39% no avārijās Latvijā bojā gājušajiem ir gājēji
Latvijā pērn ceļu satiksmes negadījumos gājuši bojā 105 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas ir lielākais rādītājs starp Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, liecina Eiropas Komisijas (EK) dati.
Aizvadītajā gadā visā ES ceļu satiksmes negadījumos bojā gājuši 25 700 cilvēki jeb aptuveni 70 cilvēki dienā, kas neatbilst bloka nospraustajiem mērķiem avāriju upuru skaita samazināšanā, ziņo LETA/AFP.
“2014.gads bija ļoti slikts attiecībā uz satiksmes drošības uzlabošanu uz Eiropas autoceļiem,” norādīja ES transporta komisāre Violeta Bulca, iepazīstinot ar 2014.gada avāriju upuru datiem.
Salīdzinājumā ar 2013.gadu avārijās bojā gājušo skaits samazinājies tikai par vienu procentu.
ES plāns paredz līdz 2020.gadam uz pusi samazināt 2010.gada avāriju upuru skaitu – 31 400 cilvēki.
Lai sasniegtu 2020.gada mērķi, katru gadu satiksmes negadījumu upuru skaits jāsamazina par 8%, ko izdevās panākt 2012. un 2013.gadā.
Satiksmes negadījumu upuru skaits starp ES valstīm ir ļoti atšķirīgs, vidēji ES valstīs uz autoceļiem pērn dzīvību zaudējis 51 cilvēks uz miljonu iedzīvotāju.
Vismazāk satiksmes negadījumu upuru pērn bijis Maltā – 26 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, bet visvairāk Latvijā – 105 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz ES vidējo rādītāju.
Lietuvā avārijās 2014.gadā bojā gājuši 90 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas ir trešais lielākais rādītājs, bet Igaunijā – 59 cilvēki uz miljonu iedzīvotāju, kas ir tuvu vidējam rādītājam.
39% no avārijās Latvijā bojā gājušajiem ir gājēji, kas ir otrais lielākais īpatsvars starp ES valstīm.
7% no satiksmes negadījumu upuriem Latvijā pērn bijuši velosipēdisti, kas ir zem vidējā rādītāja, bet motociklisti – 6%, kas ir ceturtais mazākais rādītājs starp ES valstīm.
Komentāri (21)
traductrice 24.03.2015. 16.31
šai statistikai ir jāpievieno vēl viens rādītājs – ar BMW bojāgājušo skaits un/vai BMW īpatsvars pret kopējo negadījumus izraisījušo a/m skaitu. Manuprāt, Latvijas fenomens ir unikāls.
Velosipēdistu statistika, kurā Latvija, ak brīnums, iekļaujas vidējos rāmjos, ir tendencioza, jo 1) vispirms būtu jāsalīdzina velosipēdistu īpatsvars pret kopējo iedzīvotāju skaitu (un pie mums tas joprojām ir nesamērīgi zems salīdzinot ar citām valstīm) un tikai tad salīdzināt šos rādītājus ar citām valstīm 2) vairums velosipēdistu iet bojā uz šosejām, un salīdzinot ar citām valstīm Latvijā praktiski nav nekādu DROŠU iespēju pārvietoties pa šoseju! Tādējādi ar velosipēdu braucošo pret bojāgājušo attiecība droši vien ir DRAMATISKA, bet skaitļi to neparāda.
2
andrejs > traductrice 24.03.2015. 17.15
daltoniskie kurjeri-rekordisti, kas smagi iekabina lēnīgajiem šoferiem ir viens no piemēriem.
0
lno > traductrice 24.03.2015. 16.34
traductrice. Šaubos, vai velosipēdisti būtu disciplinētāki par BMW vad’tājiem:)
0
agrunte 24.03.2015. 17.53
Samērā drīz (10-15 gadi) auto vadīšanu pārņems automātika un tad upuru skaits krasi samazināsies. Ar laiku cilvēkiem vispār būs aizliegts vadīt auto.
Kas attiecas uz LV, tad pie mums tomēr situācija uzlabojas. Iznāk, ka gadā vairs tikai nedaudz virs 200 upuriem. Agrāk bija pat virs 500.
2
MZGD > agrunte 24.03.2015. 19.11
Briidii kad autamaatika sabojaasies – kursh buus atbildiigs – automatikas razhotaajs vai brauceejs?
0
agrunte > agrunte 24.03.2015. 19.35
Kāda starpība, juristi to iepriekš nolems. Šis jautājums nespēs aizkavēt progresu. Viss būs atrunāts apdrošināšanas likumos. Tas arī nav nekas pavisam jauns. Diseļdorfā jau 20 gadus tramvaja vadīšanu uz tilta pār Reinu pārņem automātika. Noteikti ir arī simtiem citu piemēru, kad automātikas ražotāja un lietotāja atbildības ir juridiski smalki definētas. Tas attiecas ne tikai uz transportu.
0
MZGD 24.03.2015. 16.50
окультуриватся нада
0