krievu mašiinaas ar divgalvainaa karodziņiem uz paneļiem
1
Kurmītis > 01.04.2015. 09.46
Ja gribi redzēt, kur un kā valsts mediji nodarbojas ar tautas zombēšanu, aizej uz diena.lv un palasi sižetus par Ukrainu. Kur 2 pirmās rindkopas ir melīga rusofobiska ziņa, bet pārējās 5-6 – standarta copy-paste propaganda, vistīrākais spams, kurš tiek līmēts klāt visiem rakstiem pēc kārtas. Krievijā nekā tamlīdzīga nav! Tā ka – kura no gove māvuse būtu! … : )))
0
IvarsA 01.04.2015. 12.59
Kasjanovs neteica, ka nākamās ir Moldova un Baltijas valstis…. Bet gan to, ka ja agresors netiks apturēts Ukrainā, tad pārbaudīs, cik tālu viņam atļautu iet ES un NATO, paplašinot ietekmi. Izteiciens par Moldovu un Baltiju bija, kas būtu, ja būtu. Galvenais uzvars tiek likts uz Ukrainas aizsardzību un kopīgu nostājas nemainīšanu. Žurnālistu apgalvojumi par karu Baltijā ir paniku sējoši un destruktīvi. Vai tiešām žurnālistikas fakultātē nemāca atsķirt faktus no hipotēzām?
0